#smaids

 Iemesli, kas sniedz šo patieso laimi ir tikai divi; apziņa, ka esi Kristus glābts un mīlēts un spēja uzburt prieku citu cilvēku sirdīs... 

 Pasaule būtu pavisam citāda, ja šīs laimes un tās iemeslu nebūtu.  Pasaules nebūtu, ja nebūtu šīs laimes un tās iemeslu. Un ja paskatās uz šo visu tā ciešāk... Tas taču ir tikai viens iemesls! Kristus ienesa savu gaismu manā sirdī, un es, kā jau laba LED spuldzīte to izstaroju un... iepriecinu citus! Vai tas nav brīnišķīgi? Manuprāt, ir gan.

Laiks, laiks spēj izteikt visu un tajā pašā mirklī neko ... Laiks ir vienīgā īstā lieta ko mēs varam pazaudēt, tāpēc tas arī ir vienīgais ar ko vajag apieties prātīgi. ES nez pēdējās dienās man vnk ir liels prieks un liekas ka laiks skrien bez apstājas, kā arī tas patiesībā ir, bet man prieks - par draugu veiksmēm, par gulēšanu uz grīdas smaidot pret giestiem, par izpalīdzēšanu, par nesautīgu naudas tērēšanu, par smaidiem, ko saņem no citiem palīdzot.

Par smiekliem, kas skan no blakus izstabas. Par smaidiem, ko es uzsmaidu citiem. Par dziesmām, par sarunām, par satikšanos, par negaidītu draudzību. 

Par tevi.

Par visiem un visu .... Par lietu, kas līst.

Ai nolāpītas pozitīvisms - nekad nebeidzies !!! 

Es dzirdēju kā tu mani sauc,

Es sajutu ka tu mani mēness ratos liec.

Un tu brauc un tu kur brauc,

Kur mūsu sapņi mūs ...

 .  

Mēs uzkāpām uz debesu ceļa,

Pieskārāmies zvaigznēm un veļiem.

Mēs mīlējāmies apspīdēti,

Saules tumsas ievīstīti.

Mūsu grēki izpirka mūs,

Nevis mēs tos.

Mūsu lomas izspēlēja mūs,

Ne mēs vairs tās.

 .

Dzirdēju kā tu manu vārdu sauc

Tāluma savos Mēness ratos.

Es centos, lai neaizmirstas,

Kā tu savu pieri smaidā rauc...

Noņemot maskas viens otra priekšā,

Mēs pastūmām malā mākoņus.

Gan melnus, gan baltus.

 .

Pacēlām karogus mastā,

Mēs vairs nedosimies debesmalas krastā.

Tikai turpmāk viss, kas bijis,

Ir smaidu rosinošas sapņu tenkas...