divi vÄl nevainÄ«gi skolnieki lÄcÄm uz vienas kÄjas lielÄ lietÅ« pa lielceļu blakus dzelzceļam, kurÅ” tÄlÄk. viÅa man jautÄja, kÄdÄļ es spÄlÄjot ar zÄniem kÄrtis uz naudu tad, kad varÄtu bÅ«t kopÄ ar viÅu. atbildÄju, ka krÄju naudu mÅ«su kÄzÄm
















