Pastāv dažādas gudrības definīcijas, no kurām šeit minētas plašāk izmantotās.
Viviāna Kleitone un Džeimss Birens, kuri ir vieni no gudrības pētījumu aizsācējiem psiholoģijas zinātnē, gudrību definē kā integrāciju starp kognitīvām, sociāli reflektīvām un afektīvām personības kvalitātēm (Clayton & Birren, 1980). Svarīga ir šo aspektu mijiedarbība (Ardelt, 2003). Kognitīvā kvalitāte ietver izpratnes spēju. Reflektīvā spēja lielā mērā balstīta uz kognitīvo, jo cilvēkam jāspēj adekvāti uztvert un spriest, lai reaģētu uz citu darbībām. Savukārt, afektīvā kvalitāte mijiedarbojas ar reflektīvo – cilvēka emocijas balstītas uz savstarpējām reakcijām, un spriedumi balstīti arī uz emocijām.
Berlīnes pētnieku grupa gudrības paradigmas teorijā akcentē pieredzes nozīmi – gudrību definē kā eksperta līmeņa zināšanu un pieredzes sistēmu (Baltes & Smith, 1990). Gudrības kritēriji ir aptveroša faktisko zināšanu bāze, pieredze un izpratne par lietu saistību pasaulē, konteksta nozīmi, par dzīves un dažādu procesu relatīvo nenoteiktību un neprognozējamību. Šos kritērijus papildus ietekmē dažādi faktori, piemēram, indivīda kognitīvās spējas, erudīcija kādā specifiskā jomā, vecums, izglītības līmenis.
Roberts Sternbergs (Sternberg, 2003) līdzsvara gudrības teorijā uzsver, ka gudrība ir efektīvs zināšanu pielietojums, saglabājot līdzsvaru starp trim intelekta aspektiem – praktisko, kreatīvo un analītisko. Gudrs cilvēks gūst panākumus, balansējot starp savām personīgajām un citu interesēm, kā arī kultūras noteiktajiem faktoriem, turklāt līdzsvaram jābūt arī starp īstermiņa un ilgtermiņa labumu.
(Ivanova, 2010, nepublicēts materiāls – bakalaura darbs)
Ardelt, M. (2003). Empirical assessment of a three-dimensional wisdom scale. Research on Ageing, 25(3), 275-324.
Clayton, V. P., & Birren, J. E. (1980). The development of wisdom across the lifespan: a re-examination of an ancient topic. In P. B. Baltes & O. G. Brim Jr. (Eds.), Life-span development and behavior, Vol.3 (pp.103-135). New York: Academic Press.
Baltes, P. B., & Smith, J. (1990). Toward a psychology of wisdom and its ontogenesis. In R. Sternberg (Ed.), Wisdom: its nature, origins and development (pp. 87-120). New York: Cambridge University Press.
Sternberg, R. J. (2003). Wisdom, Intelligence, and Creativity Synthesized. Cambridge: Cambridge University Press.
