Siguldian

Izlasi! 10 jautājumi, ko neuzdot cilvēkiem, kas spēlē pokeru. Oriģināls ir no šejienes un, rau, kāds šeit pārtulkojis latviski.

Svētdien sākām, pirmdien beidzām. Ko? III daļu savai ekspedīcijai gar Gauju, protams!

Līdz pirmdienas rītam domāju, ka šoreiz iesim ar kājām; Kurš gan būtu iedomājies, ka ne? Ha, izrādās, ka es vienīgā!

Laidāmies iekšā pie Gaujaskroga vai Urlēm, vai nezinu, kā sauc to vietu īsti.

Gauja izrādījās krietni braucamāka nekā iepriekš plānoju. Kartē savādāk izskatījās.

HES'i. Ciest nevaru! Ūdens zem tiem labi, ja pāris cm. [jāuzlaiž gaisā, - tad gan varēs laist pa riktīgo] Bez mantām jāstiepj vēl bija laiva. Vismaz kādi pāris km kopā sanāca.

Sestdien ap 17:00 izberzām laivai caurumu ķīlī. [varat iedomāties "pateicoties" kam!]

Nolēmām beigt un ierīkojām apmetni. Parādījās baigais vējš. Forši. Tiešām stiprs.

Svētdien turpinājām ceļu, ar kājām. Gluži kā biju gaidījusi. :) Laivu atstājām krūmos pretējā krastā.

Turpinājām savu ekspedīciju. [pa ceļam redzējām alni. Viņi ir tik mīlīgi. :) Es arī tādu gribu]

Un tad nu mēs gājām, gājām un gājām un beidzot! ar pāris apstāšanās reizēm aizgājām līdz Jaunpiebalgai.

Pēc tam jau atpakaļ pie laivas, kuru šoreiz dabūt bija krietni vien sarežģītāk, jo dažs labs bija iedomājies nolaist ūdeni. [nākamreiz būs jānoskaidro kāds ir HES'u ūdenskontroles grafiks; jālaiž pa vilni!?]

Principā pārgājiena/brauciena/laivojiena beigas, bet nu pieminēšanas vērts fakts varētu būt, ka atpakaļceļā, pateicoties Vizmai, kura klausās Klasisko radio, ātklāju superīgu dziesmu, par kuru visticamāk nekad neko neuzzinātu, ja vien netiktu uzgriezts īstais FM vilnis īstajā laikā. Re kur i'! Paldies par to!

Neteikšu, ka par pašu dziesmu esmu stāvā sajūsmā, taču man patīk un vēl nedaudz vairāk kā patīk. 

Āārghh,... tas bija grūti. Lai gan ne pārāk. Bet nedaudz gan. Sākumā īpaši. Vēlāk ne.

*Ciest nevaru pašapliecināšanos. Nedaudz  - jā, loģiski, bet tikai nedaudz. Man šķita, ka tikai citi tā dara un es ne, bet izrādās es arī. Pareizāk laikam ir uzreiz pateikt, ja kaut kas nav tavām, respektīvi, manām, spējām atbilstīgs.

Savā kompānijā vai, īstenībā, jebkurā kompānijā biju radusi nebūt vājais posms, un, ja runa ir par diviem cilvēkiem, tad būt vismaz +/- līdzvērtīga tam otrajam. Bet sestdien sanāca būt krietni švakākai nekā savam kompanjonam. Bet ko gan es iepriekš varēju zināt!? Galu galā tikai pagājušonedēļ sākām sarakstīties un sestdien satikāmies kopīgai riteņbraukšanas un kastīšu meklēšanas tūrei. Pēc iepriekš aplūkotās galerijas es gan teorētiski varēju nojaust, kas ir gaidāms, un tomēr sanāca apjaust tikai par kādiem 80%, respektīvi, maršrutu un braukšanas stilu iepriekš jau biju pareizi novērtējusi, bet ātrumu gan ne. Tā nu es mēģināju turēt līdzi savam kompanjonam, kurš man pa priekšu nesās kā vējš. Beigās gan laikam saprata, ka man nav spēka/izturības līdzi turēt. ;)

[ceru, ka viņš negaidīja baigo extreem braucienu, jo tādā gadījumā es noteikti liku vilties :D]

Vārdu sakot, bija tīri tā neko, bet kājas sapēja. Nedaudz.Tādās reizēs es vienmēr uz sevi attiecinu - viss, kas nenogalina, - padara stiprāku! Vai ne tā? :)