Glāsti
Uz pasaules man nevajag neko
Tik glāstus Tavus sajust
Īpaši, kad mani plosa vējš
No drūma negaisa, kas sabriest
Šajā pasaulē nav vērts
dzīvot vienam, dzīvot nelaimīgi
Jo tā ir elle uz Zemes
Cīnies, cilvēk, ja Tev vientulīgi
Atrast kādu ir tik grūti
Kādu, kas Tevi glāstīt prot
Taču nekar degunu tik ātri
Atnāks tas, kas Tevī mājas atrod
Taču, kamēr, vientulniek, Tu gaidi
Zini, ir uz pasaules tas viens
Pamēģini tik Tu smaidīt
Un tas viens pēc laika pievilksies











