Zarinsh

Sveiki visiem!

Vakar noteikti bijāt gan izbrīnīti gan nokaitināti ar maniem instagram postiem. Kā jau heštagā bija minēts vēlējos ievietot 100 bildes 24 stundās…

Bet ar nožēlu jāsaka, ka man tas neizdevās, paliku pusceļā. Ievietoju 50 bildes. (lasot šo, bildes instagramā nav vairs apskatāmas)Personīgi man jau apnika pie piektās bildes. Kā jums? Un tagad noteikti vēlaties uzzināt, kāpēc tad es tā darīju un kam tas vajadzīgs!  Šī ideja man radās nakts laikā guļot, un tad arī pa tumsu uz tāfeles tika veikts uzraksts “instashit challenge”.

Ar šo savu darbību vēlējos nodot ziņojumu tiem, kuri fotogrāfijas uzņem ar instagram aplikāciju nevis ar telefonā uzstādītu kameras apu. Tie ir tādi postotāji, kas publicē visu ko redz… un tādi aizņem tavu sekotāju bilžu sleju. Ir apnicīgi skatīties uz vienādām pēc tipa, uzbūves bildēm. Vai simtiem bilžu no viena postotāja.

Nākamais ir ēdiens… Labi es jau ar neesmu svētais, jo mazās devās, ja ēdiens interesants, ir vērts ievietot… Jo savādāk izsalkušam instagramu skatīties var būt nāvējoši…

Dzīvnieki, mīļi, skaisti un labākie draugi, bet vai nebūs gana ar vienu bildi? Bet viņš taču ir tik mīļš… Un pilna sleja ar suņkaķputnu bildēm…

Selfijs, šo izdomāja tie, kam mājās nav spoguļa, lai ik rītu un ik pēc pāris stundām paskatītos, vai vēl joprojām glīti izskatos, un kāpēc tad izmantot kameras apu, ja var izmantot instagram…

Un tā joprojām ….

Es nenosodu nevienu par fotografēšanu un postošanu, bet ir arī citas platformas. Facebook galerijas draugiem.lv galerijas un var izveidot blogu vai izmantot tumblr. Un tur var arī publicēt bildes izveidojot galerijas utt… Tādā veidā nevienam nebūs spiestā kārtā jāskatās desmitiem bildes no stundas pastaigas mežā…

Mans vakardienas message bija, lai mēs aizdomājamies, ka tā tiek piesārņota sociālo tīklu telpa.

Es izaicinu visus to kuriem rūp un kuriem gribās darīt to pašu, ko izdarīju es! Publicē 100 bildes 24 stundās, pievieno heštagu #100in24, pēdējā bildē pievieno savu rakstu vai linku uz šo!

Paldies!

Kopā mēs varam mainīt Instagramu un padarīt to labāku!

Mazliet statistikas:

50 bildes 24 stundās

166 patīk

Un viens kurš atteicās sekot

Raksts angļu valodā

Hello everybody!

I know that you are wondering why I yesterday posted so many photos on Instagram. I know you were annoyed.

 This is an explanation of my hashtag - I wanted to post 100 photos in 24 hours. But I did just 50(You can’t find those anymore on Instagram), but that for me is a one year’s dose. The idea came to me at night when I was sleeping, then I wrote it down to my board – “instashit challenge”.

What was the message you may be asking right now? I wanted and still want to open eyes for some people who take a pictures with Instagram app not with camera app like normally all do. They post every single minute to show others what they eating, drinking, and watching on TV or PC and lot of other pointless things… It’s annoying when someone posts a meal or food without a reason… Just to show what they’re eating right at the moment. Animals, yes they are lovely and beautiful, but don’t you think one picture is enough?  But he is soooooo cute….And on timeline you can see just dogs, cats, birds and other animals from different sides…. Do you know who made selfie? Except Mr. Bean… I think someone without mirror at home. That someone takes a picture every single hour to see how he looks. And again why does he need to use a camera app if he can use Instagram… There is a lot of annoying things that users usually post… I’m do not blame anyone about taking pictures… You can do it if you love that. But remember you can use other platforms… Or make a blog where you can post everything and make galleries that way you are not forcing anyone to look at every single picture you took on a half an hour walk. 

I Challenge everyone who cares to do the same as me. #100in24 and at the last pic post your review or link from mine. 

Thank you!   Together we can make Instagram a better place for everyone… Statistics:

50 pictures in 24 hours

166 like

 One unfollow to me

Best pictures and overview of all of them

Ir pasaulē cilvēku daudz, Cits smaida, cits pieri rauc. Kāds par daudz no tevis prasa, Kāds tikai savu pauri kasa.

Bet nekad, netiek domāts par citu. Kāpēc tad vajag izjaukt to ritmu? Ja jau prasīt var daudz, tik daudz, Un jautājumi, bez atbildes krājās kā kaudz’.

Viens otram stāstam savus stāstus, Uzliekam sen nedzirdētus lāstus. Dzīvojam ar domu, bez domas. Spēlējam dzīvi, bez lomas…

Esmu karavīrs kam viss vienmēr ļauts Cilvēks netiek šķirots, bet uz galvas vēl spļauts Lepojas ar to ko daru un kas esmu Esmu pārliecināts ka godu pār valsti  nesu

Esmu tik varens, tik spēcīgs un draudošs Iedvešu bailes ikkatrā, kaut vai jau raudošs Plātos ar stroķiem un ekipējumu savu Jo esmu tak varens un gūstu no tā slavu

Esmu karavīrs un lepojos ar to Šauju ko šaudams nešķirojot it ne ko Daru to ko saka augstāk stāvošs vīrs Priecājos, ka piešķirts vērtāks man papīrs

Esmu karā vīrs ne karavīrs Lielos ar to visiem, vai tu turks vai īrs. Visi redz ko ēdu, dzeru un ar ko šauju. Formā staigāju un rupjos vārdos bļauju...

Šajā laikā, kad sniega nav, Zvanu skaņas tik tālu skan. Priecāsimies ikkatrs mēs, Redzēt sniegu uz eglītes.

Bet ko tur raudāt, ko tur skumt, Vienalga egli vaig mājās stumt. Rotāt to tik skaisti kā, Ziemassvētku pasakā

Cepsim gardus saldumus, Piparkūkas un pīrāgus. Vārīt liksim zirņus ar, Lai vakarā tos uzēst var.

Iededz sveci šovakar logā, Iededz prieku sirdī savā. Esi lepns par valsti šo, Latviju – skaistāko, vis-krāšņāko

Esi lepns par savu zemi, Nevis par tiem, kuri augstos krēslos sēž, Esi lepns par  valsti kā savu māti, Nevis par tiem, kuri citiem nervus plēš.

Latvija – tā esam mēs – latvieši, Nevis rudzu laukā augošie kvieši. Dzīvosim visi roku rokā devušies, Prieku cits no cita smēlušies.

Kad atnāk viņš, man kļūst vēsi, Vien krāsains prieks, tad acīs mirdz. Žēl, ka viņam raudāt tīk, Un it nemaz, tas neapnīk

Asaras birst gandrīz ik dienu, Nav viņam doma sāpināt kaut vienu Bet tads ir viņa pienākums, Likt just, ka ir kā cita sākums…

Viņam patīk visu greznot, Varavīksnes krāsām krāsot, Bet vēlāk gardi skatīties, Kā citiem nākas izģērbties.

Kādam ļoti patīk viņš, Kādam kāds cits ir mīļš. Viņu zin ikviens no mums, Bet retais tik pēc viņa skums.

Mazi,jauki smaidīgi, Dažreiz mazliet kašķīgi. Ik rītu dodas ceļā viņi, Uz bērnudārzu bērneliņi.

Bet šodien ir kas īpašāks, Jaukāks, mazliet savādāks. Septembris ir pienācis, Jauno gadu iesācis.

Celsim šodienu mēs godā, Saldo liksim lielā bļodā. Visi kopā dziedāsim, Biz,bizmāres tēlosim.

Kaut tā varētu ikdienu, Ķīselītim piejaukt pienu. Un vēl jauki uzdejoti, Svētku dziesmas nodziedoti.

Prieks ir būt studentam, Censonim, pavisam laimīgam. Mācīties un lepoties, Kartupeļiem cepoties.

Ar apzinību ļoti lielu, Apmeklēt stundu ikvienu. Negribas tak kavēties Ar direktoru sapērties.

Esiet ļoti prātīgi, Darbus pildiet laicīgi, Lai nav pārsteigumi jums, Atkārtota gada pieprasījums.

Šodien atkal ir tā diena, Kad nevar nopirkt ne maizi, ne piena. Visa nauda aiziet parādos, Bet tā dēļ elle vēl nedodos.

Es cīnos un mocos, Pa dzīves takām locos, Kur bij mans prāts, Kad parāds tika krāts.

Ļautiņi apdomājiet kārtīgi, Kredītus ņemiet pavisam prātīgi. Pienāks brīdis, kad nevarēs pavilkt Un tad vairs neko nevar atlikt

Tev prasīs un prasīs, To kā tev nav Summa tik augs augumā Parādu nasta smagumā

Piedodiet man meitenes, Ka atraidu jūs – Zeltenes. Neesmu es jums vajadzīgs, Jo esmu diezgan nabadzīgs.

Kur gan liksiet vīru tādu, Kas nevar nopirkt kažokādu, Kam nemaz nav naudas maka, Uz konta nav pat viena lata.

Kam jums tāds ir vajadzīgs? Pliks un nabags, uzbāzīgs? Labāk meklējiet sev citu, Kurš jums vienmēr visu pirktu.

Pilni drēbēm butu skapji, Garāžā vēl pāris dampji, Naudas nekad netrūktu Un vienmēr jūs laimīgas  būtu.

Pa debess taku kustas viņš Apaļš, balts mēnestiņš. Citiem naktī ceļu rāda Citus izbrīna parādība šāda.

Ik nakti viņš ir savādaks, Mazāks, lielāks apaļāks, Ik nakti viņš ir saskatāms Ja mākoņu nav un laiks ir rāms

Bet saprast nudien es nevaru, Kur var rast tik lielu sparu? Nekad nebeigt spīdēt mums Zinot, ka pēc viņa vienmēr skums.

Vai tas pateicoties dabai, Vai viņa sirdij labai? Bet nekad viņš nepieviļ Ik nakti savu gaismu šķiļ…

Lielākā daļa ir no maniem Twitter ierakstiem. Ļoti daudz ir pirmsmiega pantiņu. :D

Vēlos šodien tevi sveikt, No sirds tev skaistus vārdus teikt, Par māmiņu būt liels ir gods, Par bērniem gādāt, tas nav joks.

***

Brīnumainais sauleslēkts, Skaņas vilnis apslāpēts, Ikkatrs rīts ir savādāks, Un pēc tā jau akal vakars nāks…

***

Par Pilteni vēlos ko uzrakstīt, Par tās skaistumu, par burvību, Bet to jau ikkatrs var saskatīt, Kurš jau no bērnības šeit mīt.

***

Šim vakaram pietiek, Pa lēnītei visi jau iemieg, Būs man arī jāver acis ciet, Lai šī diena, lenām projām var iet…

***

Bet ja nu tai brīdī kādam kas kaiš? Ja nu kādam šie ziedi rūp? Vai tad labāk nav palīdzēt, Nevis skatīties kā  ideja drūp…

Ai, ko tad es, ko es viens spēju Domāju, dzerot piparmētru tēju. Vai tad manos spēkos ir līdzēt, Likt kādai idejai spīdēt?

SpinFM tiek atskaņots, Un garīgais ir uzlabots, Tāpēc diena superīga, Skaļi bļaustās kaimiņ Līga…

*************************

Gadā tā ir tikai viena, Tā ir tava dzimšans’ diena. Cipars ik gadu savādāks Bet ciemiņi tev vienmēr nāks

************************* Visvairāk man patīk būt dienā, Kad kafiju var maisīt pienā, SpinFM kad fonā skan, Un aiz loga bites san.

*************************