Skarbā brīnumzeme

Sidrabai (atkal) vajag datoru, jo viņa grib spēlēt datorspēles.

Pirms septiņiem gadiem iegādājos  NP900X3A Samsung Ultrabook un tas arī man ir kalpojis brīnišķīgi daudzus gadus. Dators pāris reizes pabijis servisā uz garantiju (augsti novērtēju Samsung 3 gadu garantiju) un viņam tapis aizvietots viss, ko vien var aizvietot, bet šobrīd manu iecienītāko spēli - Civilization VI uz viņa paspēlēt nevar un mirusī baterija nosaka, ka dators ir lietojams tikai pie vada. Līdz ar to apsveru iegādāties jaunu datoru, lai gan šis vēl ir ņiprs un normāls ikdienas darbiem. 

Laika gaitā ir mainījušās manas nepieciešamības pret iekārtu - kādreiz, kad studēju, dators bija nepieciešams ar maksimāli lielu bateriju, mazu svaru. Tagad, kad studijas jau garām, es datoru izmantoju budžetam, iepirkumiem, spēlēm, video pārsvarā skatos uz planšetes. Datoru pārsvarā izmantoju darba kabinetā, kur tas tiek uz maiņām pieslēgts pie klaviatūras ar darba datoru, bet labprāt izmantotu datoru arī citās telpās. 

Nesen sasitu savai planšetei samsung galaxy tab s2 8.0 ekrānu un tas lika smagi aizdomāties par iekārtu ilgmūžību - šī planšete  tika izlaista 5 gadus atpakaļ un šodien viņa ir novecojusi. Ekrānu maiņu neviena iestāde neuzņemas, jo trūkst detaļu un ir iznākušas simts citas iekārtas šajos gados. Bet, kad es paskatos pēc parametriem - tā vēl joprojām ir lieliska iekārta ar četriem kodoliem, 3gb ram, sim kartes ievietošanas iespēju un lielisku ekrāna resolution. Nopirkt jaunu planšeti man šobrīd nozīmētu iegādāties sliktāku planšeti vai iegādāties ļoti dārgu planšeti, bet . Un es negribu līdzīga veida situāciju ar datoru, līdz ar to fakts, ka laptopos nevar nomainīt procesoru vai videokarti nākotnē ir kaut kas, kas dzīvo manā prātā. 

No sākuma skatījāmies laptopus, bet budžets, kurā vēlos iekļauties ir vidēji uz 1000 eur (vēlams zem). Līdz ar to -   nonācām līdz modeļiem  Lenovo Legion Y540 un  Dell G5 15 (5590). Bet dzīvesbiedrs diezgan skuma uz viņiem skatoties un teica, ka par tādu naudu var sakombinēt lielisku stacionāro datoru. Kur es viņam piekrītu. Paagonizēju nedaudz un sāku domāt par to, kāda būtu dzīve ar stacionāro, lai vismaz izpētītu šo opciju.

Radās vairākas dzīves situācijas, ko ir jāapskata:

1) tā kā man ir paceļams galds, tad bija jāsaprot kā stacionārs dators ar to sadarbosies.

2) tā kā man darba vieta ir gan privātām, gan darba vajadzībām - jābūt ērtai iespējai pārslēgties starp režīmiem (jābūt vietai, kur nolikt darba laptopu).

3) es šobrīd strādāju ar diviem monitoriem - laptopa monitoru un regulējamu monitoru un pēc jauna datora iegādes es gribēšu turpināt strādāt ar diviem monitoriem gan darba, gan privātajām vajadzībām.

4) darba galds nav bezizmēra - nevar uzbāzt stacionāro virsū, vēl darba laptopu un divus monitorus.

5) es darba datoru privātām vajadzībām neizmantoju.

6) vai tiešām es negribēšu lietot datoru citās istabās? Tiešām? A ja nu es sagribēšu... Tad stacionārais par laptopu pēkšņi nekļūs. Ja nu es gribēšu parakstīt interneta dienasgrāmatu sēžot blakus draugam (mums dažādās istabās darba vietas), a ja nu es gribēšu filmu paskatīties guļamistabā.. a ja nu es...

7) Gribētu, lai pēc septiņiem gadiem varētu uzspēlēt arī kādu spēli uz viņa, nevis domātu par pilnīgu nomaiņu.

Vienvārdsakot, lietas ir sarežģītas. Plus - es nemaz nebiju tik pārliecināta, ka “par to cenu var nopirkt daudz labāku stacionāro” maz strādā, jo būsim godīgi - neviens nekad neierēķina windows licenzes cenu un monitora cenu, kad rēķina stacionārā izmaksas, wifi antenu, bluetooth uztvērēju, UPS, tumbiņas... Nu visas komponentes, lai pilnvērtīgi aizstātu laptopu. 

Šobrīd esam procesā. Vienu jautājumu es atrisināju - mobilitāti - jo pasūtīju detaļas savam pašreizējam laptopam (bateriju un klaviatūru), kas apmēram 100eur cenā atrisina mobilitāti un vienkāršus uzdevumus. 

Profesionālā kontekstā satiku tīri jauku cilvēku. Tas ir, līdz brīdim, kad viņš nav mācītājs. Tad viņam visādas loģiskās kļūdas sāk nākt ārā. Diezgan labi redzams, ka atšķiras info telpas un ka cilvēkam reāli grūtu dzīves periodu vieglāku ir padarījusi baznīcas kopiena, kuru viņš tagad izjūt kā sāpi.

Es kādreiz teicu, ka man ir grūti piedot nebūšanu perfektiem tiem cilvēkiem, kas man ir tuvākie. Daudz vieglāk ir piedot tiem, kas ir tāli un tikai paziņas. Un man šķiet, ka šeit valda līdzīga mentalitāte - kad tu redzi, ka tā baznīca, kas sākotnēji tev šķita šķīsta, patiesa, atvērta, skaista, ir sapuvusi jau saknē, tev sāp. Un tu gribi to baznīcu atgriezt hipiju rožainajos laikos, kad višs bija skaisti - laikos, kurus tu neesi pieredzējis, bet kuri taču noteikti bija skaisti, "jo bībelē taču neviens apostulis negrimst depresijā, tie smaida un slavē dievu."

Interesanti katrā ziņā - paskatīties kā atšķiras pasaules, kāda paralēlē realitāte valda tur - baptistu pasaulē, kur viņiem esot jāmirst dieva dēļ, jo tikai tas ir augstākais ordenis. Un interesanti, protams, paklausīties loģikas kļūdās ļoti tīrā formā (piemēram, strawman attiecībā uz viendzimuma laulībām, jo redz viendzimuma laulības esot vienā līmenī ar suņu un kaķu precēšanu).  Man palika mazliet nelabi un pretīgi, jā. Bet es esmu iecietīga. Es saprotu vēlmi pēc dieva, es saprotu, ka pasaule ir baisa ar savām pārmaiņām un viedokļu maiņām - vienu dienu smēķēt ir labi, nākamajā jau - tā izraisa vēzi. Vienu dienu rasisms ir OK, nākamajā dienā - tevi par to kaunina. Vienu dienu homoseksuālās laulības ir joks, bet nākamajā - milzu kustība, uzvaras gājiens vienlīdzībai. Ir grūti izsekot domām, viedokļiem, sabiedrības izmaiņām. Cilvēks alkst pēc kaut kā nemainīga, kaut kā stabila. Bet, lai gan tautasdziesmās dzied, ka “ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvoja saules mūžu”, nedzīvo. Nav tā saules mūža - viss un visi mainās. Un tad jau paliek tas viens dievs, ko mēs iztēšam pēc sava ģīmja un līdzības, noliekam sev priekšā un pasaule sāk meikot sensu. Tā ir stabila. Tā ir paredzama. 

Anyway. Ir pretīgi, bet ir arī humoristiski un interesanti iedziļināties atšķirīgā domāšanā.

Zemāk mani citāti/izvilkumi no video, ko atzinu par gana humoristiskiem, lai nocitētu. Citāti ir, protams, ārpus konteksta:

harizmātija ir velns.

kad man ir problēma, es 5000 reižu nelūdzos, bet ieskatos sevī un saku 'dieva gars, nāc pār mani'.

tie, kas tur priekšā stāv un sludina, viņi melo reāli. Viņu dzīves ir atvērti kapi un viņu skapjos ir skeleti. 

kam mēs esam radīti šeit? - lai atmaskotu reliģiju.. un sludinātu dzīvību.

viņi dejo, dzied, lēkā velnam pa galvu.

tu esi dieva armijā. tu armijā taisi skeču? ko tu vēl tur dari?

viņi neredz, ka tur aiz stūra notiek cīņa. ka tur aiz stūra viņiem var uzbrukt. Un ja viņi nebūs gatavi, nebūs nobrieduši, nebūs pieauguši, velns viņus nozags un ievilks savā valstībā.

tev jāsāk lūgt, lai debesis atverās.

es nogalināšu reliģiju.

mācītāj, var vēl man drusciņ ielaist opiju, depresija moka, lai man paliek vieglāk. Kāpēc kristiešiem depresija? Kāpēc kristus draudze ir tik sakauta kā nekad vēl agrāk?

es lasu baznīcas ziņas, kur mācītāji pieņem visādas ārprātības, ka mācītāji var būt homoseksuāli piemēram... bāc es šitā runāšu, mani vēl ieliks cietumā, kad runā par šādām lietām, tad liek cietumos dažās valstīs. teikt, ka tas ir nepareizi, tas tev maksā tavu dzīvi, bet tu runā dieva vārdu.

Uz kurieni iet pasaule? Uz liberālismu. Un ka laulāt var visus, vai ne? Tur - suņus, kaķus ar cilvēkiem. Tur homoseksuālistus, tur viss notiek un viss tiek atbalstīts.

Padomājiet, kas notiek Latvijā, kaut vai pēdējais ar tiem Jāņiem (..) trīs lielākās konfesijas saka, ka viņas atbalsta Jāņus, "mēs jūs svētījam" (..) vienīgais, kas to var glābt, ir kristus miesa. Ka tā pacelsies un nostāsies pret. Protams, tā būs asiņaina cīņa. Tā būs cīņa līdz nāvei. Tur iespējams daudzi dzīvi neizies, jo tur stāv pretim milzīgas varas, milzīgi spēki. Bet tas, kas ar mums kopā, ir spēcīgāks. Un pat ja mēs mirsim, tad mēs zinām, ka mēs pagodinām kristu.

Es arī redzu internetā kā kristiešus nogalina. Kā kristiešiem izpilda nāvessodus. Par to, ka viņš neatsakās no savas ticības. Un zinat, ka tais bildēs, kad viņus pakar, viņu sejas staro aiz smaidiem. Kaut mums tā varētu būt.. vienu dienu iespējams tā būs, ka mēs smaidīsim un teiksim: dievs, piedodiet tiem, ko tie dara, jo tie nezina, ko tie dara. Un tūlīt es redzēšu savu kungu vaigu vaigā. Un tas ir pats augstākais pagodinājums, ja dievs tev atļauj mirt. Tas īstenībā ir pagodinājums. Mēs domājam, ka tas ir sods, bet tas ir augstākais ordenis, ko dievs var iedot kādam. Kā bībleē teikts - pirmie celsies augšā tie, kas viņa vārda dēļ miruši.

un mēs atmaskosim visu reliģiju, mēs atmaskosim visu to, kas ir pret dzīvību.

Sev apkārt es gribu tikai nodevušos, nomirušus cilvēkus! Un ja kaut kas nepatīk, tur ir durvis!

Kaut vai es palikšu viens ar jēzu, es turpināšu runāt to, ko es runāju un domāt to, ko es domāju.

Kristīne lūdza par mani vakar un saka, es redzu tavu sirdi un redzu tur uguns nāk. Un viņa saka: es jūtu, ka dievs saka - man patīk tā rēta, jo tā tevi padara par to, kas tu esi, tā padara tavu sirdi tādu, kāda viņa ir. Un viņš viņu nedziedina, tāpēc, lai es neaizietu kaut kur atpakaļ, bet tāpēc, lai mēs būtu tādi, kādi esam.

Tā ir garīga pornogrāfija, es jums teikšu, ja priekšā stāv cilvēks ar svaidījumu un viņa sirds ir samaitāta, lepna. Tas ir pats pretīgākais, kas var būt.

Es neredzu, ka apustuļi sēdēja depresijā, nē - viņi bija priecīgi, viņi slavēja dievu.

(par bībeles personāžu): dievs ir devis sātana eņģeli, kas mani sit, pastāvīgi.

Vakardien iemēģinājām Robinson Crusoe: Adventure on the Cursed Island galda spēli: spēle ir salīdzinoši sarežģīta, grūtības pakāpes ziņā salīdzinātu ar “A Game of Thrones: The Board Game Second Edition”. 

Manuprāt, spēlei ir nevis grūti noteikumi, bet slikti sakārtoti noteikumi (piemēram, spēles setup praktiski nav iespējams bez citur noteikumos izkaisītām zināšanām). Mūs glāba internetos izvietota reference sheet, kas kopā ar izlasītajiem noteikumiem veidoja pietiekošu ainu, lai spēli varētu virzīt uz priekšu.

Katrā ziņā pati spēle ir brīnišķīga stāsta veidošanas ziņā - manā skatījumā spēles elementu radītā pasaule ir viegli uztverama un atbilstoša tematikai.

“You are smart, but what's even better - clever and wise. You're a heart - lai cik nepareizs tas teikums neizklausītos and you're persistent. You're there, you care and you explain things better than anyone else I've ever known. You were the catalyst that made me realize there's a problem and you're the catalyst that urged me to get better. You're the one who pushed me to be brave. You saved my life very often and in ways that may seem insignificant, but meant so much.”

CSN ir atrunāts, ka Vidzemes šosejas krustojums ar meža celiņu nav krustojums? 

Tātad, vispirms, kas ir krustojums?

Krustojums pēc ceļu satiksmes noteikumiem ir vieta, kur krustojas divi vai vairāk ceļi vienā līmenī. 

1.24. krustojums — vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). (Ceļu satiksmes noteikumi)

Tālāk ir nepieciešams saprast, kas ir ceļš - ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija. Šajā gadījumā meža taciņa nav izbūvēta, līdz ar to meža celiņa krustojums ar šoseju nebūs krustojums likumiskā izpratnē.

ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi). (Ceļu satiksmes likums).

Savukārt, ja skatās izbūvēta meža ceļa krustojumu ar šoseju, tad tas būs krustojums, bet tas būs nevienādas nozīmes ceļu krustojums, kur šoseja būs galvenais ceļš, balstoties uz galvenā ceļa definīciju, kura nosaka, ka ceļš ar segumu (asfalts) ir galvenāks par ceļu bez seguma:

"Kingsman: The Secret Service" ir lieliska filma - tur ir daudz foršu joku un atsauču uz spiegu filmām - tā ir viena no sižetiskajā un tēlu ziņā interesantākajām filmām, ko esmu pēdējā laikā redzējusi. Man lielākā daļa filmas ļoti, ļoti patika un rekomendēju to noskatīties. Šajā filmā ir ļoti lieliski sliktie tēli - fantastiski!

Tomēr man ļoti, ļoti nokaitināja labo/neitrālo sievieštēlu reprezentācija filmā un sižetiskie risinājumi viņām. Par to arī rakstīšu zem pārtraukuma.

NB! Mans viedoklis iekļauj nopietnus maitekļus (spoilerus). 

Filmas sižets ir samērā vienkāršs: slepenā spiegu organizācijā atstiepj pekas tās ilggadējs biedrs un viņam vajag atrast atbilstošu aizvietotāju. Savāc veselu kaudzi ar jauniešiem un tad viņus trennē spiegu darbam, pie reizes kā visos realitātes šovos - aizvācot tos, kas izgāžas tādā vai citādā pārbaudījumā. Pa vidam vēl, protams, ir lielais ļaunais, kas grib iznīcināt pasauli un kuru tad labajiem varoņiem būs jānokauj.

Sižetiski mani nokaitināja tas, ka, pirmkārt, pirmā mācība, ko jaunie spiegu iesauktie saņem ir: jūs visi izgāzāties, jo aizmirsāt par komandas darbu. Un pēdējais pārbaudījums, ko viņi saņem - nošaut savu izaudzināto suni. Un kaut kādā veidā tas atbilst organizācijas mērķim - jums jāstrādā komandā! Jo suns, kuru tu izaudzināji un trennēji nav tava komanda? Es tiešām nesaprotu kā tā suņa šaušana iederējās. Kā atsauce uz simtām citu filmu, kas to ir utilizējušas - jā, iederējās. Reālistiski izveidotās kompānijas loģikā - īsti neiederējās. Tas mulsināja.

Un tad sākās mana problēma ar sieviešu reprezentāciju - jo šajā brīdī mūsu galvenais varonis (sauksim viņu par Ezi, es neatceros tiem varoņiem vārdus) to suni nenošauj un savukārt viņa konkurente (sauksim viņu par Burunduku) uz atbrīvoto spiega vietu - nošauj. Kas ļauj Burundukam nonākt spiegu organizācijā, savukārt Ezi ar negodu no viņas padzen, nolasot lekciju par to kā viņam vajadzēja šaut uz suni (still makes no sense). 

Fast forward uz brīdi, kad vienam no vecajiem spiegiem (misijas vadītājs, sauksim viņu par Flamingo),  Ezim un Burundukam ir jādodas glābt pasauli. 

Kam šajā brīdī būtu jānotiek? Flamingo un Burundukam būtu jāpaveic lielākā daļa uzdevuma un Ezim būtu jāiedod mazāki uzdevumi, ņemot vērā, ka Ezis pēc viņu organizācijas standartiem fakin izgāzās iestājeksāmenos. Kas realitātē notiek? Burunduks tiek nosūtīts planēt uz atmosfēras robežu un notriekt satelītu. Kamēr Ezis dodas nogalināt lielo ļauno un glābt pasauli! 

Pamatojums tam bija, ka ielūgums uz slikto ballīti bija "for Chester King". Well, fuck you! Chester varbūt nav pats populārākais meiteņu vārds pasaulē, tomēr situāciju vienmēr atrisinātu replika 'my dad wanted a son'. Viņi mierīgi varēja sūtīt glābt pasauli Burunduku, kas tā kā skaitījās uzņemta spiegu organizācijā, tātad labāka par Ezi. Bet tad jau tā būtu filma, kur galvenajā lomā ir meitene nevis džekiņš - that'd be weird, right? 

Bet ar to viss nebeidzas. Mūsu Ezis nonāk ballītē, atrod nolaupītu un ieslodzītu princesi Tildu, kura paziņo, ka, ja viņš izglābs pasauli, tad dabūs no viņas anālo seksu. Un kamēr mūsu varonis Ezis cenšas neaptaisīties no priekiem, tikmēr Burundukam tiek tas prieks zvanīt Eža mātei un teikt, ka viņas dēls viņu mīl un dot viņa mātei instrukcijas, ko darīt pasaules gala priekšvakarā. Jā, tieši tā. Slepenajā spiegu organizācijā uzņemtais Burunduks strādā par fakin telefona operatoru!! 

Filma gandrīz beidzas ar princesi Leiju, kas ievelk jauno varoni savā ieslodzījuma kamerā un par labi izglābto pasauli atalgo viņu ar anālo seksu un skatītājus - ar savu kailo dibenu. Filmas režisors saka, ka tas šo princesi tā kā padara empowered. 

Nu bāc. Viņi varēja iztikt bez šīm lietām. Nelielas izmaiņas šur un tur - tā būtu lieliska filma. Bet kāpēc viņiem vajadzēja uztaisīt Burunduku krutāku par Ezi, lai pēc tam viņu izmantotu kā zvanu operatoru? Viņi varēja ļaut džekiņam nošaut suni un iekļūt organizācijā vai arī pateikt, ka mērķis bija suni nenošaut. Un daļu plota atdot Burundukam - kā viņa nonāk atpakaļ spiegu organizācijā un brīdina daudzsološo Ezi par lielā ļaunā plāniem. Viņa varēja būt decent sidekick, bet uztaisot viņu krutāku par Ezi, lai pēc tam visu spotlight atdotu Ezim - that's just insulting. 

Palasot internetus cilvēki gan vairāk cepjas par to anālo joku un uzskata, ka Burunduks bija lielisks tēls, jo viņai ar Ezi nebija romances un viņa tika respektēta, viņai tika uzticēta liela misija, utt. Es gan par anālo joku īpaši necepjos - man tas vienkārši šķita absolūti lieks. 

Jau iepriekšējā bloga postā rakstīju, ka veselības apsvērumu dēļ man tika rekomendēts nelietot uzturē rudzus un kviešus, ko es noreducēju līdz "nelietot glutēnu". Glutēna nelietošanu uzsāku līdz ar jauno gadu, šobrīd ir pagājis pusotrs mēnesis.

Ikdienā lietojami produkti, kas satur glutēnu: maize, milti, makaroni, kuskuss, ēdieni ar rīvmaizēm, ēdieni cepti miltos, kūciņas, bulciņas, lielākā daļa no ātrajām uzkodām (hotdogi, burgeri, pica..), cepumi, brokastu pārslas no kviešiem, tortiljas, utt.

Maizi ikdienā kaut kā ļoti veiksmīgi izslēdzu no patērējamo lietu saraksta - īsti neprasījās. Tās vietā ieviesu sausās rīsu galetes, kas ir lielā skaitā nopērkamas jebkurā veikalā. Biju aizgājusi arī apciemot http://www.tiramaize.lv/, kur tiek tirgota bezglutēna produkcija, tai skaitā maize un nopirku vienu maizes klaipiņu. Maize bija ok, bet secināju, ka īsti neprasās to maizi lielos apjomos - lieliski iztieku bez viņas. 

Vienu reizi mēģināju izcept auzu maizi, mēģinājums smagi izgāzās. Šobrīd man skapītī ir iepirkti produkti, lai izmēģinātu kādu no http://www.imglutenfree.com/ maizes receptēm. 

Ja interesē dažādi bezglutēna milti (auzu, rīsu) un kā tos lietot kulinārijā, kā arī kā aizstāt eksotiskākus miltus, tad meitene no iamglutenfree ir sagatavojusi lielisku tabulu, kas šo informāciju apkopo: http://www.imglutenfree.com/gluten-free-flours-and-how-to-use-them-2/ Šī ir tabula, kas man ļāva neapjukt miltu daudzveidībā un saprast, ka tapiokas ciete un kartupeļu ciete ir savstarpēji aizvietojamas.

Cepšana

Vienu reizi izcepu picu ar auzu miltiem, mīkla īsti nerullējās un pa pannu bija jāizsmērē, bet garšoja pieklājīgi (un tā kā es biju vienīgais ēdājs, tad neviens īpaši neprotestēja). Vienu reizi izcepu kanēļmaizītes, izmantojot recepti http://www.imglutenfree.com/cinnamon-rolls/ - secināju, ka mīkla pēc garšas ir ļoti klasiska, bet pēc tekstūras diezgan liela ņemšanās, lai sataisītu glītas bulciņas - viss izplūda pa pannu. Grasos šo recepti izmēģināt vēlreiz, tikai modificēt pildījumu, jo es esmu peiradusi kanēļmaizes ar skābo krējumu gatavot.

No kūkām esmu cepusi savu iecienīto Kristas citronu tarti: http://krista.lv/2010/02/citronu-tarte/, kura lieliski sanāk arī ar auzu miltiem. Kā arī nesen cepu apelsīnu un mandeļu miltu kūku, kas manuprāt ir ļoti garšīga, bet bija arī viesi, kas brāķēja: http://www.sbs.com.au/food/recipes/orange-and-almond-cake, lielākajai daļai gan garšoja. Vēl arī kristas ziemas torti esmu cepusi ar auzu miltiem: http://krista.lv/2014/12/ziemas-torte/

Ēšana ārpus mājas

Kas manā dzīvē mainījās pēc pievēršanās glutēna neēšanai? Galvenokārt mainījās ēšanas paradumi - ja pirms tam es diezgan droši devos pusdienās ārpus darba, tad tagad galvenokārt pusdienas gatavoju uz vietas darbā (salāti) vai ņemu līdzi iepriekš sagatavotu maltīti. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka ēdnīcās parasti ir gaļas visādos apvalkos, kas satur miltus vai mērcēs, kas arī mēdz saturēt miltus. Savukārt kafejnīcās parasti praktiski visa ēdienkarte sastāv no miltiem ar piedevām - picas, bulciņas, krutoni, nūdeles, sviestmaizes, utt. Relatīvi droši ir ēst salātus. 

Tā ir mana lielākā problēma šobrīd ēšanas ziņā - es nevaru aiziet uz čili picu un uzēst gadu gaitā pavlova suņa refleksus izraisošu picu, es nevaru ieiet lulu picā pagaidīt 20 minūtes līdz pasākumam un apēst picas šķēli gaidot, es nevaru paņemt pankūkas vai makaronus ar mērci. Un man ļoti nepatīk bāzties virsū oficiantiem, kuru atbildes vai zināšanu līmenis par ēdiena sastāvu arī bieži vien ir apšaubāms (nu vai man vismaz ir sajūta, ka diezin vai viņi ir tik ļoti izglītoti, lai bez konsultācijas pie pavāra pateiktu vai šajā ēdienā gadījumā nav karote miltu iebiezināšanai, bet oficianti tieši to arī dara - uzņemas atbildību un apgalvo lietas). 

Ikdienas ēdienkarte

Ko es ēdu iepriekš? Iepriekš es daudz patērēju kārtainās mīklas un picu pamatnes, ko apkrāmēju ar lietām un sasildīju cepeškrāsnī. Diezgan daudz patērēju makaronus, maizi patērēju mazāk. Brokastīs tradicionāli ēdu bulciņas.

Ko es ēdu tagad? Brokastīs - jogurts, pudiņš ar recepšu zālēm, pusdienās - rīsi ar dārzeņiem un saldo krējumu vai garšvielām + gaļa vai spinātu/tomātu/gurķu/siera/pupiņu salāti ar eļļu un balzamiko, vakariņās - rīsu galetes ar smērējamām lietām vai citas ledusskapī sagrābstītas lietas + augļi. 

Kur Latvijā nopirkt bezglutēna lietas? 

Bezglutēna lietas var nopirkt: 

http://www.ekoveikals.lv/lv http://www.zalagovs.lv/ http://www.dabasdobe.lv/lv/home Es esmu pirkusi lietas ekoveikalā un zaļajā govī. Dabas dobe man īsti nesanāk pa ceļam. 

Ko es esmu pirkusi specifiski bezglutēna diētai?

Veselības uzlabošanas nolūkos mans ģimenes ārsts man rekomendēja atturēties no dažiem pārtikas produktiem: banāni, paprika, kviešus un rudzus (jāņem vērā, ka graudaugos bez izslavētā glutēna ir pārdesmit citu alergēnu, kas ir mazāk populāri, bet šajā gadījumā tas bija būtiski, jo pret pašu glutēnu man analīzes alerģijas neuzrāda) . Banānu un paprikas neēšana ir diezgan vienkārša, jo produkti, kas saturēs šos dārzeņus, visticamāk būs marķēti kā šos dārzeņus saturoši produkti. Savukārt kviešu un rudzu milti ir viltīgi, jo ne vienmēr būs rakstīts "satur kviešus un/vai rudzus". Uzraksti var būt visdažādākie - sākot ar "satur klijas" un beidzot ar "satur graudaugu proteīnu".

Problēmu ar neskaidriem preču satura aprakstiem man atrisināja kādas citas problēmas izpētes process. Un problēma sākās ar to, ka es gribēju izcept maizi no auzu miltiem un man šķita, ka tas nevar būt nekas sarežģīts - aizstāj parastos miltus receptē ar auzu miltiem un miers mājās! Realitātē izrādījās, ka - miers mājās un neēdamā maize miskastē. Sāku meklēt, kas pie vainas tam, ka maize miskastē un sidraba badā. Izrādījās, ka ir tāds slavens graudaugu proteīns - glutēns. Viņš ir izslavēts visās malās un produkti bieži lepojas ar treknām uzlīmēm "nesatur glutēnu". Auzu milti nesatur glutēnu, vismaz ne dabiski. Nedabiski minimālos apjomos viņi satur glutēnu, jo viņus maļ tajās pašās dzirnavās, kur parastos kviešu miltus. Tā es iepazinos ar glutēnu - problēmu cēloni manā kulinārajā neveiksmē.

Kā īsti darbojas glutēns? Lai izceptu maizi, ir nepieciešama rauga mīkla. Rauga mīklas darbības princips ir tāds: paņem cukuru, sajauc ar raugu, pielej siltu ūdeni un piebirdina miltus. Raugs barojas ar cukuru un rada CO2, kas ceļas augšā un iesprūst saķepušās miltu cepurītēs, veidojot poras mīklā. Nu lūk, lai tās poru cepurītes veidotos, ir nepieciešams glutēns vai cita līmveida saistviela. Rudzi un kvieši dabiski satur šo saistvielu, kamēr auzas - nesatur. Līdz ar to, ja raudzē mīklu no auzu miltiem, tad C02 ceļas augšā, bet viņam nav starp miltiem kur ieķerties, jo milti nav izveidojuši saķepušas cepurītes. Līdz ar to viss C02 aizstaigā prom un mīkla neuzceļas - paliek pāri slapju smilšu masa, kas attiecīgi cepjot uzvedas kā smilšu kūka vārda vistiešākajā nozīmē. Lai bezglutēna milti darbotos kā glutēna milti, tad viņiem piejauc lietas - cietes, ķepinātājus, olas...

Atradu tādu lielisku video, kur ir salīdzināti milti ar glutēnu un milti bez glutēna: 

Kad biju izmācījusies par glutēnu un tā nozīmi mīklas procesos, man radās jautājums, kur īsti atrodams glutēns un atbilde bija stipri vienkārša: lielākoties glutēns ir atrodams kviešos un rudzos. Šī atziņa kontekstā ar manu "neēd kviešus un rudzus" izveidoja man daudz vienkāršāku, jo secināju, ka 99% no tā, kas satur rudzus vai kviešus, saturēs arī glutēnu. Un glutēnu kā alergēnu uz pārtikas iepakojumiem ir jāuzrāda. 

Vakardien iemēģināju pārtikas iepirkšanu interneta veikalā nuko.lv. Kopējais iespaids: bija labi, atkārtošu vēl.

Rīta pusē sastādīju iepirkumu sarakstu, samaksāju un izvēlējos piegādes laiku tai pašā vakarā (Rīga). Vakarā kurjers visu esot atvedis un nekādas problēmas neesot radušās (pati nebiju mājās, biju tikai uz izpakošanu).

Pasūtīju šādas preces: skābais krējums, saldais krējums, olas, sula, kūpināta gaļa šķēlītēs, konservēta kukurūza, čipsi,  rīsi, citrons, vīnogas, mellenes, apelsīni, brokolis, gurķi, tomāti, dilles, pētersīļi, sīpoli, cukurs, šampinjoni.

Kopumā noskaņa bija tāda, ka viss darīts pēc labākās sirdsapziņas - Viss bija glīti sapakots pa maisiem, olas un piena produkti atsevišķā maisā. Visi dārzeņi atsevišķos maisiņos. Nekas nebija ne saspiests, ne sabojāts, visas olas veselas. 

Produktu kvalitāte arī nelika par sevi sūdzēties - visi dārzeņi bija tādi, kādus pati veikalā izvēlētos. Visiem produktiem izmantošanas termiņi - sakarīgi.

Rezumējot: izvēlējos, samaksāju, saņēmu smuku rēķinu, kurā viss detalizēti uzskaitīts, pēc tam paziņojumu, ka viss ir sapakots un norādītā laikā piegādās un visbeidzot bez problēmām vai liekām runām viss arī piegādāts.  Pozitīvi!

* * *

Negatīvais:

Man nedaudz nepatīk nuko.lv meklēšana - nevar meklēt preces noteiktā kategorijā (vai meklēšanas rezultātus ierobežot ar noteiktu kategoriju). Piemēram, saldo krējumu es varu meklēt visā internetveikalā nevis atsevišķajā kategorijā "krējums, sviests, olas". Meklējot visā internetveikalā atkal nāk draza klāt no citām kategorijām. Līdz ar to es nevaru ātri no visiem saldā krējuma veidiem izvēlēties nepieciešamo. Man pašai ļoti patika e-maximas laba un ērtā meklēšana un preču atlase. 

Ir problēmas ar ierobežojošo produktu klāstu - man tāpat nācās ieiet vietējā veikalā, lai nopirktu gabalos nesagrieztu cūkas karbonādi un dipi čipsu mērces, bet pa lielam jau izgrozīties var, ja ļoti negribas iet veikalā vai nevajag kaut ko ļoti specifisku. Tā pati cūkgaļa internetveikalā bija, bet tikai sagriezta šķēlēs. Žāvētās/kūpinātās gaļas arī bija tikai šķēlītēs sagrieztās un mazajos iepakojumos, kas nav īpaši ekonomiski izdevīgi.

Manā gadījumā viss noritēja pa diedziņu - viss notika tā, ka labāk nevarēja vēlēties, tiešām nezinu kā viņi risinā situācijas, ja kādu produktu nav - kurā brīdī es to uzzinātu? Vai īsi pirms piegādes? Piegādes laikā? Vai man to paziņotu atsevišķi, lai mājās braucot varu ieiet veikalā, vai arī man būtu pašai specifiski jāiet veikala sistēmā, lai pasūtījuma detalizācijā redzētu, ka ir kaut kādi iztrūkumi starp safasēto un pasūtīto?

Nezinu, kas notika, bet tviterī solīto dāvaniņu man viņi pirkumam nepievienoja. :D

* * *

Pārtikas iepirkšana internetā man kļuva ar dienu jo aktuālāka - man patīk gatavot ēst, bet staigāšana pa veikalu un smago maisu stiepšana mājās uz piekto stāvu nav īpaši iedvesmojoša, it sevišķi ja tavam dzīvesbriedim tā riebjas vēl simts reizes vairāk kā tev pašai. 

Es no rīta, kad grasījos veikt iepirkšanos, biju jau noskaņojusies, ka pārtraukšu boikotēt maxima veikalus (ko daru kopš viņu neglītās uzvedības pēc veikala sagrūšanas) savas ērtības labad un iepirkšos e-maximā vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt jau ir pieejamas absolūti visas nepieciešamās preces un tādā veidolā kā esmu pieradusi. Otrkārt, kā jau augstāk minēju, man patīk viņu meklēšana un atlase - ļoti ērta. Tas, kas mani pārsvieda nuko.lv virzienā bija tas, ka e-maxima manu pirkumu grozu varēja piegādāt tikai pēc dienas, kamēr nuko.lv to solīja piegādāt tajā pašā dienā (ko arī izdarīja). 

Palasīju jaunākās izmaiņas sabiedriskā transporta biļešu cenās un nonācu pie vienkārša secinājuma - jādodas studēt. 

Studentu biļete visiem transporta veidiem visām dienām mēnesī izmaksā 16€. Ja mēs pieņemam, ka mēnesī parastā mirstīgā strādājošā persona vismaz vēlas 20 reizes aizbraukt uz darbu un 20 reizes atbraukt no darba atpakaļ, tad tie kopā ir 40 braucieni ar sabiedrisko transportu, kas naudiskā izteiksmē būtu 35€ (mēnešbiļete darba dienām vienam maršrutam). Mēnesī būšana studentam ietaupa 19€ (35-16) un gadā - 228€ (19€ reiz 12). Un aprēķinā ir izmantots pieņēmums, ka strādājošā persona brauc ar sabiedrisko transportu tikai darba dienās un tikai viena maršruta ietvaros. 

Nu lūk, ieraudzīju cenas un ķēros pie nākamā loģiskā soļa - pārbaudīt, vai klasificējos valsts apmaksātai budžeta vietai universitātē (ņemot vērā, ka esmu ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu). Lūk, ko saka augstskolu likums (47. pants 2. punkts):

(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

Tālāk nepieciešams saprast, ko īsti studēt. Mana prioritāte šai gadījumā ir "studiju programma ar daudz budžeta vietām". Atbilstoši LU publicētajam maksimālajam studiju vietu skaitam uzņemšanai 2014./2015. mācību gadā visatbilstošākās studiju programmas būtu datorzinātnes un ķīmija. Savukārt RTU plānotās budžeta vietas 2014./2015. gadam rāda, ka šeit var izvērsties - budžeta vietas ir bagātīgā skaitā būvniecības inženierzinātņu, datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, elektrotehnikas un telekomunikāciju un enerģētikas un elektrotehnikas fakultātēs. Būvniecībā gan varētu būt sarežģītāki uzņemšanas noteikumi, kas automātiski izslēdz šo fakultāti no iespējamajām mācību iestādēm. Tā kā LU ir mazāks budžeta vietu skaits, tad izvēlēšos RTU vienu no budžeta vietām bagātākajām studiju programmām - Telekomunikācijas (155 budžeta vietas).

Tālāk mani interesē iestāšanās noteikumi. 

3.1. Reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā, pēc centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem:

Būvniecības, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Elektronikas un telekomunikāciju, Enerģētikas un elektrotehnikas, Transporta un mašīnzinību fakultāšu studiju programmās – divi CE no minētajiem: 1) matemātikā (obligāti) un 2) fizikā vai svešvalodā (angļu, vācu vai franču);

Nedrīkst aizmirst, ka pieteikšanās studijām maksā 30€ (līdz ar to kopējais minimālais ietaupījums samazinās līdz ~200€ gadā.