Kāmīša prototips
D: Zin, ko - patiesībā jau, ja mēs abi tik cītīgi darbotos, kā sakām, tad noteikti šobrīd nesarakstītos. P: Ja mēs abi tik cītīgi darbotos, kā sakām, tad nezinātu, kas šī par dienu. D: Tā jau būtu skriešana kāmīša ritenī. Tā vairs nebūtu dzīve. P: Reizēm vajag arī kaut ko tādu, nejau visu mūžu. Un tad, kādā brīdī, kāmīti izmet laukā no riteņa, kā tajā vine video, atceries?? D: Atceros jau gan. Bet, ja tā nopietni ņem - kāmītis tur ir galīgi apdullis un nesaprot, ko iesākt. Tā kā tāda pilnīga skriešana vāveres ritenī nav nemaz tik laba. Ir jāprot balansēt, lai smagais darbs kaut kādā ziņā atkal neapdala cilvēku. Lai tajā brīdī, kad viņš tiek izmests no riteņa, ir kaut kas cits, ko darīt, kam būt un kā dzīvot. P: Viņam ir kaut kas cits, ko darīt, viņš var aiziet padzerties. D: Bet tādā gadījumā šo procesu pārnesot uz cilvēka dzīvi - viņš arī var iet padzerties, piedzerties, nodzerties? P: Jā, kā arī satikt kādu citu kāmīti, viņš taču noteikti būrī nav viens. D: Nu tas ir viens liels bonuss cilvēku pasaulei. Kāmītis visdrīzāk, ka dzīvo viens. P: Nu mēs jau visi arī esam vieni. D: Bet mums tas būrītis tāds lielāks - vismaz ar iespējām nebūt vieniem. Un cilvēks jau var būt viens, galvenais nebūt vientuļam, tas gan ir skumji.
