Murgs nr. 2
Es gribu rakstīt, jo man patīk ka taustiņi skan, kad viņus spiež, bet man vārdi nenāk pareizi laukā. Stāsti atkal stāv uz vietas, bet es tūlīt mazgāšu krūzītes. Es neesmu slinka, bet cilvēki tā domā, un man liekas ka viņi ir nepareizi. Viņi nepareizi domā. Es ļoti negribu izskatīties slinka, bet man sanāk būt slinkai, un es ļauju vārdiem plūst un plūst un man vienalgā kādi viņi izdodas. Man vienalga vai komati pazūd vai ne, un burti dažreiz samainas vietām, vai pazūd, bet to gan es viņiem neļaušu. To gan ne. Tad jau vairs neviens nesapratīs ko es gribu teikt. Burti paliks tā kā es gribu lai tie ir un nu jau man drīz jāiet vannot netīrās krūzītes, kas virtuvē uz galda stāv un mani gaida. Jā, es mazgāšu krūzītes.













