princesīte
pa rādio skanēja Kaspara Dimitera leģendārā pedofīlijas himna, kuras nosaukums ir tieši tāds pats, kā šī raksta virsraksts.
onkulis klausījās, kausījās, klausījās…, bet onkulis bija noskumis. kopš sludinājuma publicēšanas bija pagājušas jau gandrīz varbūt aptuveni 35 dienas, tomēr padziļinātu interesi nebija izrādījis neviens. nebija neviena ē-pasta, kas ļautu saprast, ka vismaz kādam būtu interese piedalīties attiecīgajā mākslas performancē. ē-pasta kastīte pildījās vienīgi ar piedāvājumiem pagarināt dzimumlocekli vai arī iegādāties ceļojumu uz Vjetnamu.
“kā viņi zina? neviens taču nav redzējis…, ka man ir super īss pimpis… man arī vienmēr ir gribējies nogaršot slaveno pho zupiņu. mmmm… roboti, bļe… tagad laikam tie zina visu.”
augstāk minētajai dziesmai skanot un melanholijai šķietami attālinoties, onkulim prātā ienāca viņaprāt lieliska ideja.
“ūsas!” viņa melnais, dziļais domu ģenerators iekliedzās, “vajag ŪSAS!”
ūsas taču vienmēr un viennozīmīgi ir signaizējušas apkārtējiem: “es esmu pedofils un pēc tam, kad es totāli izvarošu kādu tavu mazgadīgo radinieku, mani izpisīs polismeņi, un pēc tam arī citi noziedznieki noorganiozēs inkvizīciju manam anusam un sabradās manu seju.”
arī nesen ziņās izskanējusī alternatīvā versija par Džefrija Epstīna neticamajiem pirmsnāves piedzīvojumiem cietumā stiprināja onkulī ticību, ka ūsas ir pareizā taktika.šī opcija, protams, bija ievērojami brutālāka par sludinājumā sludināto, tomēr mazohisma eņģelis uz onkuļa pleca turpināja ritmiski, maniakāli čukstēt: “ū-sas! ū-sas! ū-sas!”pretoties tam nebija nepieciešams. mērķis bija skaidrs: izlikties par pedo situācijā, kad visticamāk esi pedo, nebūtu problēma. tomēr līdzīgi kā ar kaunuma apmatojumu onkulis nekad nebija izcēlies ar spēju būt pūkainam. papildus tam bezspalvu ādai piemita tāda pievilcībā, ko onkulis varētu raksturot kā… pohuj, tas nav svarīgi. onkuļa prātā iemirdzējās spilgta atmiņa, ka skolā pirms fizkultūras nodarbībām garderobē viņa dzimumorgāniem sistem’tiski un regulāri tika piešķirts nedaudz ķircinošais apzīmējums “lisaks”. ak, skaistā jaunība…“vienkārši jāuzklāj biezā kārtā uz augšlūpas kāds no visbarojošākajiem L’Oreal krēmiem,“ kalkulēja onkulis, “un jāgaida rīts.”skanot “Princesītei”, uzleca Saule. rīts. onkulis ieskatījās spogulī un ieraudzīja, ka viens no spilveniem pa nakti bija pielipis pie mutes. ūsu vietā pie onkuļa mutes nu karājās spilvens. lai atbrīvotos no tā, nācās šķirties no daļas no augšlūpas. tas viss prasīja daudz laika un asiņu, tomēr vannas istaba bija labi aprīkota šādiem gadījumiem. lielākā daļa seku tika likvidētas, izmantojot šķēres, tualetes birsti un roku izveicību.“nu nekas,” nodomāja onkulis, “tagad vismaz manus priekšzobus varēs redzēt daudz labāk. manuprāt, tas ir “steitments” jau pats par sevi.” arī brilles kopējām jaunajam imidžam nāca tikai par labu. bija laiks uzrakstīt jaunu sludinājumu, jo laiks ir nauda, un tērēt vienu nozīmēja bezatbildīgu rīcību attiecībā pret otru. pārlapojot materiālu kaudzes, kas bija izmantotas, lai radītu sludinājuma oriģinālo versiju, bija skaidrs, ka jākļūst romantiskākam un ievērojami vairāk jāmelo. faktiski - jādirš ir nākošajā līmenī. vēl labāk - vismaz vēl pāris līmeņus virs tā, ko citi novērtētu kā vājprātīgu murgu vai kā simptomus nopietnai garīgai saslimšanai. jaunais mērķis - uzrakstīt kaut ko tādu, kas tiešām atrisinās esošo situāciju, bija tik aizraujošs un ambiciozs, ka onkulis, sēžot pie ekrāna, juta, kā taureņi sāk viņa vēderā savu kairinošo turbo danci, kā arī vieglu erekciju.
jaunais sludinājums skanēja tā:“jaunās transdimensionālās ezotērikas autorspeciālists-enerģētiķis (63, m) meklē pārīti ar pistolīti patīkamām, noturīgām, daudznozīmīgām beztermiņa attiecībām. vēlams, lai pārītī būtu vismaz 1 ļoti jauns cilvēks (~11, m/f/d) un otrs - ahujenna vecs (83+, m/f/d). scenārijs “vectētiņš - mednieks un mazmeitiņa - Sarkangalvīte” ir ļoooti pievilcīgs. onkulis priecāsies arī par iespēju nonākt vectētiņa - leģionāra un mazdēla - trauku mazgātāja kompānijā (tikai neaizmirstiet zobinu un švammes!) piedāvājumā ir kopīgs zooloģiskā dārza apmeklējums, rotaļas ar čiekuriem, kā arī nodarbības mākslīgā intelekta vadībā (digitālā darbnīca ”kā ar mihroshēmu palīdzību atbrīvoties no trauksmes, vieksmes un dabīgā intelekta spiediena uz personības A, F, un G punktiem”). pirms kulnimilizācijas, mēs visi dosimies vakariņās, un onkulis jūs labprāt pacienās ar visšchmjakstīgākajām cāļu dirsiņām, visšķidrākajām austerēm pasaulē, kā arī visgardāko aroniju sacepumu pilsētā. vakara burvībai turpinoties, ir piedāvājums doties uz piderasistiskākajiem klubiem pilsētas Autrumos, kur kopīgi atdoties mūzikas vibrācijām, atsvaidzinošam urīnterapijas seansam un bezgalīgam, bezdievīgam instagrammmizmam. būs iespējas vērot sevi, citus, kā arī vērtot citus, kamēr tie vēro mūsu dievišķās spēles.tāpēc, ja esi gatavs ļauties dīvainām rotaļām ar savu gailīti (pieņemot, ka būsi atnesis savu pistolīti) vai nonākt vēstures annnālajās atverēs, - negaidi! nekautrējies! onkulis gaida tieši tavu ē-pastu savā ē-pastā.”
auf wiedersehen,
tavs jonkulis
