MēdijSuns

Tādiem cilvēkiem kā es, kuri daudz domā, tādiem prātā ir viens liels domu virpuļviesulis, kurš lielāko ties laika ir savaldāms un kontrolējams, pateicoties laikam un pieredzei, ko esam pavadījuši ar sevi un savām daudzkrāsainajām domām. Bet ko darīt tad, kad reizēm šis viesuļvirpulis pieņemas spēkā un tas sāk doties, kur tam pagadās, kad tas sāk jaukt tavu iekšējo harmoniju, kad sāk brukt tevis uzbūvēto vērtību cietās sienas, kad vajākās ticības tiek aiznestas kā nebijušas, kad lenām tavai optimisma saulītei priekšā sāk savilkties izmisuma mākoņi un tuvojas kārtīgs shitstorms? Ko darīt tad? Katrs šados brīžos nu rīkojas kā māk, katrs, savas dzīves pieredzes vadīts, ir radījis savas metodes un paņēmienus, kā savaldīt nežēlīgo domu virpuļviesuli, kā likt norimt nevaldāmajam un atgriezties optimisma saulītē. Tad šoreiz šeit, par vienu no manām metodēm, tādu, ko ne tik bieži izmantoju, bet, ko atzīstu par vienu no efektīvākajām, ja vien nav slinkuma un ir pietiekošas motivācijas.

Šoreiz pašam ir sanācis uzrīkot vērienīgu domu viesuļvirpuļa izrādi savā prātā, kas,ārpus manas kontroles, ar nedēļām pieņemas spēkā un sāk griezt lietas kājām gaisā, tajā paša laikā, radot papildus motivāciju, lai saņemtu sevi un savas domas rokā un saliktu tās pa plauktiņiem. Šādas domu negaisa vētras ir pietiekoši bīstamas, jo tik pat lieliski, kā katrs esam savu iekšējo pasauli sakārtojuši, tik pat lieliski mēs šo visu daiļo kārtību varam izjaukt, jo kā zinam: Domas kļūst par mūsu rīcību, rīcības kļūst par mūsu paradumiem, un paradumi kļūst par mūsu raksturu. Protams, kāds no malas jautās: Kādēļ tad spēlējies ar uguni un uzturi savā prātā šo it kā savaldāmo, bet tajā pašā laikā nevaldāmo domu viesuļvirpuli!? Pilnīgi piekritīšu, brīžos, kad šis bīstamais zvērs kļūst nevaldāms, tas vairs nav patīkami, bet šim zvēram ir arī tā skaistā puse, ir priekšrocības šada tipa cilvēkiem. Šim cilvēkam ar šadu domu krājumu, nav jāuztraucas par garlaicību, pateicoties tik daudz domām to vidū virpuļo lieliskas idejas, kas rada visbaudpilnākos mirkļus dzīvē, tik daudz domu bieži vien ir kā izklaide, tās ļauj saskatīt lietas no visdažādākajām pusēm, lielais domu krājums parasti izdomā visdažādākos problēmu atrisinājumus, kā šoreiz šo, lai savalditu ārpus kontroles izgājušo domu viesuļvirpuli. Tāpēc nenokar galvu domājošais cilvēk, tavas domas ir daļa tevis, cieni tās un izturies ar piesardzību. Tavs labākais partneris un sabiedrotais būs cilvēks darītājs, apvienojot jūsu abu spēkus, tavas krāšņās idejas un otra spēcīgā rīcībspēja radīs baudpilnu dzīvi jums abiem. 

Šī tad lūk visburtiskākajā nozīmē ir tā metode, kā savaldīt no savas sētiņas izmukušo domu viesuļvirpuli. Kad vētra ir pamatīga, tad visvieglāk uztvert un saprast, kas notiek tās epicentrā, ir pierakstot, pieķeroties vienai no domām, kas tur riņķo, un pamazām pa katrai nākamaijai no tās pašas kategorijas likt uz lapas. Sevis paša radīts raksts ir kā iekšējais dialogs ar to, kas notiek tavā prātā. Kad esi sarakstījis visu, kas uz sirds, un pārlasot, tie izmisuma mākonīši sāk atkal atbrīvot tavu optimisma sauli, kā arī no domu vētras izlasītās postošās domas, vairs nav drauds tavai ikdienai. Rakstot un sakārtojot lietas pa plauktiem, vari atgriezties pie sava piedzīvojumiem bagātā ceļa uz saviem mērķiem. Norimusies vētra ienes tavā iekšējā pasaulē gaismu, tā rada vietu pozitīvām domām un pozitīvai dzīvei. Tāpēc, kā jau virsrakstā minēts: Raksti, tas sakārto dzīvi/ Raksti, kas sakārto dzīvi!

Protams, ne vienmēr sevis sacelto vētru var nomierināt saviem spēkiem, paldies tiem apkārtējiem, kas ir blakus, kas spēj tevi saprast un iesaistīties tavā cīņā ar shitstormu.

Katram dzīvē ir savs ritējums, tas ir straujšs vai tas ir lēns, tas var būt saraustīts vai vispār apstājies. Kas tad īsti nosaka šo ritējumu? Protams, nav virzības bez galapunkta, ja tev ir mērķis, vīzija, sapnis, tad tu dodies pretīm sevis izvēlētam racionālam vai iracionālām galapunktam, ja tev tāda nav, tu maldies. Sajūta būt pazudušam savās vīzijās un mērķos ir tik pat neveikla, kā sajūta, kad esi svešā pilsētā devies nepareizā virzienā ar nepareizo sabiedrisko transportu - apjukums, neziņa, satraukums - visas šīs īpašības, kas ir domātas, lai izdomātu, kur ellē esi. Bet runa šoreiz nebūs par tiem, kas apmaldījušies, bet gan par tiem, kas jau ir ceļā un ir uz pareizā ceļa, vismaz viņu iekšējā balss skaļi kliedz: "Jāa, es jūtu, viss ir super, viss ir labi, tā turpini!". Šie cilvēki soļo ar pārliecību, ar paceltu galvu, pozitīvu enerģiju un harizmu. Šie ir tie cilvēki, kurus visi tik ļoti grib pazīt, un kaut uz mirklīti pagozēties viņu pašuzbūvētā pilnības saulītē.

Pašam jūtoties, ka esmu uz pareizā ceļa, pateicoties vizijai par sevi un tam, kas vēlos būt un stingri ejot uz to, esmu daudz ko iemācījies. Šeit vēlos pastāstīt par cilvēkiem, kas ir tādi kā es - cilvēki, kuri staro pozitīvu gaismu un ar kuriem ir lieliski parunāt. Protams, pēc horoskopa esmu Auns, un jau laicīgi atvainojos, ja mans Ego liek par sevi manīt. Tātad cilvēki, kas iedvesmo ... Personības, ar kurām sarunājoties tu jūties enerģijas pilns, jūties, tā kā godīgā ping ponga spēlē, kur nevienam nav lemts zaudēt vai uzvarēt, un uzvara izpaužas mūžīgā spēlē. Tu jūti, ka tavs domu plūdums baudpilni sakrīt ar otra un tāpat pretēji. Komunikācijā valda savstarpēja sapratne, kas papildina jūsu abu izcilās personības un dzen tās uz priekš ar vēl lielāku sparu. Tādas personības ir, un tās jāmeklē - viņas ir tavas enerģijas papildus avots un tu viņu. Enerģija, kas rodas no saskares ar šo personību ir augstāks motivējošais spēks, tā paceļ citos domu līmeņos, rada jaunākas idejas, dod drosmi kāda nav bijusi vēl nekad, un paver tevī pašā jaunas telpas, pa kurām vari pastaigāt tikai ar to izredzēto. Katram ir jāatrod šāds iedvesmas avots, vai pat vairāki, tā ir lieliska pieredze un iespējams labs jūsu dzīves pavērsiens. Tikai atcerieties, neesiet kā Vīrs ar zosi, kas dēja zelta olas. Šis stāsts īsumā: Vīram bija zoss, kas dēja zelta olas un padarīja viņu bagātu, vīrā radās alkatība un viņš nodomāja, ka atgriežot zosi vaļā uzreiz tiks pievisām zelta olām, diemžēl tā nenotika, viņš nevien nedabūja zelta olas, bet arī pazaudēja savu zelta avotu. Esiet uzmanīgi, Novērtējiet šīs iedvesmojošās personas, dodiet viņiem to, ko vēlaties saņemt pretī un visas iespējas būs jūsu rokās! 

Ar sveicienu pēc ilgiem laikiem - Vau! Šodien kārtējo reizi saksaros ar kāda cilvēka absolūti atšķirīgo skata punktu uz piedzīvoto. It kā divi cilvēki, kas kopā pavadījuši daudz laika un piedzīvojuši neskaitāmi daudz pozitīvu emociju, bet tomēr viens no tiem ir tas, kas lietas redz savādāk. Vai iemesls tam ir tās, ka viens no viņiem saskata tikai pozitīvo un ir pievācis visas skaistās bildītes sev, un skopi nedod otram paskatīties, līdz ar to atstāj otram tikai nepatīkamās, vai ir kā savādāk? Attiecības un tajā piedzīvotais, tomēr ir kopīgs process un kopā piedzīvotie mirkļi, ir abu cilvēku kopīgs iemūžinājums ar dzīves fotoaparātu. Protams ne vienmēr sanāk iemūžināt tikai labākos mirkļūs, visiem gadās savas neveiksmes un kļūdas, bez kurām nu nekā, un ja esam tie kas skatās uz labo, tad labais negatīvajos mirkļos ir kkāda veida mācība. Ir cilvēki, kas tā uz to prot paskatīties un cilvēki, kas uz to skatās pavisam savādāk. Tad nu par to arī šis raksts. No vienas puses jāprasa, kādēļ vispār tāds negatīvo bildīšu albūms būtu jātur!? Tas savā ziņā ir kā fetišs, turēt šīs bildītes ar tādu sava veida negatīvo sajūtu apmierinājumu, kā arī to var reizēm turēt noputējušā plauktā, lai atgādinātu sev par savām dzīves mācībām. Reizēm cilvēki šis bildes izmanto, lai sevi kādā konkrētā situācijā padarītu pārāku pār otru, jo uzskata, ka norādot uz citu cilvēku kļūdām, tas viņus padara Stiprākus - bet tā ne būt nav! Tāds, kā es, cilvēks ar augstu pozitīvo domāšanu, patiesībā kļūstu spēcīgāks, izglītotāks un pārāks dēļ savām kļūdām, un tikai viena iemesla dēļ, jo es no tām mācos. Ir tāds teiciens angļu valodā, kas šeit labi iederas: "If you never made a mistake, you never made anything". Visu stereotipisko vecāku audzināšanas modelis ir mācīt cilvēkiem, ka kļūdīties nav pareizi, ka kļūdīties ir sāpīgi un viss pārējais sliktais. Kā tad, lai sasniedz to skaisto, kā lai sasniedz to vietu sirdī, kur jūties kā paradīzē? - patiess drošsirdis teiks: Bez kļūdām nekā. Katra sekunde uz atpakaļu ir mūsu pagātne un kamēr oficiāli vai kā savādāk netiks izgudrota laikā atpakaļatceļošanas mašīna to mainīt nevarēs. Pagātni var tikai labot, būtībā var labot pagātnē radušās sekas, kas ir otra cilvēka dziļi sirdī iespiedušās emocionālās atmiņas par pāri nodarīto. Vienīgais rīks, ar ko kko var labot, ir mūsu tagadne, jo tas kas bijis ir bijis, bet kas ir tagad pierāda darbības tagadnē. Bet cik ilgs laiks vajadzīgs, lai ar tagadni pilnībā nosegtu pagātnē radušos sāpi? Kļūdas attiecībās ir kā negatīvo emociju kredīts, kurš jāatdot pozitīvās emocījās ar augstu procentu likmi. To kāds ir termiņš nosaka aizdevējs. Diemžēl vai par laimi, esmu iesaistījies darījumā ar augstas klases aizdevēju, kurš tik vienkārši man izpirkt savu kredītu neļaus un šo nastu ar lielāko prieku uzkraus uz maniem pleciem vēl tuvākos gadus, it kā viņai baudu sagādātu nevis parāda dzēšana un piedošana, bet gan smaguma nasta, ko nesu es. Vienīgi atšķirība starp monetāro un emocionālo kredītu ir tāda, ka mēs abildību nesam tik ilgi kamēr vēlamies būt kkādās attiecībās ar šo cilvēku, un nav tāda inkaso, kas skries pakaļ un teiks ej un atdod, tas ir tikai un vienīgu un mūsu pašu sirdsapziņas. Es domāju, ka ik viens apzinīgs cilvēks emocionālo kredītu ar nepamatotu termiņu un bez nosacījumiem uz muguras nenestu. Tad, kas ir tas, kas man liek to darīt? Cieņa pret otru, pašcieņa, sirdsapziņa. Jā, esmu tas cilvēks, kas citiem nekad sliktu citiem nav vēlējis un nevēlēs, būšu tas, kurš pacels citus un palīdzēs kļūt vareniem un pārākiem. Tāpēc arī būšu tas, kas nesīs šo nastu, lai šim cilvēkam, kuram esmu tik ļoti parādā, pierādītu, ka esmu cilvēks, kurš ciena un parūpēsies - lai arī kādus mēslus savārījis būtu.

Tas ir viss, ko varu darīt es, jo ar to ir jāsak, ka skatamies uz lietām, ko mēs varam darīt lietas labā, pārējais ir otra rokās. Tālāk varam tikai uzticēties otra cilvēka sapratnei, pretīm nākšanai un objektivitātei. Robeža sākas tur, kad otram cilvēkam tas kļūst par fetišu, kad katra cilvēka kļūda ir bauda, jo ir iemesls pārmetumiem un sevī radot negatīvās emocijas gaidīt citu cilvēku izpirkuma maksu, bet kā jau teicu, tas nav monetārais kredīts tas nav dzelžainās ķēdēs ievažots, un attiecīgs fetišs var novest pie tuvāko cilvēku zaudējuma, kas zaudētājos atstās abas puses. Novēlu visiem apdomāt to kā vērojam citu cilvēku kļūdas, nekad pastiprināti nepadarīt sevi par zaudētājiem, uztvert citu kļūdas ar ziņkāri un censties tās izprast, kā arī cesnies atrast savu ietekmi tajā kas noticis. Un pats galvenais, kad redzat, ka cilvēks tiešām sevi ir attaisnojis darbos, ne tikai runās - PIEDOT.

Garīgajam vienmēr jābūt savā vietā. Lai arī ko darītu un kas notiktos, vienmēr ir vieglāk un superīgāk, ja garīgais ir pozitīvs. Kas tad īsti dod mums to pozitīvo garstāvokli? Nav nekur tālu jāmeklē, tepat vien sevī iekšā mēs rodam to pozitīvo noskaņu, labu dzīves skatījumu jeb dzīvespriecīgumu, un to omu, kas pavada mūs cauri dienai. Pozitīvo attieksmi var pamanīt it visā, tāvā skatienā, tavā izrunā, tavās rīcībās, tavā rakstītājā, un pat 4. dimensījā, kas ir sajūtas. Ticu tādai videi kā 4.dimensija - tā ir komunikāciju telpa, kas notiek cilvēkiem nemanot, ar savām sajūtām, aurām, garīgajā vidē. Jāatceras svarīgais, ka pozitīvu cilvēku apkārtnē vienmēr gozīsies vairāk cilvēku nekā negatīvu. Šī pozitīvā aura piesaista cilvēkus, katrs jau labprātāk pagozīsies saulītē, kur ir iegūstama pozitīvisma deva vien uzkavējoties. Tad kāpec tas pozitīvisms ir tik svarīgs? Ļoti vienkārši, katram ir kādi sapņi, mērķi, lietas pēc kā tiecamies. Visām šīm lietām ir nepieciešama kustība, un tikai pozitīvā vidē un attieksmē šī pozitīvā kustība ir iespējama. Vai vari braukt pa grāvjiem ar negatīvu attieksmi. Zem emocionāla pacilājuma lietas darās kvalitātīvāk, dzīve izskatās skaistāka un mūsu sapņi skaidrāki. Optimisms ir tas, ar ko jādzīvo, un tā tik uz priekšu saviem mērķiem pakaļ. Atceries: skatoties uz lietām, kas tev nav un ko nevari izdarīt, baro tavu pesimismu. Skatoties uz lietām kas tevī ir super, un uz spējām, ko vari izdarīt dod tev vairāk optimisma, kas arī ir tas, kas tevi novedīs līdz iecerētājam. Priecājies par visu, labo un slikto. Labais ir visur, tik vai tu uz to skaties.

Be Positive un dalies ar citiem.

Throughout life often we come across disappointments, why? Because of our expectations. Very often before we start to do something we have our own expectation of how everything is going to happen. Based upon a expectation of a good outcome we get our hands on our action. If your about to fail you are about to be disappointed, because no one likes to fail. The degree of disappointment what you are going to feel is going to based upon how big of an expectation you had before you got into your action. So if your expectation was not to fail at all and do everything perfect after a failure you definitively are going to face shitstorms, and why? Because based upon your big expectation you are going to get hard on yourself. Big disappointments can be dangerous because they can be so heavy that they will knock you out of your path of success, and You know, it takes a hell of a job to get back on this path. Expectation is like a pressure, it just simply ads more stress to your action. I believe expectations to be healthy only in average doses, just enough to keep your eyes on the price, and not to much to get you stressed. Of course every failure is going to be some what of a disappointment, but the smaller the disappointment the easier to handle. So my advice: do things with passion, put your best into it, and make sure your expectations are were they should be. Be positive no matter what outcome comes to you. Outcome is an experience. Experience leads to development. Development is Happiness.

Katram ir gadījies sastapties ar darāmu darbu, ko kāds ir palūdzis vai norīkojis, un kuru nu patiešām negribas darīt. Nu lūk man arī tā ir. Jāsāk ar to, ka tas viss ir psiholoģiski, darbus negribas darīt bieži vien dēļ tā, ka netiek saskatīta jēga vai arī ieguvums no tā, kas tiks darīts. Šeit ļoti veiksmīgi ir cilvēki, kuriem ir labs ticības spēks, jo tomēr katrs padarīts darbs kaut kādā veidā veido vērtību, vai tā ir monetārā, vai morāla, bet tomēr ieguldītā darba rezultātā tiks radīta kaut kāda vērtība. Lai arī pirms darot to darbu to vērtību galīgi neredzam, un bieži vien mums pašiem no tā nekāda lielā ieguvuma nebūs, vienmēr der atcerēties, ka visam ir iemesls. Katrs padarītais darbs, kuru negribas darīt, tomēr ir pozitīvs rezultāts, un lai arī ne tik pozitīvs mūsu virzienā, tad noteikti kāda cita labā. Palīdzēt citiem un radīt viņiem vērtību ir ļoti noderīgi, un pats galvenais darīt to tā, lai to novērtētu. Šie negribīgie darbi jāaplūko kā investīcijas personībā, darīt ko citu labā, un no tā pretī neko neprasīt ir laba personības pazīme, kā arī noteikti, tas labi padarītais, kādreiz dzīvē nāks atpakaļ.

Te uzgāju savu domu pirmsākumu, te lūk ko par laimi es domāju 12.03.12!!!

Laime – Vārds, kurš ir kā noslēpums, bet tajā pašā laikā viegli saprotams un pieejams ik vienam šajā pasaulē. Kas īsti ir laime? Kur tā atrodama? – visbiežāk uzdotie jautājumi no cilvēkiem, kam nav absolutas pārliecības par savu laimi. Biežāk sastopamākais koncepts no šo cilvēku puses, kuri vēl joprojām ir savas laimes meklējumos ir tāds. Viņu laime visbiežāk ir materalizēta un laimi dzīvē gaida no kāda konkrēta pavērsiena dzīvē, kas padarīs viņus laimīgus. Bet vai tā patiešām ir? Vai tiešām mums ir nepieciešams kkas īpašs kas padarīs mūs laimīgus? Un tieši tā arī šie cilvēki domā, viņu domas visbiežāk novēd pie kaut kā ārpus viņiem, kad kaut kas padarīs viņus laimīgus. Viņu meklējumu veids vien parāda vai šis cilvēks ir uz pareizā ceļa vai nav. Ieklausoties šo cilvēku ikdienišķajā valodā ir sastopama šo cilvēku psiholoģija. Viņu meklējumi ir vērsti uz ārieni līdz ar to viņu fokuss ir uz lietām, kas ir ārpus viņiem. Taustāmām vai netaustāmām taču lietām, kas kādā veidā ir distancēts no viņiem pašiem. Bet kādeļ gan neuzskatīt sevi par laimīgu jau šobrīd? Kādēļ pakļaut sevi bezgalīgiem meklējumiem pēc laimes šajā milzīgajā pasaulē? Pats sprīdītis bija tas, kurš mums daudziem bērnībā priekšā pateica, ka patiesā laime ir tur, kur esam mēs paši. Tā ir atziņa, ko jebkurš laimīgs cilvēks dos kā padomu laimes meklētājām un atziņa ko ik viens laimes meklētājs savā dzīvē atklās, pats savu laimi meklēdams.  Tad kā būtu pareizi, vai katram pašam būtu jāatrod šī atziņa savos laimes meklējumos vai tomēr uzklausot kāda cilvēka laimes atradēja padomu? Katram savs ceļš ejams, un katram sava taisnība. Viens viedoklis ir visiem – Laime ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Spriediet paši kā jūs meklēsiet savu laimi! Jo ar laimi cilvēks var darīt jebko savā dzīvē. Laime vienkāršiem vārdiem ir veids kā mēs skatāmies uz dzīvi un kādas sajūtas mums rada tas, ko mēs darām, kas mums ir, un kas ar mums notiek. Kad patiesi apzinies, ka viss kas ar tevi notiek ir patiesībā tevis paša radīts, tad apzinies, ka laime ir tā, kas ir tevī iekšā. Bet kā lai nesajauc Laimi ar samierināšanos? Vienkārši. Kad būsi laimīgs un mīlēsi to, kas tu esi, kas ar tevi notiek, un to kas tev ir un tev neradīsies nemazākās šaubas par to, vai esi laimīgs – Tad tu būsi laimīgs. protams, neskaitot daudzos smaidus ko dāvāsi ik dienas  cilvēkiem sev apkārt, pozitīvo enerģiju un prieku ar ko iedegsi citu cilvēku dzīves un kas to zin varbūt arī laimi. Es ticu, ka laime vienmēr ir ar mums, tik pateicoties mūsdienu mēdijiem un iespējām mēs to esam dziļi dziļi aprakuši zem cerībām, sapņiem un salīdzinājumiem ar citiem cilvēkiem. Reizēm tik daudz nemaz nevajag lai tu būtu laimīgs. Laime ir bezgalīga, tā ir tagad. Pārliecinies ka nekrauj savai laimei virsū dzīves šķeršļus un mēslus. Par lietām cilvēki priecājas, pa dzīvi cilvēki ir laimīgi. Katrs pats savas laimes kalējs.

Cilvēku modina nevis miega kvalitāte un ilgums, bet gan viņa paša motivācija un mēŗķi.  Jau pirms ejam gulēt svarīgi ir iet gulēt ar mērķi, kam rītdien tiks veltīts laiks. Visiem ir bijušas dienas, kad mostamies ar lielu enerģiju un entuziasmu, bet ne vienmēr dēļ miega ilguma, un ne vienmēr dēļ tā kvalitātes, bet gan dēļ tā, ka esam kāda aizraujoša procesa vidū. Esot savam mērķim pa pēdām bieži vien pat negribas gulēt, bet tad atmostamies no tā, ka mūsu organisms pats no sevis ir izslēdzies. Esot tādā kā savu mērķu enerģijā, lietas ir daudz pozitīvākas un pamosties agrāk ir daudz vieglāk, kā arī ar mazāku miegu, jūtamies daudz enerģiskāki. Tātad sum up: Lai tavas dienas ritētu harmoniski un tavi rīti būtu daudz enerģiskāki un gribasspēka pilni, ej gulēt ar mērķi rītdienai vai nākotnei, tādus ka nevari sagaidīt, kad pamodīsies, lai tiem pievērstos.

Tagad tikai pēc pāris dienām esmu pieķēris sevi klusumā. Vides maiņas dēļ zaudēju savu labo paradumu dzīvot melodijā un harmonīja ar iedvesmojošu mūziku. Tiešām šodien tā atklāsme, kas pateica, ka bez mūzikas ritmiem, tā dzīve iet neritmīgi. Tā kā pieslēdzos klāt savam vecajam paradumam, paldies Winamp par manas mūzikas atskaņošanu. Mūzikā ir enerģija, motivācija, kkas īpašs, kas ved uz priekšu caur darbiem un dzīvi. Kopā jautrāk ar un ap šo cilvēka radīto mākslu.

Čau, šis ir mans pirmais raksts par un ap šo blogu, kas un kā. Tātad esmu mēdijsuns. Šis blogs tika izveidots ar mērķi dot man iespēju brīvi izlikt manas gudrās un muļķīgās domas elektroniskā formātā. Domāju, ka liela daļa no manām interesanti radošajām domām un idejām būs arī ļoti izklaidējošas citiem, bet par to jūs spriediet paši. Īsta norūdīta blogera pieredze man nav, bet tas ir otrs mērķis kam šis blogs kalpos, sekojiet manai izaugsmei, novērtējiet manu atdevi, un ceru, ka jums patiks. Tiekamies nākamajā rakstā.