#5 (fast-forward) Ä¢imene, pÄcnÄcÄji, pt.2
SeviŔķi grÅ«ti bija pÄc 1953. gada pavasara plÅ«diem, jo Daugava bija tÄ pÄrplÅ«dusi, ka, pieceļoties no gultas, iekÄpu kÄdus 15cm dziÄ¼Ä Å«denÄ«. PÄc tam dzÄ«voklis nekad Ä«sti neizkalta, mÄbeles izlÄ«mÄjÄs un drÄbes pÄrklÄjÄs ar pelÄjuma kÄrtu, viss smakoja pÄc pelÄjuma. Biju arÄ« ļoti noslogots, brÄ«vÄ laika nebija it nemaz. VienÄ«gie atpÅ«tas vakari - vakara stundÄs, kad dežūrÄju ugunsdzÄsÄjos. Tad, ja man nebija mÄcÄ«bu Å”oferu motociklistu kursos, varÄju uzspÄlÄt Å”ahu vai dambreti vai arÄ« veltÄ«t brÄ«vos brīžus augstskolas uzdevumu risinÄÅ”anai. VisvairÄk laika prasÄ«ja rasÄÅ”anas uzdevumi. VairÄkos priekÅ”metos (maŔīnu detaļÄs, teorÄtiskajÄ mehÄnikÄ, auto dzinÄjos u.c.) kursa darbos bija jÄbÅ«t ÄetrÄm lielajÄm rasÄjuma lapÄm (A2). Lai tÄs ieskaitÄ«tu, bija vajadzÄ«gs liels un rÅ«pÄ«gs darbs. VarbÅ«t tikai augstÄkÄ matemÄtika bija tik darbietilpÄ«ga.Ā PÄrÄjie priekÅ”meti bija vieglÄk un ÄtrÄk sagatavojami.
1960. gada 12. aprÄ«lÄ« sieva man uzdÄvinÄja otro dÄlu. To es vairs nenesu uz aukstu dzÄ«vokli ar izstieptÄm, notirpuÅ”Äm rokÄm kÄ to darÄ«ju ar pirmdzimto, jo baidÄ«jos stingrÄk piespiest pie krÅ«tÄ«m. Tagad man jau bija uzcelta sava mÄjiÅa un nopirkts motocikls ar blakusvÄÄ£i, kurÄ dÄlu ākÄ kunguā varÄju atvizinÄt mÄjÄs. Tagad arÄ« zinÄju, ka tik vÄrgi tie jaunpiedzimuÅ”ie nemaz nav. TÄda jocÄ«ga Ä£imene - tÄvs mÄcÄs augstskolÄ, pirmais dÄls pamatskolÄ, bet otrais ŔūpulÄ«.
Bet man likÄs - vai tieÅ”Äm piepildÄ«sies vecÄs Daugavpils ÄigÄnietes teiktais - Tev bÅ«s sieva blondÄ«ne, divi pÄcnÄcÄji, jÅ«s nodzÄ«vosiet ilgu un laimÄ«gu mūžu?Ā PagaidÄm viss ir tÄ, kÄ viÅa pareÄ£oja. KÄ bÅ«s ar to laimi un ilgo, garo mūžu... ceru, ka arÄ« tas piepildÄ«sies.
Otrais dÄls, jÄsaka, bija plÄnots, bet rÅ«pes bija pieauguÅ”as. TÄ kÄ vÄl Å”ajÄ laikÄ aizbrauca sievas mÄsa Anna, lai aprÅ«pÄtu savus vecÄkus (sievas tÄvam bija astma), bija darbÄ jÄpieÅem auklÄ«te.
Bieži bija jÄbrauc uz RÄzeknes rajona Kaunatas pagasta āPodlesjesā mÄjÄm pie sievas vecÄkiem, jo tur vasarÄs dzÄ«voja vecÄkais dÄls JÄnis. JÄatzÄ«stas, viÅi ar mani kÄ znotu bija apmierinÄti un parasti sirsnÄ«gi sagaidÄ«ja. āPodlesjesā lauku mÄjas atradÄs skaistÄ vietÄ, tur blakus bija muižu laikos rakts dziļŔ dÄ«Ä·Ä«tis ar kokiem apauguÅ”u saliÅu vidÅ«. MÄjas atradÄs uz neliela uzkalniÅa, tÄ pakÄjÄ atradÄs neliels ezeriÅÅ”, kurÅ” bija sÄcis aizaugt, jo meliorÄcija bija to padarÄ«jusi ļoti seklu. Visa apkÄrtne bija ļoti kalnaina un skaista, Ä«sta Latgales ainava. No lauku mÄjÄm bija palikusi tikai dzÄ«vojamÄ mÄja un neliela kÅ«tiÅa, jo lielo kÅ«ti un Ŕķūni bija atÅÄmis kolhozs, kurÅ” nebija rÅ«pÄjies par to uzturÄÅ”anu, nebija remontÄjis jumtus, tÄpÄc tie bija iebrukuÅ”i.
Vispirms uz turieni braukÄjÄm ar mazu 125cm2 motociklu. Tagad jÄbrÄ«nÄs, kÄ mÄs ar sievu divatÄ uz tÄ kratÄ«jÄmies. Kad pÄc pÄris gadiem iegÄdÄjos motociklu IŽ-58 ar blakusvÄÄ£i, bija pavisam cita braukÅ”ana. Protams, ne jau tÄda kÄ maŔīnÄ, bet daudz labÄka nekÄ kratoties ar mazo divriteÅu motociklu.
Kad 1964. gadÄ man izdevÄs iegÄdÄties vieglo automobili, jutos kÄ Ä«sts Ä£imenes cilvÄks. Lai gan tÄ bija vismazÄkÄ maŔīnÄ«te, kÄdu ražoja PadomijÄ, tajÄ laikÄ tÄ atbilda manam finansiÄlajam stÄvoklim un manai Ä£imenei bija pietiekami liela, lai ar to izbraukÄtu visu Latviju un pabÅ«tu arÄ« Ä»eÅingradÄ, KijevÄ, LietuvÄ, IgaunijÄ un citur. Tas vairs nebija motocikls, ar kuru varÄja braukt tikai siltÄ laikÄ, tas bija jumts virs galvas, kurÅ” pasargÄja no aukstuma, vÄja un ziemÄ mazliet sildÄ«ja. TurklÄt es izgudroju papildu sildÄ«Å”anu, tÄpÄc arÄ« ziemÄ braukÄjot bija pietiekami silti.
Kad 1961. gadÄ nomira sievastÄvs āPodlesjesā lauku mÄjas tika nojauktas un materiÄli pÄrvesti uz RÄzekni. Tur jaunÄkais sievas brÄlis Nikolajs, kurÅ” arÄ« jau bija nodibinÄjis Ä£imeni, izmantojot laukos nojauktÄs mÄjas materiÄlus, uzbÅ«vÄja savai Ä£imenei nelielu dzÄ«vojamo mÄju. Tur dzÄ«voja arÄ« sievasmÄte, tad vismaz 4-5 reizes gadÄ uz RÄzekni bija jÄbrauc. JÄizsaka nožÄla, ka Nikolajam ar meitu InÄru un pirmo sievu tajÄ ilgi dzÄ«vot neiznÄca. ViÅa sieva izvÄlÄjÄs citu vÄ«ru. ViÅi sÄka bÅ«vÄt savu mÄju, bet sievas brÄlim dzÄ«voÅ”anai nÄcÄs uzbÅ«vÄt jaunu mÄju citÄ pilsÄtas malÄ, jo pie viÅa dzÄ«voja mÄte un vecÄkÄ mÄsa. ArÄ« Nikolajs drÄ«zi atrada sev sievu, tÄ ka uz RÄzekni pie sievas radiem man tÄpat bija jÄbrauc.
