#smuki

/foto Marta Logina/

Mammas jālutina katru dienu, tomēr mātes diena ir īpaša. Man tā ir diena, kurā apstāties un pārcilāt bērnības atmiņas un pateikties mammai par visu. Par gudrību, par priekiem, par asaru slaucīšanu un šūpuļdziesmām bezmiega naktīs.

Dažādi uzņēmumi jau laicīgi izsludina speciāli rīkotus konkursus vai pasākumus, kuri notiks mātes dienā. Iespējams, kāds no tiem būs atbilstošs tieši Tavai gaumei un iespējām. Tādēļ turi acis un sociālos tīklus vaļā! Par to, kā reiz mēs savu mammu pārsteidzām, pateicoties šādam konkursam, vari izlasīt šeit.

Tā kā esam naski šīs dienas svinētāji, tad iedvesmai apkopoju mūsu ģimenes pieredzi, kā mammu iepriecināt:

Brauciens ar kuģīti no Vecrīgas līdz Mežparkam un pastaiga.

Pikniks pie jūras. Skaisti ir Saulkrastu Baltajā kāpā, bet var doties uz otru pusi un piknikam sapirkt Ragaciema zivis.

Pastaiga Rīgas vai Salaspils botāniskajā dārzā. Viss svaigi zaļš maijā.

Pastaiga Bīriņu pilī, tur mēdz notikt arī šiem svētkiem veltīts gadatirgus.

Pastaiga pa bērnības takām. Iesaku uzņemt bildes, lai pēc tam pie pusdienu galda salīdzinātu ar bērnu dienu albuma attēliem.

Spēle “augstāk par zemi”, kur Rīgā dzīvojošie var apskatīt pilsētu no dažādām augstām skatuvietām – Pēterbaznīcas tornis, Centrālās Stacijas pulkstenis, TV tornis., u.c.

Izstaigāt Ķemeru purva laipu.

Rīgas Zoo apmeklēt, un tas nekas, ja visi esat pieauguši.

Brauciens ar kvadracikliem.

Reiz piknikā uzrīkojām atmiņu spēli. Mammai izsniedzām lapiņas, kur bija sarakstīta dažāda informācija, piemēram, kā uzzinājām, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē, kā sauc bērnības dienu labāko draugu utml. Kā arī sarakstījām dažādus bērnu dienu nedarbu stāstus – viņas uzdevums bija atšifrēt, kurš tad no mums ir rakstītā autors un kurš kuras blēņas pastrādājis. Varen jautri bija.

Mēs nekad nestāstam, kur mammu vedīsim, tādējādi pārsteiguma sajūta tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk.

Un vēl, kopš pati kļuvu nesen par mammu, droši varu apgalvot, ka jaunā māmiņa priecāsies arī par daudz vienkāršāku atpūtu. Apsēdini viņu ērtā vietā, pagatavo iecienītāko dzērienu un izņem mazo bērnu viņai no rokām. Ļauj atpūsties kādu laiku, samaini autiņbikses bērnam pats. Šāds atelpas brīdis jaunām mammām nozīmē vairāk nekā spēj iedomāties.

/foto Liāna Natenadze/

Šeit aprakstītas atmiņas no bērnības. 

Lieldienas mūsu ģimenē ir kaut kas līdzīgs Ziemassvētkiem, tikai pavasarī. Abi šie svētki ir modificējušies no tradicionālā savā formātā.

Viss sākas ar pūpolsvētdienu, kad mamma no rīta modina, ar pūpolu zaru mūs perot un skandinot: “Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā!” Šī ir varen jocīga tradīcija, bet kā mazam bērnam man tas vienmēr likās ļoti uzjautrinoši. Un mērķis jau labs. Jo no kā gan vēl vairāk uzsūkties spēka un veslības, ja ne no dabas un mammas.

Zaļajā ceturtdienā neviens pats zaļums netiek nests mājās, tā mums mācīja. Savukārt klusajā sestdienā no tiesas arī uzvedāmies klusi. Nu ok, centāmies. Un vispār, tagad saprotu, cik šādas tradīcijas mācīšana mammām var būt noderīga, lai sagatavotos svētkiem.

Tad nāk pati lielā svētku diena. Uzreiz kā pamostas, jāpalūkojas zem spilvena, jo mūsmājās zaķis pa kādai mazai dāvanai pa nakti atstājis. Parasti tā bija matu gumija, sprādze vai zeķu pāris. Zaķis jau nav liels pēc sava izmēra, tā ka pat mazam bērnam skaidrs, ka nevar no viņa gaidīt tik milzīgas dāvanas kā no Ziemassvētku vecīša.

Pēc tam mēs devāmies visi ārā olu krāsošanai zaļumus meklēt. Tikko izdīgušus zāles stiebriņus un kaut mazāko puķīti, lai krāsojums izdotos raibs.

Lielā olu pucēšana ir viena lieliska tradīcija. Visi sanāk kopā mājīgākajā no telpām – virtuvē, kur labi ilgi jau vārījušās sīpolu mizas un izplatījušas savu aromātu. Katrs rosās un lipina klāt olai zaļumus, putraimus, sīpolu mizas vai ko nu sirds un iedvesma kāro. Man patika triks ar sveci – sašvīkā olu un pēc tam, kad izvārījusies, ir pārsteigums pašam. Vispār jau olu atvēršana no tīstokļiem bija mans bērnu dienu KinderSurprise.

Tad nu, protams, neizpaliekoša ir sēšanās ap svētku galdu, kurš plīst no ēdienu pārbagātības. Olu kaujas vienmēr ir bijušas pieprasītākas par pašu olu ēšanu, bet pirmo sasisto olu sadalījām uz visiem vienādās daļās un ēdām ar sāli, lai nestrīdētos. Un visbeidzot, kad vēderi pilni, tad visi devāmies pastaigā un meklējām šūpoles, jo ticējums taču vēstī, ka tas, kurš Lieldienās izšūpojies, tam vasarā odi nekodīs. Manuprāt, šie ir skaisti svētki ģimenes kopābūšanai.

Pēc horoskopa auns. Dzimšanas diena aprīļa vidū. Auns ir tāds, kurš grib tā, kā grib un nekavējoties. Aprīlis ir tāds, ka nevar zināt kāds – it kā pavasaris, bet var atnest arī aukstumu. Ja auns grib savā dzimšanas dienā pikniku, bet aprīlis ne, tad ziniet – būs tā kā auns saka.

Tā nu vairākus gadus dzimšanas dienā rīkoju pikniku. Pirmo PAVASARA pikniku.

Ir bijuši gadi, kad aprīlis ir lutinājis un viesi laiski var vārtīties svaigi zaļā zālē un nedaudz sūdzēties, ka saule ļoti spīd acīs.

Taču reiz bija pikniks, kurā mūs sagaidīja grandiozi auksts vējš. Piknika namiņam, kas lepni slējās uzkalniņā, nebija nevienas sienas, lai patvertos. Pēc minūtēm padsmit, kad, tupēdami mašīnās ar gardumiem bagāžniekos, bijām apzvanījuši apkārtni meklējot citu vietu, apbruņojāmies ar “visu ko var uzvlikt” un “pilnīgi vienalga kā izskatās”, un turējāmies vējam pretīm. Kamēr klājām galdu, viesu pāris devās uz veikalu pēc celtniecības plēves un skavu pistoles. Visi aktīvi palīdzētāja, jo tikai tā varēja nenosalt. Un uzbūvējām paši savu rozā plēves sienu. Svinības izdevās un palikušas spilgti atmiņā.

Šī pieredze lika meklēt jaunu vietu un esmu atradusi, manuprāt, ideālu namiņu pirmajam pavasara piknikam. Tam ir visas kvalitātes: skaista vieta netālu no Rīgas, plaša nojume ar sienām un jumtu un ir arī plašs zālājs, kur izskrieties, ja saule spīd. Iesaku Daugavas muzeja atpūtas vietu Doles salā.

Ēdienu ziņā arī esmu izmēģinājusi vairākus scenārijus. Esmu gatavojusi dažādus salātus, kas prasa daudz pūļu tik lielam cilvēku skaitam. Izmēģināju arī sadalīt iegādājamos produktus starp viesiem katram pasūtot nepieciešamo. Viens veda tomātus, cits vīnogas, cits ogles, cits kūku utt.

Taču šādam formātam veiksmīgākais koncepts ēdienu galdam, kas neprasīja no manis daudz laiku un enerģiju, bija “pagatavo pats”. Saliku dažādas salātu sastāvdaļas, kur katrs varēja sev šķīvī uzjaukt iecienītāko kombināciju, papildināt ar garšvielām un mērcēm. Klāt vēl maize, pāris sieri un, protams, tika cepta gaļa. Izcili! Un viens ir skaidrs – kartupeļus atstāšu mājās, jo tos nekad neviens tā arī tajās oglēs necep.

Tā kā pikniku rīkoju ik gadu, tad esmu saglabājusi līdzi ņemamo lietu sarakstu, lai neaizmirstu par sīkumiem. To var lejupielādēt šeit, varbūt noder.

Tuvojas šī gada pikniks un tam gatavojos jau tagad, veidojot Pinterest dēli, kur apkopoju iedvesmas un idejas, ko paveikt citādāk, ko pielikt klāt. Reportāža sekos. 

Tikmēr – kāda ir Tava piknika pieredze, varbūt ir kaut kas, ko gribi ieteikt? Priecāšos par komentāriem.

/foto Mikus Mezītis/

Burvīgs iemesls svētkiem. Pati pirmā dzimšanas diena. Ar vienu vienīgu svecīti kūkā. Šajos svētkos būtiski ir sarūpēt mazajam patīkamu vidi un iemūžināt svētkus atmiņai, jo jubilārs tos neatcerēsies. Un lai pašiem prieks.

Bērnu ballīte reiz nu ir vieta, kur jo krāsaināk, jo labāk un savu askētisko gaumi varēju nolikt plauktā. Par svinību vietu izvēlējāmies viesistabu. Svētku dekorācijas nebija daudz, bet labi kontrastēja ar tumšajām mēbelēm. Krāsainus papīra salmiņus ieliku tukšā bērna iecienītā biezeņa burciņā. Salvešu turētājs bija no Lego būvēts, savukārt durvju ailē zemu tika iekārti krāsaini baloni, lai mazajam no dekorācijām arī tiek kāds prieks un vienlaikus labs fons bilžu uzņemšanai. Pāri istabai – krāsaini papīra karodziņi un plānie aizkari tika sasieti pušķos.

Domāju par to, lai ēdiens būtu gan krāsains, gan lai to būtu ērti ēst, nesēžot pie galda, un lai kaut ko no visa arī mazajam var dot. Visinteresantāk izskatījās mazās kotletītes ar spagheti (titulbildē). Kūkas bija vairākas – pieaugušajiem sava, savukārt jubilāram mini kūka no bēbīšu cepumiem, banāna, avokado un maskarpones. Garšoja.

Uz svētku dienu pacentos izveidot bērna gada foto albumu. Tāpat uztaisīju kladi, kurā viesi tika aicināti ierakstīt novēlējumu un klāt pielikt bildi, ko uzņēma ar Polaroid fotoaparātu. Klades aizmugurē sarakstīju būtiskāko par bērnu – cik zobu, kas patīk, kas garšo utt. Jo pašiem aizmirsīsies, un bērnam pēc gadiem būs interesanti izlasīt. Vecvecākiem sarūpēju dāvanā foto kolāžas grāmatzīmi ar mazbērnu (myprint.lv memo kartiņa).

Pēc svētkiem ienāca prātā ideja – svecīti vieninieka formā saglabāšu un turpināšu iedegt svētku kūkā ik reizi, kad bērna jubilejas skaitlī būs cipars 1.

Padomi:

Karodziņus apsvēru izgriezt pati, bet parēķināju, ka to laiku daudz lietderīgāk izmantot citu svētku darbu veikšanai;

Visu organizēt sāku nedēļu iepriekš. Katru dienu izdarot vienu lietu.

Vairākas lietas pasūtīju uz tuvējo pakomātu, tādējādi ietaupot laiku.

Iepriekšējā vakarā veicu visus iespējamos priekšdarbus ēdienu pagatavošanai.

Palīgiem uzrakstīju veicamo darbu sarakstu, lai netērēju laiku uzdevumu došanai.

Mācības:

šķīvjus un dakšas atcerējos saskaitīt un aizņemties trūkstošo, bet par kafijas krūzēm aizmirsu, un tās tika izsniegtas rindas kārtībā.

Kur pirkt:

Dekorācijas pirku www.partyinbox.lv veikalā uz vietas, bet viņiem ir arī plašs internetveikals.

Foto albumu izveidoju pati. Valda Ošiņa grāmatnīcā pirkta mape, “Baltijas Papīrs” veikalā kartoni un puscaurspīdīgās lapas, lai bildes nenoskrāpētos.

Glītus fotostūrīšus pasūtīju “Manilla” veikalā.