#idiotisms

Es vēl joprojām nespēju saprast kādēļ ir jāmaksā par to, ka pārkopēju savu mūziku no CD uz datora? Tas man šķiet absurdi un stulbi - kādēļ jāmaksā divreiz? Es taču nopirku to nolādēto disku un samaksāju, bet man jāmaksā vēlreiz par flashu kurā es varētu ielikt dziesmu. Varētu arī neielikt un turēt tur tikai dokumentus vai bildes.

Aplikt SD karti ar nodokli man šķiet vēl absurdāk. Tik bieži dzirdu cilvēkus sakām "O, jā, tūliņ ielikšu Tev jauno Laura Reinika albumu savā SD kartē, tad varēsi klausīties mūziku savā fotoaparātā, beigās pazaudēt karti un tad vispār būs zajebisiks - nav kartes, nav problēmu". Es nerunāju par mini/micro SD, kas iespiežamas tavā telefonā, bet par parasto SD karti, kas ir teju visos fotoaparātos. Apzinos, ka to var ielikt arī karšu adapterī vai arī lielākajā daļā portatīvo, bet man nav portatīvā, man nav arī karšu adaptera, daudziem nav. Puse no cilvēkiem vispār nezin kāda karte viņiem ir fotoaparātā - viņiem tur ir X GB atmiņas un USB vads. Kādēļ Tev jāsamaksā nodeva kura (iespējams un, ka tikai daļēji) aizies māksliniekam kura darbus neesi ne klausījies, ne lietojis. Es negribu, protams, nevienu aizvainot un saprotu, ka visi gribam, lai naudiņa ripo kontā. Tas ir forši utt., bet, atklāti sakot, es nekad neesmu klausījies, piemēram, Olgu Rajecku vai Raimondu Paulu. Pie atmiņas ierīces iegādes vismaz varētu iedot lapiņu kur varu uzrakstīt kam lai nauda nonāk.

Un kā tad īsti ir ar Internetā pirkto mūziku? Es tai netaisu kopijas. Labi, es to daru, bet varu nedarīt un pārmētāt starp ierīcēm vienu - oriģinālo - failu, ko lejuplādēju tā iegādes brīdī (prātā nāk karsta kartupeļa svaidīšana pa plaukstām). Neesmu neko kopējis - kādēļ man jāmaksā nodoklis?

Saprotu, ka cenu kāpums nebūs tik liels, ka būs jādomā vai šodien ēst vai nopirkt atmiņas karti, bet kopumā tas šķiet diezgan muļķīgi.