#vectevs

Šajā biogrāfiskajā aprakstā mēģināju attēlot notikumus un izjūtas, kādas tās saglabājušās atmiņā. Mēģināju atcerēties savus bērnības un skolas dienu draugus un paziņas. Kara laika atmiņās daudzu ciematu nosaukumi un kara biedru uzvārdi varbūt bija pavisam citādāki. Man bija pierakstītas visu kara biedru adreses, bet visus pierakstus mums atņēma Šahtu ciema lāģerī 1945. gada rudenī. Kara laiku apraksts sanāca visgarākais, jo tajā laikā piedzīvoto un pārdzīvoto notikumu atmiņu bija visvairāk.

Labprāt izlasītu savu vecāku un vecvecāku dzīves aprakstus, bet tādu nav, tāpēc par viņu dzīvi nekas daudz nav zināms. Centīšos šo robu mazliet aizpildīt un ceru, ka to darīs arī mani pēcnācēji.

Kara laika apraksts radās galvenokārt, lai pieminētu kritušos kara biedrus.

Kādreiz Kārlis Skalbe rakstīja:

“Es sapni par dzimteni pagalvī likšu

Un tā atkal laimīgs tikšu,

Un dusēšu saldi kā mātes rokās...”

Tā daudzi jo daudzi kara biedri, pašā jaunības dienu plaukumā ar „sapni par dzimteni pagalvī” palika guļot Pomerānijas ežmalās, mežmalās un Berlīnes drupās. Klusējot noliecu galvu viņu priekšā...