nu tÄ. bija daudz doma un daudz bija kÄ rakstÄ«t, bet tiklÄ«dz tieku lÄ«dz rakstīŔanai, tÄ nekÄ. :)
aizvadÄ«ju Ingu, kuru ar prieku uzÅÄmu un nemitÄ«gi atcerÄjos to, kÄ mani kÄdreiz LuksemburgÄ uzÅÄma Lidya. tas tik bija jauki! ceru, ka kÄdu daļiÅu no tÄ visa varÄja iedot arÄ« Ingai. gribÄjÄs nedaudz arÄ« kopÄ ar viÅu lidot uz Latviju, uz MÄjÄm, uz skaistÄko, labÄko vietu pasaulÄ. Tur ir visskaidrÄkais ParadÄ«zes atspulgs Å”eit uz Zemes, kÄ salÄ«dzinÄja mÄcÄ«tÄjs PÄteris.Ā
kur ir manas MÄjas? kur man jÄbÅ«t? kur DIevs vÄlas mani redzÄt? kÄdÄ amatÄ DIevs vÄlas mani redzÄt?
es nebÅ«tu domÄjusi, ka kÄrdinÄjumi Å”eit bÅ«s tika smagi un daudz. nauda, vÄ«rieÅ”i. ak vai, kÄ gan tas skan. bet tÄ tas ir-Å”eit ir tik viegli iemÄ«lÄt naudu, ÄrtÄ«bas, greznumu, vieglumu un dzÄ«ves svinÄÅ”anu. bet patiesÄ«bÄ jau dzÄ«ve netiek svinÄta krodziÅos ar aukstu alu, bet gan ar tuvajiem pateicÄ«bÄ saÅemot DIeva svÄtÄ«bas. Un to ir tik daudz! Jo vairÄk pateicÄ«bas, jo vairÄk izdodas pamanÄ«t to lietu, cilvÄku par kuriem var pateikties! tÄ ir.Ā
Å”odien braucot metro atnÄca Ä«paÅ”Ä veidÄ zinÄma doma, ka man nav jÄcÄ«nÄs vienai ar Å”iem kÄrdinÄjumie, ka jÄrunÄ ar DIevu un jÄlÅ«dz, lai VIÅÅ” tajÄ visÄ palÄ«dz. Jo VIÅÅ” ir uzvarÄjis grÄku un tÄ nesto nÄvi.Ā
DievkalpojumÄ runÄja par to, cik gan Ä«sa ir mÅ«su dzÄ«ve. TÄ ir. Un cik gan ļoti pasaule cenÅ”as panÄkt to, lai mÄs nemaz nedomÄtu par mūžību. Izklaides, karjera, darbs, politika, intelekts and so on.Ā
Es turpinÄÅ”u uzdot jautÄjumus DIevam par to, kur ViÅÅ” vÄlas mani redzÄt. Un ja ViÅÅ” dod izvÄli, tad cik labi, ka ViÅÅ” zina, ka man ar izvÄles izdarīŔanu nekad tÄ Ä«sti nemaz nav gÄjis un ka tajÄ man ļoti vajadzÄ«ga palÄ«dzÄ«ba. :)
Un tgd ļoti gribÄtos mellenes ar pienu un mammas silto roku.
Ak, Kungs, dod lÅ«dzu viÅai spÄku!