liekas grÄcÄ«gi nenopÅ«sties un nepaprÄtuļot par pagÄjuÅ”o gadu, ja jau tÄ iegÄjies jau kopÅ” pirmajiem Ŕļupstiem Å”ai VÄrtÄ«go DzÄ«ves Domu HronikÄ. kaut gan grÅ«ti atcerÄties tik resnu laika nogriezni, jo maldÄ«gÄ Ä«stermiÅa atmiÅa mÄÄ£ina iestÄstÄ«t, ka nekÄ cita, izÅemot dÄ«džejoÅ”anu Staļģenes vidusskolas disenÄ un saldsÄpÄ«gas papÄ«ra sniegpÄrsliÅu graizÄ«Å”anas lÄ«dz pamiruÅ”iem Ä«kŔķiem, Å”ai dzÄ«vÄ nav bijis. un kÄreiz nav arÄ« lÄ«dzi neviena no dzÄ«ves plÄnotÄjiem un krÄsojamajÄm grÄmatÄm, lai tik rÅ«pÄ«gi visu ko atcerÄtos.
pirmais: kad kÄds Tev grib uzdÄvinÄt dÄvaniÅu vai iestumt pa maŔīnas loga Ŕķirbu cepumu paku, vai izguldÄ«t savÄ vienÄ«gajÄ dÄ«vÄnÄ, vai tÅ«lÄ«t pat uz karstÄm pÄdÄm uzsildÄ«t pusfabrikÄtkotleti -- atteikt nedrÄ«kst. nu vismaz nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nedrÄ«kst purinÄt rokas pa modeiĀ ānu nÄ, nu nevajadzÄja, tieÅ”Äm nevajadzÄja, es nevaru, jÄzusmarijaā. mÄs visi darÄm to, ko gribam, jo esam pieauguÅ”i cilvÄki! izÅemot tos, kas nav pieauguÅ”i. mÄs nevienam neesam apgrÅ«tinÄjums! un, ja arÄ« kÄdam esam, tad esi bez bažu, jo diez vai tieÅ”i Å”ie cilvÄki Åemsies Tev pusnaktÄ« sildÄ«t kotletes. Ā
otrais: nav ko bÄdÄties par neapprecÄtiem humanitÄriem veÄiem! tas vienmÄr uz labu.
treÅ”ais: izrÄdÄs, mÄ«lestÄ«bu var iemÄcÄ«ties! un izauklÄt kÄĀ āMÄjai un DÄrzamā orhidejiÅu no nocenoto hlamu plauktu, kura no sÄkuma vÄrgi sprÄguļo kaut kur punktÄ starp ļoti vÄju dzÄ«vÄ«biÅu un ļoti nenovÄrÅ”amu nÄvi, bet pÄcÄk, kad pÄrnes mÄjÄs, lepni un lekni midžina savus treknos, jaukos ziedus.
~*~ un sveicieni resnei, ja viÅa Å”o lasa! redzi!? Tava orhideja tagad ir slavena! laimÄ«gu jauno gadu! ~*~
ceturtais: cilvÄkam gribas, lai viÅu paijÄ. kad viÅu paijÄ otrs cilvÄks, kas viÅam patÄ«k, tad tas ir patÄ«kami un moÅ” arÄ« mÄ«lestÄ«biÅa. un, ja tÄ ir mÄsa, kad netÄ«Å”Äm mazliet ieplÄÅ” matus, skruļļojot un tinot uz lupatiÅÄm, tad to var arÄ« pieciest un tas pieskaitÄs pie mÄ«lestÄ«bas.
kÄ redzams, manu prÄtu ļoti nodarbina mÄ«lestÄ«ba, tÄpÄc ka patiesÄ«bÄ esmu ļoti romantiska un laidelÄ«ga meitenÄ«te gluži kÄ Å¾urnÄlaĀ āIevas StÄstiā vidusmÄra lasÄ«tÄja.
piektais: kas attiecas uz to, tad man vairs nevajag filmu prikolus. nekÄdu negulÄtu nakÅ”u, slepeni pÄrmÄ«tu skatu, trÄ«soÅ”u skropstu utt. utjp. nu tÄ. jau agrÄk sev nosolÄ«jos, ka neiespringÅ”u uz slimÄ«go misiju pÄrveidot dzÄ«vi pÄc iespÄjas lÄ«dzÄ«gÄku visÄm lasÄ«tajÄm piedzÄ«vojumu grÄmatÄm (jo tas nekad nenotiks), bet tagad, Ŕķiet, es beidzot arÄ« patieÅ”Äm nomierinos.
[17.11.2015. 23:35] Laura: ir kaut kas loti satraucoss taja, ka ir noteikta kartiba un palaviba
[17.11.2015. 23:36] Laura: kad Tev kaut ko pasaka vai apsola, un Tu zini, ka bus. vai ari ka Tev jasagaida kads majas/kads sagaida Tevi. vai ari ka sodien jagludina baltie krekli
[17.11.2015. 23:38] Laura: negribu kaukt pret Menesi vai ari uzkrasoties un sapuceties tikai par godu gajienam uz Rimi, jo varbut tur satiksu savu milestibu un vinam jaredz, kada es daila
[17.11.2015. 23:41] Laura: gribu tuset apenees ar sarkana krusta dzemperi, uzsildit vakardienas makaronus, varbut nejausi piedzerties ap 14.00 un vakara iet pie vina mammas ciemos, un klausities, ka vina mani slave, jo milu vinas delu un atbalstu vina stulbibasĀ
bet laikam jau visiem mierÄ«ga, cieÅpilna lÄ«dzÄspastÄvÄÅ”ana neliekas kruta.
[17.11.2015. 23:42] Inga: Ehhh
[17.11.2015. 23:42] Inga: Boring
nu labi, labi.
sestais: es vairs negribu bÅ«t maziÅa. vismaz ne tai paÅ”Ä bezpalÄ«dzÄ«gajÄ veidÄ. esmu gatava bÅ«t liela un darÄ«t to, ko vajag. man liekas, ka atbildÄ«ba tagad ir stilÄ«ga un piedien stilÄ«gajiem jaunieÅ”iem.
septÄ«tais: ja kaut ko dara, tad kaut kas notiek. un pie tam neesmu tik glupa. nevaru piepumpÄties piecas reizes pÄc kÄrtas, bet spÄju lasÄ«t desmit ieteikumus stilÄ«ga mÄjokļa iekÄrtoÅ”anai un rakstÄ«t postmodernos dzejolÄ«Å”us (arĀ āenterā ik pÄc pieciem vÄrdiem un ar pavisam sajukuÅ”u sintaksi) pavisam citÄ valodÄ. un man tÄ liekas brÄ«niŔķīga lieta, kas padarÄ«tu visu Å”o gadu izdevuÅ”os arÄ« tad, ja nekas cits nebÅ«tu noticis.
