Ziepju burbuļi.
Man ļoti patÄ«k ziepju burbuļi. Tie peld pa gaisu kÄ lielas, caurspÄ«dÄ«gas, apaļas sniegpÄrslas, nesdamas pasaulÄ varavÄ«ksnes krÄsas uz savas plÄnÄs ziepju kÄrtiÅas. TomÄr tajos saskatÄ«ju lÄ«dzÄ«bu ar meliem. Ziepju burbuļi ir caurspÄ«dÄ«gi, tomÄr skatoties tiem cauri, pasaule tiek nedaudz ieŔķobÄ«ta un izskatÄs arÄ« nedaudz greiza. TÄ kļust nepareiza, un reizÄm man no tÄs pat reibst galva. ArÄ« meli aptumÅ”o un izkropļo mÅ«su pasauli. Meli ieŔķoba visu skaisto. Meli visu padara greizu.
Manai mazajai mÄsÄ«cai ļoti patÄ«k spridzinÄt burbulÄ«Å”us, bet reizi pa reiziei ziepes iekļūst tieÅ”i tai acÄ«s, un viÅa raud... Raud, jo viÅa tika sÄpinÄta arĀ maniem ziepju burbuļiem. Vai meli mÄdz nest sÄpes un pÄrdzÄ«vojumus apkÄrtÄjiem...? ViennozÄ«mÄ«gi.
Kad pati biju mazÄka, man patika pÅ«st burbuļus dzÄ«voklÄ«. Mamma nemitÄ«gi rÄjÄs un dusmojÄs, ka grÄ«da bija pilna ar ziepju traipiem. Protams, grÄ«du var nomazgÄt, bet lÄ«dz to kÄds pamana un izdara, ir liela iespÄja paslÄ«dÄt uz slapjÄs ziepju kÄrtiÅas. Meli atstÄj mÅ«sos tumÅ”us robus un traipus, tie paslÄpj mÅ«su sirdis zem maldu kÄrtiÅas. Protams, toz var nomazgÄt. NomazgÄt ar JÄzus nopelnu un mÄ«lestÄ«bu, tomÄr ir iespÄja, ka kÄds uz mÅ«su meliem varĀ paslÄ«dÄt.Ā
PÄc ziepju burbuļu pÅ«Å”anas, manas rokas bieži paliek slapji lipÄ«gas. CenÅ”oties novÄrst Ŕīs nepatÄ«kamÄs burbuļu pÅ«Å”anas sekas, man mÄdz sanÄkt vÄl sliktÄk. Es cenÅ”os rokas nomazgÄt, bet tajÄ vietÄ, lai to darÄ«tu kÄrtÄ«gi, es daru to pavirÅ”i, tÄdÄļ tas rada vÄl daudziem mazu burbuļīŔus. TikaiĀ tÄ«rs krÄna Å«dens to var nomazgÄt. Man gadÄs, ka cenÅ”oties izlabot kÄdu melu, sanÄk pateikt vÄl daudzu citus. Tie netbrÄ«vo manu sirdi no maldu kÄrtiÅas. VienÄ«gi tad, kad nÄku ar savu apgrÄcÄ«bu pie JÄzus, mana sirds top skaidra un tÄ«ra.
Vai tagad Tu saskati līdzību?
