Basic - adj. - boring and not unusual or surprising in any way.
AprÄÄ·inÄt cilvÄka dzÄ«ves summu,
Izteikt dzÄ«vi vienÄ elpas vilcienÄ
Ir pÄrcilvÄcisks varoÅdarbs,
HÄrakliska neaizmirstamÄ«ba
(Vai āneaizmirstumsā skan labÄk?),
Par ko raksta eposus.
Lai piezvana man tas,
Kura plauŔa ir tik liela,
Lai izdziedÄtu visu savu dzÄ«vi vienÄ vÄrdÄ:
Beisiks.
Es gribu rakstÄ«t romÄnus
Par apdziedÄtajiem beisikiem.
Å Ä« diena ir skaista, jo es aizdomÄjos par beisikiem. AprakstÄ«t cilvÄku Å”Ädi, saplusot un atmÄ«nusot visus tikumus un netikumus, veikumus un prasmes, un sacÄ«to, un sapÅoto, un elkus, un ideÄlus, un... izspiest visu viÅa esÄ«bas esenci un beigÄs nogarÅ”ot tieÅ”i Å”o vÄrdu - tas vairÄk pasaka par teicÄju nekÄ teicamo. Tas ir tik barbariski un necilvÄciski. SacÄ«tÄjs sevi tÄ uzstÄda augstÄk par citiem. AugstprÄtÄ«ba. MÄdz teikt, ka uz cilvÄku vÄrtÄ«bÄm dažÄdÄs valstÄ«s norÄda pamanÄmÄkÄs (un nereti augstÄkÄs) Äkas to pilsÄtÄs. SanÄk - ja cilvÄki bÅ«tu Äkas pilsÄtÄ, tad visaugstÄkÄs piederÄtu augstprÄtÄ«bai, laikam. ManuprÄt, tik cÄli bija viduslaikos celt baznÄ«cu (kas bieži vien bija cÄlÄkÄ un skaistÄkÄ celtne pilsÄtÄ) gadsimtu garumÄ, simbolizÄjot cilvÄcisko ticÄ«bu kaut kam cÄlam, kÄdai garÄ«gai vÄrtÄ«bai, tas Ŕķiet tik sirreÄli, ka simtiem cilvÄku sadevÄs rokÄs viena mÄrÄ·a vadÄ«ti! Vienlaikus tik zemiski, jo Romas katoļu baznÄ«ca galu galÄ ir liekulÄ«ga, naudu pelnoÅ”a organizÄcija, kas, tÄpat kÄ totalitÄras valstis, audzina cilvÄkos noteiktas vÄrtÄ«bas, domÄÅ”anas formas, uzvedÄ«bas modeļus un vienkÄrÅ”i - kontrolÄ cilvÄku prÄtus. KÄpÄc VatikÄns vispÄr ir valsts? KÄ bÅ«tu, ja manis dibinÄtÄ, kaÄ·u mÄ«lestÄ«bai veltÄ«tÄ organizÄcija, kļūtu par neatkarÄ«gu valsti? Bet es novirzos no tÄmas.
ArÄ« es esmu beisiks.... Ä, daudzu iemeslu dÄļ. Fiziski - es esmu homo sapiens sapiens, tÄpat kÄ privileÄ£ÄtÄkÄ sabiedrÄ«bas puse - vÄ«rietis, man ir mati, acis, 2 rokas, 2 kÄjas... Vai arÄ« to neuzskaitÄ«t, jo tÄ ir cilvÄka bioloÄ£ija, nevis dvÄseles asni? Labi. Es esmu, kÄ tas ir latviski? - biased. Pret sevi, draugiem, cilvÄkiem, kas domÄ tÄpat kÄ es, cilvÄkiem, kuros man patÄ«k kÄda viena viÅu Ä«paŔība, tÄdÄļ esmu izdomÄjis, ka gribÄtu draudzÄties ar viÅiem... Es esmu slinks - lai Å”odien paveiktu visu paredzÄto, man bÅ«tu jÄpÄrcieÅ” karaliskas cieÅ”anas, miega bads, jÄpaveic brÄ«nums, jÄpÄrsteidz sevi... Mani aizkustina sentimentÄlas lietas. Par sentimentu vien varÄtu rakstÄ«t garus palagus, personÄ«gos memuÄrus un mÄ«lestÄ«bas vÄstules. CilvÄki tik ļoti vairÄs bÅ«t sentimentÄli, kaut arÄ« paÅ”i... (mÄkslinieciska pauze Å”eit, kas piesedz manu nespÄju izdomÄt sakÄmo) ir. MÄs ar beisikiem klausÄmies mÅ«ziku, mÄs pat dziedam kopÄ - tÄ bija skaista diena, un es jutos labi un silti, un es gribÄtu vÄlreiz to piedzÄ«vot. MÄs bijÄm uz tilta pÄr Daugavu. Un tas ir tik metaforiski, jo tilts savieno divas zemes, bet tajÄ brÄ«dÄ«, kad mÄs gÄjÄm pÄri tiltam lÄpu gÄjienÄ, tilts savienoja trÄ«s beisikus, kas dziedÄja dziesmas savai dzimtenei. Cik tipiski no latvieÅ”a.
Pirmais vÄrds, kas pierakstÄ«ts latvieÅ”u valodÄ IndriÄ·a vai AtskaÅu hronikÄ irĀ ādraugsā. DraudzÄ«ba ir tas, ko jutu tai brÄ«dÄ«, kad gÄju pÄri tiltam. Miljardiem mazo draudzÄ«biÅu kÄ mazi kukainīŔi rÄpo pa zemi un kustina pasauli.
PS. AtgÄdinÄjums sev: Man vajag dienasgrÄmatu, lai savas domas pierakstÄ«tu sev, bet arÄ«, lai neaizmirstu tÄs.