Latvija ā deÄ·is ko raustÄm?
AizvadÄ«tÄ nedÄļa Latviju atkal nostÄdÄ«jusi deÄ·a lomÄ, ko dažÄdi spÄki mÄÄ£ina raustÄ«t katrs uz savu debesspusi. Ärlietu ministrs RinkÄviÄs iekļÄva melnajÄ sarakstÄ naida kÅ«rÄju no Krievijas - Ivanu Ohlobistinu, kurÅ” 7.novembrÄ« dzÄ«rÄs apmeklÄt Latviju, lai āgarÄ«gÄs sarunÄsā stiprinÄtu vietÄjo iedzÄ«votÄju pÄrliecÄ«bu par nepiecieÅ”amÄ«bu pievienoties jaunajai Krievu pasaulei. RÄ«gas mÄrs UÅ”akovs viÅam par to atvainojÄs, jo, acÄ«mredzot, sajutÄs neÄrti, ka LatvijÄ vÄl ir spÄki, kas Krievu pasaulei pievienoties nevÄlas. SavukÄrt Saeimas deputÄts Loskutovs mÄram pauda izbrÄ«nu, kÄdÄļ viÅÅ” pats nedzÄ«vo tuvÄk Krievu pasaules centram. Visbeidzot, topoÅ”Ä Saeimas deputÄte LoÄmele, mÄÄ£inÄja noskaÅot cilvÄkus pret Loskutovu, apsÅ«dzot viÅu ievÄrojamas elektorÄta daļas ā UÅ”akova vÄlÄtÄju aizvainoÅ”anÄ.
Ā VienÄ«gais ko var pÄrmest Latvijas Ärpolitikas un droŔības varasvÄ«riem un varassievÄm Å”ajÄ situÄcijÄ ir acu pievÄrÅ”ana uz atseviŔķu pilsÄtu mÄru centieniem veidot alternatÄ«vu, valsts vienotÄ«bu apdraudoÅ”u Ärpolitiku.
Nav nepiecieÅ”ams bruÅoties kÄdiem Ä«paÅ”iem okulÄriem, lai pamanÄ«tu, ka:
-Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā valsts ŔūpoÅ”ana no iekÅ”puses;
-Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā oficiÄlo amatpersonu nostÄdÄ«Å”ana muļķu lomÄ starptautiskajÄ arÄnÄ;
-Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā valsts saraustÄ«Å”ana vasaļteritorijÄs kas tiecas pie dažÄdiem senjoriem;
-Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā opozÄ«cijas apvienoÅ”ana un mobilizÄÅ”ana uz starpetniskÄ naida bÄzes
ir veids kÄ rodas huntas un Krimas scenÄriji, kas noliks zem sitiena mÅ«s visus ā ne tikai tos, kas cenÅ”as saraut nabassaites ar agresorvalsti kaimiÅos un integrÄties EiropÄ.
VietÄjo provokatoru mÄrÄ·is ir viens. RadÄ«t iespaidu, ka mÅ«su valstsvÄ«ri ir pÄrpratums, Latvijas valstiskums ir pÄrpratums, tÄ ir valsts 404.
SavukÄrt Krievija, kura dzÄ«vo pÄc loÄ£ikas āja kÄdreiz cÄ«nÄ«jÄmies pret faÅ”ismu, tad tie pret ko cÄ«nÄmies tagad (jo viÅi ir pret slÄvu zemju apvienoÅ”anos) ir faÅ”istiā izdarÄ«s pÄrÄjo. āFaÅ”istu valsts 404ā tÄls argumentus neprasa, to drÄ«kst spÄrdÄ«t ar kÄjÄm un raustÄ«t gabalos. Galvenais - visu labi saplÄnot sadarbÄ«bÄ ar vietÄjo aÄ£entÅ«ru. Un ar zombÄjoÅ”o mediju ieŔļircÄm āKrievu pasaulesā kategorijÄs domÄjoÅ”ajos, vienkÄrÅ”ajos ļaudÄ«s panÄkt to apziÅas stÄvokli, kÄdu tie izdzÄ«vo iedomÄjoties Ukrainu.
NekÄdu jaunu zaļo cilvÄciÅu, protams, LatvijÄ nebÅ«s. Tie jau ir Å”eit - inteliÄ£enti vÄ«ri ar Pasternaka grÄmatÄm padusÄ, populÄri muzikanti un komedianti, kas izsmej Latviju par katru tÄs soli. SavukÄrt ar mediju palÄ«dzÄ«bu gan Krievijas, gan Latvijas sabiedrÄ«ba tiek pÄrliecinÄta par to cik laba bija Padomju Latvija un cik daudz slikta kopÅ” padomju gadiem LatvijÄ piedzÄ«vots. MainÄ«juÅ”ies laiki, kad varÄjÄm teikt ā Krievijai mÄs esam smilÅ”u grauds, ko tÄ pat nepamana. Å odien Latvija un Igaunija ir zemes, uz kurÄm pamazÄm pÄrslÄdzas raganu mednieku uzmanÄ«ba.
Visu Å”o spÄku kopÄ«gais mÄrÄ·is ir saŔūpot krievu sabiedrÄ«bu BaltijÄ, lai panÄktu varas institÅ«tu piekÄpÅ”anos pilsonÄ«bas jautÄjumÄ un caur to - Krievijai lojÄlu satelÄ«tvalstu izveidoÅ”anos Eiropas SavienÄ«bÄ. Jo vairÄk Eiropas brÄ«vajÄ tirgÅ« pÄrvietosies Krievijai lojÄlo Eiropas SavienÄ«bas valstu pilsoÅu, jo plaÅ”Äka veidosies aÄ£entÅ«ra un palielinÄsies iespÄjas nÄkotnÄ izspÄlÄt vÄl kÄdu triku Rietumu virzienÄ.
TaÄu mÄs vÄl varam Å”o to izdarÄ«t arÄ« paÅ”i. PirmkÄrt ā nepievienoties Latvijas nievÄtÄju korim. OtrkÄrt ā likt skaidri saprast, ka Krievijas un tÄs vietÄjo aÄ£entu ietekme Å”aipus robežai nav vÄlama. KamÄr lielÄ Austrumzeme joprojÄm izbauda sapni par noputÄjuÅ”iem tankiem Eiropas ceļos, Rietumos cilvÄki naktÄ«s jau sen bauda mieru.
