Zemjumtija

Tā viņi sēdēja, malkoja savas dzērveņu limonādes un gluži vienkārši vārījās.

27. diena - Kāds, ko es mīlu. Vārdam "kāds" pielāgota versija manai ģimenei - neproporcionāls Supermens, kuram (netīšām) labā roka samainīta ar kreiso :D

Iekāpt kakā. Kuram gan tas varētu patikt? Man noteikti ne. (sen gan arī nav gadījies šāds moments :D) (un vispār tikko ievēroju, ka nemaz neizskatās, it kā es iekāptu tajā kakā. Es aizkāpju garām! jēēē!)

25. diena - Ainava. Skats uz traku, izgaismotu neona pilsētu naktī. (šajā ainavā ir arī stafāžas, bet viss ir pietiekami raibs, lai tās nepamanītu)

Divu senjoru romantiskā pastaiga mēnessgaismā, dodoties mājās no balles vietējā kultūras namā. :D

Jāatzīst, attēlotās profesijas ir diezgan no zila gaisa pagrābtas (un dažas varbūt pat neatšifrējamas).

Varbūt. Bet galvenā doma šoreiz atvēlēta sarkanai plastmasas brošiņai vēža izskatā, ko kādā jaukā un tomēr ne tik jaukā dienā pazaudēju Rīgas ielās. Principā neuzskatu sevi par izteiktu lietu cilvēku, tomēr par šo nozaudēto piespraudi pēdējā laikā žēli iedomājos itin bieži. (un arī es plānoju rīt ielādēt labākas kvalitātes foto!)

Katrā ziņā šobrīd neatteiktos no piedāvājuma kaut kur paceļot! Protams, labprātāk ar kādu kompanjonu, nevis vienatnē un ar milzu koferu kaudzi.

Bet, protams, ka tas ir Adrenaline tan (ar vienu no savām pastāvīgajām klientēm priekšplanā)!

19. diena - Kaut kas jauns. Pirmā doma - vakar iegādātais sarkanais mētelis! (un neba jau iešu apgrūtināt savu smadzeni, gudrojot kaut ko citu jaunu, tāpēc pie tā paša arī paliku ;D)

Iesēdās prātā tas doodle un rada atskaņu ar poodle. Tāpēc mans dūdelis ir milzu rozā pūdelis.

Sākšu ar to, ka pats vārds augs, sevišķi angliski, man ļoti asociējas ar kaut ko iestādītu puķpodā, tāpēc jau no sākta gala bija skaidrs, ka arī mans mīļākais augs mājos podiņā. Mandarīnu koku izvēlējos gaužām vienkārša motīva vadīta - man ļoti garšo mandarīni un mandarīnu koks tos ražo!

Mani patiešām ļoti iedvesmo saulains laiks. Tas ne no šā, ne no tā spēj mani iedvesmot pat ģenerālai mājas uzkopšanai, nemaz nerunājot par citām radošākām un patīkamākām izpausmēm vai aktivitātēm. Tā kā jā - saule tā ir. Bet nevis tā, kas svilina un liek svīst kā cūķim, bet tā jaukā, maigā, kas sildošām roķelēm glauda.

15. diena - Ģimene. Gluži vienkārša, jauka tējošana uz lidojoša paklāja virs Rīgas panorāmas. Oriģinālā šis darbs ir lineārs (tuša) ar baltiem guašas mākonīšiem, bet datora versijā prasījās uzlabojumi, tāpēc arī tie tika ieviesti. Ak, jā - aizmirsu šoreiz anglisko aprakstu uz darba kā pārējiem, bet šim arī īsti nebija vietas kur. Nu, nekas :)

(tehnikas, starp citu, šoreiz pieskaņoju attiecīgo stāstu oriģināltehnikām - akvarelis Ruksim un krāsainie zīmuļi Ērikam)

Gaužām vienkārši attēlots ļoti smalks un sarežģīts process - divu mušu treniņš sinhronajā lidošanā.

Smieklīgi jau ir, bet tomēr kā mazs sasniegumiņš skaitās. Cenšos savus pāris pieturu ikdienas pārbraucienus ar tramvaju aizstāt ar iešanu kājām. Un patiesībā tīri forši un lēti!