Opera un filma. Tas pats, bet citos gadsimtos.
Intervija ar MÅ«zikas vÄstures un teorijas nodaļas 2. kursa audzÄkni EmÄ«liju BraÄku.
Elizabete BatÅa
MÄcoties par visdažÄdÄkajiem komponistiem, par viÅu operÄm, liels uzsvars tiek likts uz vadtÄmu izmantojumu. VadtÄmas ir muzikÄls materiÄls, kas trÄpÄ«gi parÄda kÄda tÄla raksturojumu, attiecÄ«bas vai likteni. Tas man lika aizdomÄties, ka mÅ«sdienÄs tas pats ir sastopams filmu mÅ«zikÄ. Lai raksturotu kÄda stÄsta sižetu, tÄlam vai stÄstam ir sava tÄma, kas atkÄrtojas viscaur darbam. TÄtad operas un filmu mÅ«zika ir ļoti lÄ«dzÄ«gi kultÅ«ras/mÅ«zikas žanri. AplÅ«koju Å”o tÄmu plaÅ”Äk un uzaicinÄju MÅ«zikas vÄstures un teorijas nodaļas 2. kursa audzÄkni EmÄ«liju BraÄku, kura savÄ ikdienÄ pastiprinÄti pievÄrÅ” uzmanÄ«bu jaunÄm kino industrijas tendencÄm.
Elizabete: Sveika! Prieks satikties. Paldies, ka piekriti parunÄties.
EmÄ«lija: VienmÄr prieks.
EL: Es tev pirms tam biju aizsÅ«tÄ«jusi trÄ«s jautÄjumus, bet gribÄtu sÄkt ar vienu, ko tev neaizsÅ«tÄ«ju, lai uz vietas dzirdÄtu tavu viedokli.Ā
EM: JÄ, labi.
EL: TÄtad mÅ«su Å”odienas temats ir āOpera un filma. Tas pats, bet citos gadsimtosā. KÄ lai saka? Man iedvesma radÄs no tÄ, ka it Ä«paÅ”i Ärzemju mÅ«zikas literatÅ«ras stundÄs skolotÄjs Armands Å uriÅÅ” runÄ par to, ka vadtÄmas tiek izmantotas operÄ, bet realitÄtÄ vadtÄmas ir arÄ« filmÄ, un ar ko filma atŔķiras no operas? Mana pirmÄ lielÄkÄ atziÅa, visvienkÄrÅ”ÄkÄ atziÅa ir tÄda, ka gan opera, gan kino principÄ ir cilvÄku izklaides avots.
EM: NÄ, nu, protams, un ja nebÅ«tu elektrÄ«bas, televÄ«zijas, mÄs tÄpat apmeklÄtu operas. MÄs skatÄ«tos ne tikai operas, bet noteikti arÄ« teÄtri un mÅ«ziklus. Tas viss ir tas pats, vienkÄrÅ”i tas nav nofilmÄts un rediÄ£Äts, kÄ tas ir kino industrijÄ.
EL: ÄŖstenÄ«bÄ vÄl viens temats ir par to, ka operas pÄrveido par filmÄm.
EM: Ir jau tÄs operu filmas, kur operas izrÄde tiek klasiski iestudÄta, bet tÄ tiek smuki safilmÄta un salikta kopÄ, bet es tÄs noteikti nesauktu par filmÄm, kaut gan tur ir filmu elementi.
EL: TÄpat kÄ ir Mocarta āFigaro kÄzÄmā un PuÄÄ«ni āBohÄmaiā. PirmajÄ kursÄ man komponists un pedagogs Andris DzenÄ«tis izteica tÄdu domu, ka opera mÅ«sdienÄs daudziem cilvÄkiem ir kÄ muzeja apmeklÄjums, un tas man lika aizdomÄties. Un realitÄtÄ tÄ jau ir, ka joprojÄm tie, kas vÄlas saglabÄt Å”o tradÄ«ciju, iet uz operu sapucÄjuÅ”ies. PÄc tam paÅem kÅ«ciÅu. IzpÄta, kÄ tiek izveidota operas skatuve. Tas reÄli ir muzeja apmeklÄjums! Kas mÅ«sdienu cilvÄkam to padara vairÄk kÄ kultÅ«ras notikumu, nevis izklaidi?
EM: Es domÄju, ka galvenais aspekts ir pieejamÄ«ba. MÅ«sdienÄs viss ir pieejams straumÄÅ”anas platformÄs. SkatÄ«ties filmu ir atpÅ«sties pÄc darba vai pÄc smagas dienas, bet iet uz operu, teÄtri vai visiem dzÄ«vajiem pasÄkumiem ir retÄk pieejama iespÄja. Ir jÄpieliek lielÄkas pÅ«les, lai, piemÄram, nokļūtu lÄ«dz pasÄkuma vietai. MÄs redzam, ka Ŕī mÄksla āmirstā. Labi, es saprotu, ka tas ir nedaudz par pesimistisku. Es saprotu. Bet, ja mÄs skatÄmies uz to diezgan reÄli, tÄ ir, netiek vairs veidotas jaunas operas. TÄ kÄ Å”is žanrs lÄnÄm izdziest, tas vairÄk nav aktuÄls.Ā
EL: Tas vairÄk nav aktuÄli, bet es varu piebilst, ka rada operas, tÄpat kÄ Ärikam EÅ”envaldam ir opera, kuru uzveda dažas reizes, un to vairÄk neatkÄrtoja. Opera kÄdreiz bija aktuÄla, kÄdreiz tÄ bija bÅ«tisks izklaides avots. Tagad filmas ir aktuÄlas, un, ja paÅem kaut ko tÄdu vecu, senÄku, un turpina attÄ«stÄ«t, kÄ tas ir, piemÄram, ar operas žanru, tad loÄ£iski, ka tas āneaizies tik ļoti cilvÄkosā.
EM: Ja tÄ padomÄ, operas pieejamÄ«ba mÅ«sdienÄs ir tikpat liela, kÄ tas bija pirms tam. Opera jau agrÄk bija āÅ”iksā pasÄkums. Liela sabiedrÄ«bas daļa varÄja aiziet izbaudÄ«t operu, bet tagad liela sabiedrÄ«bas daļa arÄ« izbauda filmas. Es domÄju, ka mÅ«sdienÄs tas prestižs, ko tu jÅ«ti, ejot uz operu, lÄnÄm pazÅ«d, tÄpÄc, ka cilvÄkiem tas vairs nav svarÄ«gi.
EL: Es varu piebilst, ka A. DzenÄ«tis vispÄr teica to, ka LatvijÄ nav tik ātrakiā ar jaunieÅ”iem operÄs. JaunieÅ”i iet uz mÅ«su NacionÄlo operu un baletu, bet, piemÄram, VÄcijÄ redzÄsi tikai sirmgalvjus. ArÄ« tas ir interesanti, bet labi, tas jau ir cits jautÄjums par to, kÄ mÅ«zika ir pieprasÄ«ta LatvijÄ un citur. Bet jÄ, tas lielÄkais atzinums man bija tÄds, ka principÄ mÅ«zika, mÅ«zikas elementi ir ļoti lÄ«dzÄ«gi gan filmÄ, gan operÄ.Ā
EM: ManÄ pieredzÄ ir divas lielas kopas, kÄ matemÄtikÄ teiktu, ir mÄkslinieciskas filmas un ir izklaides filmas. MÄkslinieciskÄs filmas uzdevums ir parÄdÄ«t mÄkslu, kultÅ«ru, kaut ko svarÄ«gu. SavukÄrt pÄrlieku mÄkslinieciskas filmas arÄ« āaizietā uz pilnÄ«gi citu pusi, un tad režisori cenÅ”as nenormÄli iedziļinÄties aktieru reakcijÄs, un Å”ajÄ gadÄ«jumÄ arÄ« mÅ«zika noplok. Bet tad ir filmas, kuras ir domÄts izklaidei. Un, ja filma ir pÄrÄk izklaidÄjoÅ”a, tas nozÄ«mÄ, ka tai nav svarÄ«gi iekļauties kultÅ«rÄ. Tad arÄ« mÅ«zika nedaudz āpiekliboā, un mÅ«zikas mÄrÄ·is nav kÄdu tÄmu saistÄ«t ar visu darbu, bet gan vienkÄrÅ”i izklaidÄt cilvÄkus.Ā
EL: VadtÄmas ir gan operÄ, gan kino. KÄdas ir lÄ«dzÄ«bas starp Å”o kodolÄ«gÄ materiÄla izmantoÅ”anu operÄ un filmÄs? KÄdi mÅ«zikas izteiksmes lÄ«dzekļi tiek izmantoti, lai paustu filmas vai operas saturu, tÄlu nozÄ«mÄ«bu?
EM: MÅ«zikas izteiksmes lÄ«dzekļi ir praktiski identiski. MÄrÄ·is ir viens un tas pats. Parasti mÄs tÄmas asociÄjam ar kaut kÄdu specifisku tÄlu, vietu, kÄdu notikumu vai pat sajÅ«tu. Å Ä«s tÄmas tiek parÄdÄ«tas, lai saprastu filmas dramaturÄ£iju, lai skatÄ«tÄjs zinÄtu, kad kÄdu tÄlu gaidÄ«t uz skatuves. MÄrÄ·is ir veidot asociÄcijas un palÄ«dzÄt skatÄ«tÄjiem vai klausÄ«tÄjiem izprast stÄstu, tÄ formu un to vairÄk strukturÄt.
EL: Tas mÄrÄ·is ir vienkÄrÅ”i ļaut skatÄ«tÄjam kaut ko sagaidÄ«t, kaut ko pazÄ«stamu atcerÄties.
EM: CitÄdÄk ir jau problÄma, ka ir pÄrÄk daudz jauna mÅ«zikas materiÄla. PiemÄram, ja kompozÄ«cijÄ ir pÄrÄk daudz kontrastu, tad nevienam tÄ Ä«sti nepatÄ«k.
Par mÅ«zikas izteiksmes lÄ«dzekļiem runÄjot, tas ir tik ļoti atkarÄ«gs no konteksta. LabÄ un ļaunÄ tÄla pretstatam tiks izmantoti atŔķirÄ«gi izteiksmes lÄ«dzekļi. Lai parÄdÄ«tu, cik atŔķirÄ«gs ir tÄls no citiem, vadtÄmu pretstatÄ«s cita rakstura tÄlam. PiemÄram, 2005. gada filma āGladiatorsā (Gladiator) ir asa sižeta filma, kas dramatiski visu laiku attÄ«stÄs, bet spilgtÄkais filmas mÅ«zikas materiÄls, kas filmÄ izskan astoÅas reizes, ir absolÅ«ti mierÄ«ga tÄma. TomÄr realitÄtÄ tÄ neatspoguļo filmas saturu, bet kÄdu filozofisku domu.
EL: JÄ, nu turpinot Å”o jautÄjumu, vai vadtÄmas abos mÅ«zikas un kultÅ«ras žanros attÄ«stÄs un izmainÄs cauri sižetam? Vai tÄs tiek mainÄ«tas, balstoties uz stÄsta sižetu un vai tÄ pati tÄma var bÅ«t pÄrveidota gan skumjÄ, gan pozitÄ«vÄ gaisotnÄ vai pozitÄ«vÄ, vai skumjÄ kontekstÄ?
EM: DomÄju, ka noteikti, bet ne vienmÄr, jo, kÄ jau minÄju, āGladiatoraā tÄma nemainÄs, bet tÄs vieta filmÄ tai liek izklausÄ«ties citÄdÄk.Ā
EL: JÄ, tas ir paÅ”saprotami, bet liek aizdomÄties.
EM: Vai ir tÄs filmas, kur arÄ« mainÄsĀ galvenie mÅ«zikas materiÄli, kad no sÄkuma tiek izcelti pozitÄ«vi tÄli, piemÄram, kÄdÄ bÄrnu filmÄ.
EL: RealitÄtÄ tas, ja tÄma mainÄ«sies mÅ«zikas ziÅÄ, vairÄk ir nevis vadtÄmas ietvaros, betĀ kompozÄ«cijas ietvaros. Es piekrÄ«tu par to, ka tÄma izskan citÄdÄk. Izskan citÄs gaisotnÄs.
EM: Tad man Ŕķiet, ka filmÄ āTaksistsā (Taxi Driver), tÄma mainÄs lÄ«dz ar tÄlu pÄrdzÄ«vojumiem. Ja tematiskie materiÄli ir piesaistÄ«ti kÄdam personÄžam, kurÅ” iet cauri emocionÄliem pÄrdzÄ«vojumiem, tad noteikti vadtÄma izmainÄs, un tas ir pareizi, ka mainÄs, jo tas veido kontrastu par stÄstu ne tikai caur vizuÄlo mÄkslu vai aktiermÄkslu, bet arÄ« caur mÅ«ziku.
EL: Man nÄkamais ir diezgan aktuÄls jautÄjums. Nezinu, vai priekÅ” jaunieÅ”iem vai vienkÄrÅ”i mÅ«sdienÄs. KÄpÄc mÅ«sdienÄs mÄs spÄjam noskatÄ«ties Netflix seriÄlu piecas stundas no vietas, bet grÅ«ti bÅ«tu nosÄdÄt 3 stundas, klausoties āAÄ«duā? Jo reÄli, kad es paskatos operas mÄjaslapÄ, ka opera ir 3 stundas, es, visticamÄk, neieÅ”u.
EM: ManuprÄt ir divi galvenie iemesli ā vide un saturs. Par vidi runÄjot, ja tu aizej uz operu, tad esi iesprostots tajÄ zÄlÄ. Labi, ir starpbrīži, bet cilvÄks nevar Ärti atgulties vai kaut ko uzÄst. KÄ jau tu minÄji, mÅ«sdienÄs cilvÄki uz operu iet kÄ uz muzeju. Veidojas arÄ« Å”is saspringums ā es nedrÄ«kstu kaut ko tÄdu izdarÄ«t vai klepot. Tas veido stresu, un trÄ«s stundas mentÄli kļūst garÄkas. Bet tajÄ brÄ«dÄ«, kad esi mÄjÄs, skaties Netflix seriÄlus ā tad mums ir savs Ädiens, mums nav jÄmaksÄ 5 eiro par mazu kÅ«ciÅas gabaliÅu. Tas ir daudz ÄrtÄk. Jo vairÄk atpÅ«ties ir cilvÄks, jo priecÄ«gÄks viÅÅ” ir, jo laiks ÄtrÄk āskrienā. Un tad ir otra daļa ā saturs. ManuprÄt, kino un vispÄr filmu industrija ir ļoti uzplaukusi, jo tÄ ir ļoti daudzpusÄ«ga. Tu vari vÄrot aktiermÄkslu, vispÄrÄjo atmosfÄru un klausÄ«ties mÅ«ziku. Var arÄ« skatÄ«ties dažÄdas sižeta lÄ«nijas vai iedziļinÄties kÄdu tÄlu savstarpÄjÄs attiecÄ«bÄs. MÄs bieži skatÄmies filmas valodÄs, kuras mÄs saprotam, bet operÄs mÄs vienkÄrÅ”i pÄrÄk bieži nesaprotam valodu. MÄs esam pieraduÅ”i pie ļoti lielas dažÄdÄ«bas. KÄ arÄ« kamera ļauj paÅemt plaÅ”Äku skatu un vairÄk iedziļinÄties veidotajÄ atmosfÄrÄ. OperÄ vai teÄtrÄ« ir skatuve, kura nemainÄ«gi trÄ«s stundas no vietas paliek vienÄda. Tas to padara diezgan garlaicÄ«gu.
Bet vispÄrÄ«gi, cilvÄki joprojÄm operas ļoti ciena. VarbÅ«t mums pietrÅ«kst tas dzÄ«vÄ«gums, tÄ realitÄte. DomÄju, ka mÅ«sdienu cilvÄkam prasÄs kaut kas autentisks. JÄ, un tas viss paliek arvien mazÄk.
EL: Autentiskums paliek arvien mazÄkā¦ ÄŖstenÄ«bÄ Ä¼oti laba atziÅa, jo pat tagad NacionÄlÄ opera āKarmenuā iestudÄ nevis 19. gadsimta beigu sižetÄ, bet Kubas 1960. gados. MÄs esam tikuÅ”as pie vairÄkÄm atziÅÄm par kurÄm es nebiju iedomÄjusies pirms intervijas rakstÄ«Å”anas. Super! Paldies, EmÄ«lij, ka veltÄ«ji laiku Å”ajai sarunai.
EM: VienmÄr prieks.
