Profesionālā kontekstā satiku tīri jauku cilvēku. Tas ir, līdz brīdim, kad viņš nav mācītājs. Tad viņam visādas loģiskās kļūdas sāk nākt ārā. Diezgan labi redzams, ka atšķiras info telpas un ka cilvēkam reāli grūtu dzīves periodu vieglāku ir padarījusi baznīcas kopiena, kuru viņš tagad izjūt kā sāpi.
Es kādreiz teicu, ka man ir grūti piedot nebūšanu perfektiem tiem cilvēkiem, kas man ir tuvākie. Daudz vieglāk ir piedot tiem, kas ir tāli un tikai paziņas. Un man šķiet, ka šeit valda līdzīga mentalitāte - kad tu redzi, ka tā baznīca, kas sākotnēji tev šķita šķīsta, patiesa, atvērta, skaista, ir sapuvusi jau saknē, tev sāp. Un tu gribi to baznīcu atgriezt hipiju rožainajos laikos, kad višs bija skaisti - laikos, kurus tu neesi pieredzējis, bet kuri taču noteikti bija skaisti, "jo bībelē taču neviens apostulis negrimst depresijā, tie smaida un slavē dievu."
Interesanti katrā ziņā - paskatīties kā atšķiras pasaules, kāda paralēlē realitāte valda tur - baptistu pasaulē, kur viņiem esot jāmirst dieva dēļ, jo tikai tas ir augstākais ordenis. Un interesanti, protams, paklausīties loģikas kļūdās ļoti tīrā formā (piemēram, strawman attiecībā uz viendzimuma laulībām, jo redz viendzimuma laulības esot vienā līmenī ar suņu un kaķu precēšanu). Man palika mazliet nelabi un pretīgi, jā. Bet es esmu iecietīga. Es saprotu vēlmi pēc dieva, es saprotu, ka pasaule ir baisa ar savām pārmaiņām un viedokļu maiņām - vienu dienu smēķēt ir labi, nākamajā jau - tā izraisa vēzi. Vienu dienu rasisms ir OK, nākamajā dienā - tevi par to kaunina. Vienu dienu homoseksuālās laulības ir joks, bet nākamajā - milzu kustība, uzvaras gājiens vienlīdzībai. Ir grūti izsekot domām, viedokļiem, sabiedrības izmaiņām. Cilvēks alkst pēc kaut kā nemainīga, kaut kā stabila. Bet, lai gan tautasdziesmās dzied, ka “ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvoja saules mūžu”, nedzīvo. Nav tā saules mūža - viss un visi mainās. Un tad jau paliek tas viens dievs, ko mēs iztēšam pēc sava ģīmja un līdzības, noliekam sev priekšā un pasaule sāk meikot sensu. Tā ir stabila. Tā ir paredzama.
Anyway. Ir pretīgi, bet ir arī humoristiski un interesanti iedziļināties atšķirīgā domāšanā.
Zemāk mani citāti/izvilkumi no video, ko atzinu par gana humoristiskiem, lai nocitētu. Citāti ir, protams, ārpus konteksta:
harizmātija ir velns.
kad man ir problēma, es 5000 reižu nelūdzos, bet ieskatos sevī un saku 'dieva gars, nāc pār mani'.
tie, kas tur priekšā stāv un sludina, viņi melo reāli. Viņu dzīves ir atvērti kapi un viņu skapjos ir skeleti.
kam mēs esam radīti šeit? - lai atmaskotu reliģiju.. un sludinātu dzīvību.
viņi dejo, dzied, lēkā velnam pa galvu.
tu esi dieva armijā. tu armijā taisi skeču? ko tu vēl tur dari?
viņi neredz, ka tur aiz stūra notiek cīņa. ka tur aiz stūra viņiem var uzbrukt. Un ja viņi nebūs gatavi, nebūs nobrieduši, nebūs pieauguši, velns viņus nozags un ievilks savā valstībā.
tev jāsāk lūgt, lai debesis atverās.
es nogalināšu reliģiju.
mācītāj, var vēl man drusciņ ielaist opiju, depresija moka, lai man paliek vieglāk. Kāpēc kristiešiem depresija? Kāpēc kristus draudze ir tik sakauta kā nekad vēl agrāk?
es lasu baznīcas ziņas, kur mācītāji pieņem visādas ārprātības, ka mācītāji var būt homoseksuāli piemēram... bāc es šitā runāšu, mani vēl ieliks cietumā, kad runā par šādām lietām, tad liek cietumos dažās valstīs. teikt, ka tas ir nepareizi, tas tev maksā tavu dzīvi, bet tu runā dieva vārdu.
Uz kurieni iet pasaule? Uz liberālismu. Un ka laulāt var visus, vai ne? Tur - suņus, kaķus ar cilvēkiem. Tur homoseksuālistus, tur viss notiek un viss tiek atbalstīts.
Padomājiet, kas notiek Latvijā, kaut vai pēdējais ar tiem Jāņiem (..) trīs lielākās konfesijas saka, ka viņas atbalsta Jāņus, "mēs jūs svētījam" (..) vienīgais, kas to var glābt, ir kristus miesa. Ka tā pacelsies un nostāsies pret. Protams, tā būs asiņaina cīņa. Tā būs cīņa līdz nāvei. Tur iespējams daudzi dzīvi neizies, jo tur stāv pretim milzīgas varas, milzīgi spēki. Bet tas, kas ar mums kopā, ir spēcīgāks. Un pat ja mēs mirsim, tad mēs zinām, ka mēs pagodinām kristu.
Es arī redzu internetā kā kristiešus nogalina. Kā kristiešiem izpilda nāvessodus. Par to, ka viņš neatsakās no savas ticības. Un zinat, ka tais bildēs, kad viņus pakar, viņu sejas staro aiz smaidiem. Kaut mums tā varētu būt.. vienu dienu iespējams tā būs, ka mēs smaidīsim un teiksim: dievs, piedodiet tiem, ko tie dara, jo tie nezina, ko tie dara. Un tūlīt es redzēšu savu kungu vaigu vaigā. Un tas ir pats augstākais pagodinājums, ja dievs tev atļauj mirt. Tas īstenībā ir pagodinājums. Mēs domājam, ka tas ir sods, bet tas ir augstākais ordenis, ko dievs var iedot kādam. Kā bībleē teikts - pirmie celsies augšā tie, kas viņa vārda dēļ miruši.
un mēs atmaskosim visu reliģiju, mēs atmaskosim visu to, kas ir pret dzīvību.
Sev apkārt es gribu tikai nodevušos, nomirušus cilvēkus! Un ja kaut kas nepatīk, tur ir durvis!
Kaut vai es palikšu viens ar jēzu, es turpināšu runāt to, ko es runāju un domāt to, ko es domāju.
Kristīne lūdza par mani vakar un saka, es redzu tavu sirdi un redzu tur uguns nāk. Un viņa saka: es jūtu, ka dievs saka - man patīk tā rēta, jo tā tevi padara par to, kas tu esi, tā padara tavu sirdi tādu, kāda viņa ir. Un viņš viņu nedziedina, tāpēc, lai es neaizietu kaut kur atpakaļ, bet tāpēc, lai mēs būtu tādi, kādi esam.
Tā ir garīga pornogrāfija, es jums teikšu, ja priekšā stāv cilvēks ar svaidījumu un viņa sirds ir samaitāta, lepna. Tas ir pats pretīgākais, kas var būt.
Es neredzu, ka apustuļi sēdēja depresijā, nē - viņi bija priecīgi, viņi slavēja dievu.
(par bībeles personāžu): dievs ir devis sātana eņģeli, kas mani sit, pastāvīgi.
Izturēju 40 minūtes. Pēc tam tomēr sevi atturēju no samazgu klausīšanās un nolēmu doties darīt produktīvas lietas, kas padara pasauli par laimīgāku vietu. Piemēram, bildināt savu kaķi.
