Äfrikas Ziemeļkoreja - Eritreja
Daļu Latvijas sabiedrÄ«bas satraukusi ziÅa, ka solidarizÄjoties ar pÄrÄjo Eiropu, mums nÄkamo divu gadu laikÄ jÄuzÅem 250 patvÄruma meklÄtÄju, kas ir apmÄram desmit reizes mazÄk par Å”ogad VidusjÅ«rÄ noslÄ«kuÅ”o migrantu skaitu. No vienas puses tas ir kompliments Latvijai. AcÄ«mredzot Eiropas lÄ«deri cer, ka LatvijÄ ieguldÄ«tie miljardi eiro, no kuriem ievÄrojama daļa novirzÄ«ta sociÄlajai nozarei, mÅ«su valsti padarÄ«juÅ”i par dzÄ«vei piemÄrotÄku kÄ patvÄruma meklÄtÄju dzimtenes. TomÄr vietÄjie varas nesÄji, dodot lÄ«deriem mÄjienu nesteigties ar secinÄjumiem, Å”ajÄ cilvÄku tirgÅ« izmanÄ«juÅ”ies nokaulÄt sÄkotnÄjo kvotu. Tiesa ne pilnÄ«bÄ, bet tikai par divÄm treÅ”daļÄm. Un nu mums atliek vienÄ«gi gaidÄ«t patvÄruma meklÄtÄjus no bÄgļu ālielÄ pieciniekaā ā SÄ«rijas un Eritrejas iedzÄ«votÄjus.
No otras puses ā mums nav nekÄda prieka uzÅemt un integrÄt savÄ vidÅ« cilvÄkus, par kuriem vairums no mums zina vienÄ«gi to, ka tie slepkavo Zviedrijas veikalos.1 RÄ«gu no Eritrejas galvaspilsÄtas Asmeras taisnÄ lÄ«nijÄ Å”Ä·ir attÄlums, kas ir tikai par pÄris tÅ«kstoÅ”iem kilometru mazÄks kÄ attÄlums lÄ«dz SibÄ«rijas pilsÄtai Habarovskai, ar kuras hokejistiem vienÄ lÄ«gÄ nÅ«jas krusto mÅ«su labÄkie ledus bruÅinieki. EritrejieÅ”u banknotes rotÄ nevis ierastais ozols, bet žakarindas koks, lauksaimniecÄ«bas darbu ainÄ uz naudaszÄ«mÄm figurÄ eksotiskais kamielis, savukÄrt arÄjs, kurÅ” atainots uz vÄrtÄ«gÄkÄ nominÄla banknotes, vagu dzen ar vÄrsi, nevis zirgu. MÄs jÅ«tamies gluži kÄ PÄtera PirmÄ pavalstnieki astoÅpadsmitajÄ gadsimtÄ, kas sastopoties ar bÄrnÄ«bÄ no Eritrejas atvesto valdnieka favorÄ«tu, kara inženieri un dzejnieka PuÅ”kina vecvectÄvu Äbramu HanibÄlu, tÄ arÄ« nesaprata kÄ to dÄvÄt ā par nÄÄ£eri, mori, arÄbu, etiopieti vai varbÅ«t abesÄ«nieti.2
Protams, nevaram noliegt, ka mÅ«su valstÄ«m ir arÄ« kopÄ«gas iezÄ«mes. TÄpat kÄ Latviju, arÄ« Äfrikas mÄrogiem nelielo Ziemeļaustrumu valsti Eritreju ilgstoÅ”i pÄrvaldÄ«ja sveÅ”as varas - ItÄlijas, tad britu un vÄlÄk Etiopijas monarhijas, lÄ«dz pagÄjuÅ”Ä gadsimta deviÅdesmito gadu sÄkumÄ tÄ izcÄ«nÄ«ja savu neatkarÄ«bu. TÄpat kÄ LatvijÄ, apmÄram puse Eritrejas iedzÄ«votÄju pieder pie KristÄ«gÄs BaznÄ«cas ā tie ir galvenokÄrt pareizticÄ«gie, luterÄÅi un katoļi. Tiesa atlikusÄ« daļa nav Dieva noliedzÄji kÄ LatvijÄ, bet gan musulmaÅi ā sunnÄ«ti. Lai arÄ« EritrejÄ varas iestÄdes piekopj kristieÅ”u vajÄÅ”anu, ieslodzÄ«jumÄ par savu ticÄ«bu nonÄk oficiÄli neatzÄ«to VasarsvÄtku draudžu un dažÄdu brÄ«vbaznÄ«cu adepti.3 LÄ«dz ar to nav pÄrliecÄ«bas, ka Latvijas lielÄko konfesiju vadÄ«tÄju ideja par ticÄ«bas bÄgļu uzÅemÅ”anu mÅ«su sekulÄrajÄ sabiedrÄ«bÄ ā varÄtu attiekties arÄ« uz Eritreju.4 TaÄu pilnÄ«gi noteikti Å”is piedÄvÄjums nav attiecinÄms uz seksuÄlajÄm minoritÄtÄm, kas Å”ajÄ valstÄ« pakļautas ievÄrojamiem tiesÄ«bu ierobežojumiem.
Eritrejas iedzÄ«votÄji emigrÄ ne tikai Eiropas virzienÄ. Tie cenÅ”as pÄrcelties pÄri Sarkanajai jÅ«rai uz Jemenu, dodas uz kaimiÅvalstÄ«m Etiopiju un SudÄnu. Lielai daļai ceļamÄrÄ·is ir IzraÄla, kurÄ Eritreja ir vadoÅ”Ä bÄgļu izcelsmes valsts. Lai arÄ« vairÄk kÄ 80 procenti patvÄruma meklÄtÄju ir vÄ«rieÅ”i darbspÄjas vecumÄ, kas liek domÄt par emigrÄcijas ekonomiskajiem motÄ«viem, Å”ie motÄ«vi ir pietiekami spÄcÄ«gi, lai liktu tiem riskÄt ar nÄvi no ÄÄ£iptes robežsargu rokas. ParadoksÄlÄ kÄrtÄ, arÄ« genocÄ«da bÄgļu izveidotÄ IzraÄla nav viesmÄ«lÄ«ga ā daļa patvÄruma meklÄtÄju spiesti mitinÄties geto pilsÄtas nomalÄs, daļa mÄ«t cietuma tipa institÅ«cijÄs, gaidot risinÄjumu vienÄ no pasaules lÄnÄkajiem procesiem bÄgļa statusa pieŔķirÅ”anai.5 IzraÄla nesmÄdÄ arÄ« bÄgļu deportÄciju uz dzimteni, kuru jau pametis katrs piektais iedzÄ«votÄjs un savÄ neiecietÄ«bÄ ir tik pÄrliecinoÅ”a, ka daļu āApsolÄ«tajÄ zemÄā nonÄkuÅ”o eritrejieÅ”u uzÅÄmusi Zviedrija. 6
Lai arÄ« Etiopijas un Eritrejas robežkonfliktu izraisÄ«tÄ humanitÄrÄ krÄ«ze formÄli ir noslÄgusies un ANO savu droŔības misiju reÄ£ionÄ ir slÄgusi jau 2008.gadÄ, esoÅ”o situÄciju grÅ«ti nodÄvÄt citÄdi, kÄ par krÄ«zi. KopÅ” salÄ«dzinoÅ”i nesenÄ, priekÅ”pÄdÄjÄ kara ar Etiopiju, Eritreja izmanÄ«jusies nonÄkt karastÄvoklÄ« gan ar Jemenu, gan kaimiÅvalsti Džibuti. SavukÄrt SomÄlija Eritreju apsÅ«dz vietÄjo kaujinieku atbalstÄ«Å”anÄ. Pat ja kara veterÄnu kliÄ·i ar autoritÄro prezidentu Afevorku priekÅ”galÄ vada pÄrspÄ«lÄtas rÅ«pes par valsts neatkarÄ«bas saglabÄÅ”anu, to grÅ«ti pamatot ar vÄlÄÅ”anu institÅ«ta atcelÅ”anu, neatkarÄ«gas preses aizliegÅ”anu un opozÄ«cijas vajÄÅ”anu, ko uzsver pazÄ«stamÄ tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas organizÄcija āAmnesty Internationalā. 7 Valsts bruÅotajos spÄkos, kuru uzturÄÅ”anai gadÄ tiek tÄrÄti vairÄk kÄ 6 procenti no iekÅ”zemes kopprodukta, jÄdien visiem vÄ«rieÅ”iem un sievietÄm, sabiedrÄ«ba pakļauta totÄlai militarizÄcijai no skolas sola lÄ«dz 55 gadu vecumam. TÄdÄjÄdi Eritreja lÄ«dzinÄs Ziemeļkorejai miniatÅ«rÄ, lÄ«dzÄ«bu pastiprinot ar žÄloÅ”anos par āimperiÄlistu sazvÄrestÄ«buā ASV vadÄ«bÄ.8 LÄ«dz ar to tie patvÄruma meklÄtÄji, kas bÄgļu gaitÄs devuÅ”ies dezertÄjot no Eritrejas armijas, mazÄk bÅ«tu apsÅ«dzami patriotisma trÅ«kumÄ, kÄ morÄlÄ nespÄjÄ atbalstÄ«t diktatoru. GrÅ«ti noliegt, ka ļaudis savu zemi pamet ne tikai politisku, bet arÄ« ekonomisku apsvÄrumu dÄļ - lÄ«dzÄ«gi kÄ Äekista vadÄ«tajÄ KrievijÄ, arÄ« Eritrejas lÄ«deri vada valsti kÄ prot un tÄdÄļ solÄ«jumi SarkanÄs jÅ«ras krastÄ izveidot otru SingapÅ«ru palikuÅ”i bez rezultÄtiem. DroÅ”i vien eritrejieÅ”u emigrÄcijas motÄ«vus visvieglÄk saprast tiem no mums, kas piedzÄ«vojuÅ”i padomju gadus ar tiem piemÄ«toÅ”o publiskÄs varas dominanci un individuÄlo perspektÄ«vu deficÄ«tu. Faktiski, Å”ie cilvÄki bÄg no valsts, kura varÄtu izveidoties Latvijas teritorijÄ, pie visnelabvÄlÄ«gÄkÄ politiskÄ scenÄrija. Ar to izÅÄmumu, ka Å”ajÄ Äfrikas reÄ£ionÄ valdoÅ”Ä spriedze nav saistÄma ar starpetniskÄm pretrunÄm ā gan Etiopiju, gan Eritreju apdzÄ«vo radniecÄ«gÄs semÄ«tu tautas ā amhari, tigraji, tigre un citas.
Par laimi, mÄs dzÄ«vojam citÄ laikmetÄ un varam lepoties, ka eiropieÅ”u robežpatruļas neÅ”auj uz cilvÄkiem, kas ieraduÅ”ies lÅ«gt palÄ«dzÄ«bu. Tiesa, Pasaules attÄ«stÄ«tÄkÄ daļa, pie kuras pieder arÄ« Eiropa, atver savus vÄrtus ne tikai imigrantu pozitÄ«vajam potenciÄlam, bet arÄ« noziedzÄ«bas pieauguma riskam un citÄm negÄcijÄm, kuras daudzi no mums, nosacÄ«ti droÅ”Äs un labklÄjÄ«gÄs sabiedrÄ«bas locekļiem, spÄj ieraudzÄ«t tikai uz citu valstu humanitÄrÄs krÄ«zes fona.
IespÄjams, ja Etiopijas imperators Haile Selasie Ā I, kurÅ” lÄ«dz kronÄÅ”anai bija pazÄ«stams kÄ Ras Tafari Makonens, likvidÄjot Etiopijas federatÄ«vo iekÄrtu 1962.gadÄ nebÅ«tu iekustinÄjis trÄ«sdesmit nÄkamos gadus gruzdoÅ”o Eritrejas separÄtisma tendenci, mums Å”odien nebÅ«tu jÄuzÅem AustrumÄfrikas bÄgļi. JÄcer, vismaz Jamaikas rastafarieÅ”i, kuri Etiopijas imperatoru uzskata par Dieva inkarnÄciju ir pÄrliecinÄti par Ŕī soļa nekļūdÄ«gumu. SavukÄrt mums atliek tikai dziedÄt regeja karaļa, pÄrliecinÄtÄ rastamana Boba MÄrlija vÄrdiem: āOne Love! One Heart! Ā Letās get together and feel all rightā. Un cerÄt, ka pienÄks brÄ«dis, kad eritrejieÅ”i bÄgs tikai no saviem sekotÄjiem maratona distancÄ, kÄ to nesen veiksmÄ«gi izdarÄ«ja pirmÄs zelta medaļas ieguvÄjs pÄdÄjÄ pasaules ÄempionÄtÄ vieglatlÄtikÄ ā eritrejietis Girmajs Gebreselasie.
Ā 1 http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/571572-eritrejas_beglis_atzinies_dubultslepkaviba_ikea_veikala_zviedrija
2 http://www.vesti.ru/doc.html?id=327939
3 https://www.worldwatchmonitor.org/2013/05/2504446/
4 http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stankevics-un-vanags-mudina-uznemt-kristiesu-beglus-calitis-aicina-but-atvertakiem.a142442/
5 http://lenta.ru/articles/2015/06/05/migrants/
6 http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=2103&artikel=5750792#
7 https://www.amnesty.org/en/countries/africa/eritrea/report-eritrea/
8 http://www.portalostranah.ru/view.php?id=250
http://www.swissinfo.ch/rus/ ŃŠµŠæŠ¾ŃŃŠ°Š¶-Ń-Š¼ŠµŃŃŠ°-ŃŠ¾Š±ŃŃŠøŠ¹_ŃŃŠøŃŃŠµŃāŠøŃŃ
Š¾Š“-ŃŠµŃ
āŠŗŠ¾Š¼Ń-Š½ŠµŃŠµŠ³Š¾-ŃŠµŃŃŃŃ/40653950
