Rainis | Ave Sol!
Ieskaņa
I To seno dziesmu - kā lai viņu saucu? Kā vājos vārdos lai to saņemu? Kad velti garā es to aptvert traucu, Kas pilda skanot tālo visumu?
Kas dienā aust un riet, un vējā ceļas, Kas grauj ar pērkoņiem un laukos klimst, Kas zaļos asnos ledum cauri šķeļas, -
Kas katrā maiņā skan, kur sārņi grimst, Kur telpas klēpī jaunas saules dzimst.
II Tā soļu noskaņa no mūža spēka, Kas nāk caur neveidības tuksnesi, Aug augdams pretstatos par pasauls ēku Un vienībā vērš maiņas mutuli.Sauc to par cīņu, kustību vai dzīvi, Par straumes grausmu, posta uguni, - Teic: ziedons, prieks vai celšanās uz brīvi; (..)












