"Viņš būs"

Tik dziļi, ka sāp

Ar aukstam rokām Nesildiet ledainu sirdi Aukstām rokām  Gleznojiet tikai tumsu

Ja vien ledāji pārstātu elpot Un visiem uz pasaules kļūtu siltāk Es nāktu pie tevis basām kājām Lai skūpstītu neprātīgi lēnām

Mīlestības vārdā Apstādiniet laiku Un ļaujiet man elpot Jasmīnā piesātinātu gaisu

Es mīlu tevi šodien Kā jūra mīl vēju Un vējš mīl jūru Kā Ziedonis mīl dzeju Un dzeja mīl Ziedoni Es mīlu tevi šodien Mazliet vairāk kā vakar

Kādā tukšumā mēs dzīvojam Ja savu dvēseli piesārņojam tik viegli Un kādu piemēru mēs rādām tiem Kurus mīlestība nekad nav skārusi Mēs izliekamies akli spēlējot paslēpes Bet vai ar mīlestību tā drīkst Vai tā kādreiz spēlējusi paslēpes

Es nāku pie tevis pēc mīlestības Kā izsalcis vilks visdziļākajā purvā Bet pat tukšums no tevis izvairās Kā lai sevi visu dzīvi neapmuļķo

Lietū izmircis mētelis Asaru pielijusi dvēsele Plaukstā satverti ērkšķi Rudens apbrīnojamais lapkritis Tūkstotis un viena depresija

Kā mazpilsētas sapņi Manas cerības zūd Tu aizgāji vakar Un šodien Mana sirds pēc tevis lūdz

Es atveru durvis ikvienam Un ar sirdi ir tieši tāpat Tu pasniedzies pēc mīlas Bet esi viens jau vairākus gadus

Kad pasaules otrā pusē Mākoņi saulrietā klusē Mana vientuļā sirds pēc tevis pulsē

Kad tu atveries kādam jūras krastā Tava dvēsele tiek celta mastā Un viņai dāvātie jāņtārpiņi Izdziest kā signāls bākā

Kā mēness bez saules salst Mana mīla pēc tevis alkst Un cik ļoti sāpīgs ir klusums Kad otram sirdī tukšums

Tējas krūze un tās karstā sirds Dzīvo līdzās taviem sapņiem Un kā nevainīgs zieds Mani vējš pie tevis aiznes

Kāds mani saprot Un kāds arī nē Kāds mani mīl Un kāds tikai mazliet

Tu atkal klusē Kā akmens jūras dzelmē Mana dvēsele slīkst Un ne jau no prieka