#iesnas

[14:11:34] Barocca.: kā ātrāk un veiksmīgāk tikt vaļā no iesnām?

[14:13:36] aleksandrs: uzvarīt kartupeļus :D

[14:13:54] aleksandrs: un seju iebāzt tieši pie kartupeļiem :D

[14:14:03] aleksandrs: un iešņaukt :D

  „Deguns aizņem tikai nelielu daļu no mūsu organisma, bet, ja ir iekaisusi tā gļotāda jeb esam saķēruši kārtējās iesnas, piedzīvojam lielu diskomfortu. Ja diskomfortu izteiktu procentos, tad iesnas cilvēkam sagādā līdz 70% diskomforta”, saka klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse. Turklāt iesnas esot ceturtā biežākā slimība, kuras dēļ cilvēki dodas pie ārsta un piektais biežākais iemesls, kādēļ ārsti izraksta antibakteriālos preperātus. Bērni ar tām saslimst vidēji trīs līdz astoņas reizes gadā, pieaugušie – vienu līdz trim reizēm. Mazus bērnus iesnas piemeklē biežāk nekā lielākus bērnus, zēnus biežāk nekā meitenes, bet sievietes biežāk nekā vīriešus.

Ramona Markuse uzsver, ka  neārstētas iesnas var neaprobežoties tikai ar diskomfortu vien, bet nodarīt arī nopietnu kaitējumu veselībai. Piemēram, tagad tuvojas ziemas atvaļinājumu laiks, cilvēki jau laikus ir ieplānojuši lidojumus uz slēpošanas kūrortiem, un iesnas visbiežāk neuzskata par uztraukuma iemeslu, bet ārste tomēr iesaka uzmanīties un nekāpt lidmašīnā ar neārstētām iesnām – gaisa spiediena maiņas rezultātā deguna aizlikums var palielināties, gļotādas tūska pastiprināties, tādējādi spiediens var skart dzirdes kanālus, kas sliktākajā gadījumā var neatgriezeniski bojāt dzirdi. Ja ir iesnas, tad, lidojot lidmašīnā, noteikti vajadzētu nodrošināties vismaz ar tūsku mazinošiem deguna pilieniem. Tāpat iesnas nevajadzētu atstāt bez ievērības, ja tās nepāriet, ārstējoties ar ierastajiem līdzekļiem, bet iet pie ārsta, lai konstatētu, vai nav radies deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums vai kāda cita komplikācija. Ja atkārtotas iesnas pienācīgi neizārstē, var rasties hroniskās iesnas. Statistika liecina, ka 38% ģimenes ārstu, bet 83% - otolaringologu apmeklējumi saistīti ar akūtiem deguna blakusdobumu iekaisumiem. Tādēļ nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret „vienkārši iesnām”. 

  Iesnas ir deguna gļotādas iekaisums, bet tas var rasties vienīgi tad, ja ir samazinātas gļotādas aizsargspējas, savukārt tās visbiežāk samazinās, ja kāda iemesla dēļ mūsu ķermenis nokļūst aukstumā uz ilgāku laiku - aukstajā gadalaikā neesam pienācīgi saģērbušies, staigājam ar izmirkušiem apaviem, atrodoties kondicionētā vidē utt.

  Iesnu izraisītāji

Visbiežākais iesnu iemesls ir vīrusa infekcija, un tās parasti izraisa influences, parainfluences, adeno, ECHO, Koksaki u.c. vīrusi. Tie tiek pārnēsāti pilienu veidā  no cilvēka uz cilvēku klepojot, šķaudot un runājot.  Arī baktērijas var izraisīt iesnas, bet tās visbiežāk vairojas uz tādas deguna gļotādas, ko jau bojājušas vīrusu izraisītās iesnas. Tad ir runa par bakteriālo super vai sekundāro infekciju. Visbiežākie bakteriālie iesnu izraisītāji ir pneimo, strepto un stafilokoki. Iesnu inkubācijas laiks ir no dažām stundām līdz divām dienām. Akūtas iesnas parasti 8-10 dienu laikā pāriet.

Iesnu veicinātāji

Iemesli, kādēļ rodas iesnas, var būt saistīti ar kopējo imūnsistēmas pavājināšanos vai arī ar lokālo kairinājumu. Parasti runā par infekciozām vai neinfekciozām iesnām – atkarībā no tā, vai tās norit ar vīrusu/ bakteriālās infekcijas simptomiem vai nē. Piemēram, alerģijas izraisītas iesnas parasti ir neinfekciozas.

Biežākie faktori, kuri var veicināt saslimšanu ar iesnām, ir:

·         Organisma aizsargspēju mazināšanas, ko var izraisīt stress, ķermeņa atdzišana, nepilnvērtīgs miegs, neveselīga pārtika;

·         Laika apstākļu maiņa, temperatūras vai gaisa mitruma svārstības;

·         Apkures sezonas izraisītā sausā gaisa deguna gļotādas kairinājums;

·         Kairinātāji, piemēram, ķīmiskas vielas un alergēni;

·         Deguna polipi vai šķība deguna starpsiena;

·         Hormonālas izmaiņas menstruāciju vai hormonterapijas laikā;

·         Sistēmas saslimšanas, piemēram, cistiskā fibroze vai sarkanā vilkēde u.c. faktori.

Iesnu simptomi

Deguna gļotādas iekaisums izraisa asinsvadu paplašināšanos, palielinās asinsvadu šķidruma caurlaidība, tādējādi gļotādā uzkrājas šķidrums (edēma) un veidojas vairāk sekrēta, tā rodas deguna aizlikums un „tekošais” deguns. Bieži pievienojas arī nepatīkama acu asarošana. Gļotādas sekrēts pēc dažām dienām no šķidra pārvēršas arvien biezākā, ja ir bakteriālā infekcija, tas pārvēršas gļotaini – strutainā, dzektenīgi zaļā sekrētā. Tā kā tiek bojāta gļotāda, sekrētam dažkārt var pievienoties arī asinis. Kad slimība iet uz beigām, sekrēts kļūst arvien biezāks, un var rasties sausuma sajūta degunā.  Tā kā cieš gļotāda, degunā var rasties arī nieze, šķaudīšana, pievienojas ožas un garšas sajūtas traucējumi. Retos gadījumos ir paaugstināta temperatūra, visbiežāk bērniem, kam iesnām pievienojusies adeno un influences vīrusu izraisīta infekcija kaklā vai rīklē. Iesnu, kuras izraisījušas hormonālas izmaiņas, simptomi visbiežāk ir aizlikts un tekošs deguns.

Svarīgi atcerēties:

·         Sekrēta veidošanās un šķaudīšana ir veids, kā organisms cīnās ar slimības izraisītājiem. Tādēļ nevajadzētu apslāpēt šķaudīšanu un gļotādas sekrēta izdalīšanos;

·         Ja iesnas bieži atkārtojas, jāveic alerģijas diagnostika, lai pārliecinātos, vai atkārtoto iesnu iemesls nav kāds alergēns. Alerģisku iesnu ārstēšana ir atšķirīga;

·         Iesnu profilaksei vajadzētu lietot organisma aizsargspējas stiprinošus līdzekļus, piemēram, C vitamīnu un cinku. C vitamīns var mazināt iesnu ilgumu un atvieglot to simptomus, cinks var palīdzēt izvairīties no iesnām un mazināt to ilgumu, kā arī atvieglot norisi;

·         Tūsku mazinošos deguna pilienus, ziedes vai izsmidzinātājus, kas satur fenileprīnu, ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu, nedrīkst lietot ilgāk par septiņām dienām, jo deguna gļotāda pie tiem pierod un vairs neatbrīvojas no tūskas pati. Tādējādi var pat rasties tā saucamās medikamentozās iesnas (Rhinitis medicamentosa). Pārlieku daudz lietoti, šie medikamenti var izraisīt arī galvas sāpes, miega traucējumus un nervozitāti, turklāt deguna pilienu lietošana var atsaukties arī uz drošu autovadīšanu;

·         Antibiotikas jālieto tikai bakteriālo iesnu gadījumos un tikai tad, ja šādu diagnozi un antibiotiku lietošanas nepieciešamību noteicis ārsts. Ārsts antibiotikas biežāk izraksta tad, ja iesnām jau pievienojas komplikācijas;

·         Zīdaiņiem un maziem bērniem iesnu gadījumā jāpievērš īpaša uzmanība, jo viņiem iesnām parasti pievienojas arī kakla iekaisums (rinofaringīts), un slimība ātri var pāriet uz bronhiem un vidusausi;

·         Līdz 30% sieviešu grūtniecības laikā piemeklē hormonālo svārstību izraisītās, neinfekciozās iesnas, bet bieži ir arī vīrusu/baktēriju izraisītās iesnas, jo oragnisma aizsargspējas var būt mazliet pavājinātas. Taču grūtniecības laikā, īpaši pirmos trīs mēnešus, no tūsku mazinošo medikamentu lietošanas jāizvairās, tā vietā jāizmanto skalošana ar sālsūdeni, inhalācijas u.c. nekaitīgas metodes;

  Klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse iesaka:

·         Izvairīties no tieša kontakta ar cilvēkiem, kam jau ir iesnas vai cita vīrusu izraisīta slimība;

·         Patiešām regulāri mazgāt rokas;

·         Ja iesnas jau ir radušās, lai atvieglotu elpošanu miegā, apmēram par 20% paaugstināt spilvenu;

·         Tā kā cigarešu dūmi bojā gļotādu, vajadzētu izvairīties no aktīvās, kā arī pasīvās smēķēšanas, lai atvieglotu izārstēšanos;

·         Nešņaukt degunu ļoti spēcīgi, jo tā gļotādas sekrēts var viegli iekļūt deguna blakusdobumos;

·         Ieteicamas ir inhalācijas ar kumelīšu, ingvera, sāls u.c. dezinficējošām vai nomierinošām piedevām;

·         Atturēties no piena, jogurta un citu piena produktu lietošanas uzturā, jo tie var veicināt gļotu veidošanos;

·         Nodrošināt telpās optimālu gaisa mitrumu (virs 40%) un lietot pietiekoši daudz šķidruma (ūdens, zāļu tējas, dabiskas augļu sulas), kas palīdz izvairīties no deguma gļotādas sausuma;

·         Tā kā vecākiem lielu stresu sagādā bērnu atkārtotā slimošana, uzsākot bērnudārza gaitas, ieteicams bērnudārza apmeklējumu sākt gada siltajā periodā vai arī adaptēšanās laikā bērniem bērnudārzā uzturēties mazāku stundu skaitu dienā, tad arī bērniem būs mazāks stress, kas ir viens no saslimšanu veicinošajiem faktoriem.