Tas, ka cilvÄkam ir bÄrni, sieva, vÄ«rs, suÅi, kaÄ·i, veiksmÄ«ga karjera un pūļa mÄ«lestÄ«ba, noteikti nebÅ«s tas, kas atturÄs no labprÄtÄ«gas doÅ”anÄs nÄvÄ. Ja galvÄ, vienÄ«gajÄ vietÄ no nurienes nav iespÄjams izbÄgt, notiek nepÄrtraukta turbulence, ja tur nemitÄ«gi notiek cÄ«Åa paÅ”am ar sevi, Ŕī situÄcija ir kÄ bumba ar laika degli, tikai mÄs nevaram zinÄt, cik garÅ” vai Ä«ss Å”is deglis ir.Ā
CilvÄks, kurÅ” pats (kas gan nenozÄ«mÄ, ka no brÄ«vas gribas, tÄ drÄ«zÄk ir nepiecieÅ”amÄ«ba) nolemj izbeigt dzÄ«voÅ”anu, ir droÅ”s, ka visiem ausgÄkminÄtajiem apstÄkļiem, kuriem teorÄtiski vajadzÄtu bÅ«t kÄ droŔīības salai, tomÄr bÅ«s labÄk bez viÅa. BÄrni izaugs labÄki un nesamaitÄtÄki, ja viÅÅ” vairs nebÅ«s viÅu dzÄ«vÄs. Sievas un vÄ«ri atradÄ«s jaunu mÄ«lestÄ«bu. PaÅ”a dÄmoni viÅaprÄt ir iznÄ«cinoÅ”i ne tikai viÅam paÅ”am, bet arÄ«i apkÄrtÄjiem, tÄpÄc tiek pieÅemts lÄmums to izbeigt. CÄla mÄrÄ·a vÄrdÄ: atbrÄ«vot sevi un citus no ļaunÄ.Ā
Tie, kuri neapdomÄ«gi paÅ”nÄvniekus sauc par gļÄvuļiem, nezina, kÄ ir bÅ«t ellÄ 24/7. Es Å”oreiz par depresiju, ne neapdomÄ«gi paÅemtiem kredÄ«tiem un azarstpÄlÄs nospÄlÄtÄm dzÄ«vÄm. RadoÅ”o cilvÄku dvÄseles nenormÄlais trauslums.Ā
Å ie cilvÄki ir asprÄtÄ«gi, draudzÄ«gi, Ä£imeniski. CilvÄki, kuri ir kÄ planÄtas ar personÄ«go gravitÄciju - viÅi pievelk citus, bauda viÅu mÄ«lestÄ«bu, cieÅu un apbrÄ«nu. ViÅi ir brÄ«niŔķīgi draugi, sabiedrÄ«bas dvÄseles. ViÅi alkst uzmanÄ«bas, Jo bÅ«Å”ana pÅ«lÄ« ir vienÄ«gais veids, kÄ nebÅ«t savÄ galvÄ. Jo tiklÄ«dz viÅÅ” nonÄk aci pret aci pats ar sevi, sÄkas ziepes, jo iekÅ”Ä miera nav. Un to, visticamÄk, apliecinÄs ikviens: nemiers ir visbriesmÄ«gÄkÄ sajÅ«ta, kÄda iespÄjama. NepÄrejoÅ”s troksnis un kÅada. RaudoÅ”i, kliedzoÅ”i bÄrni aizmigs, suÅi apkļusÄ«s, bet balsis galvÄ neapklust. ViÅas apslÄpÄ tikai kÅada ÄrpusÄ, tÄpÄc Å”is cilvÄks dabiski pievelk sarunas, ballÄ«tes, mÅ«ziku, jebko, kas apslÄpÄs iekÅ”Äjo kÅadu. ViÅÅ” var bÅ«t skaistÄkais, iekÄrojamÄkais, talantÄ«gÄkais, bet viss, ko viÅÅ” jÅ«t, ir nicinÄjums pret sevi, pret visu, kas viÅÅ” ir. TÄpÄc Å”ie cilvÄki lielÄkoties ļoti mÄ«l bÄrnus, dabu, dzÄ«vniekus, citus cilvÄkus, izjÅ«t milzÄ«gu vÄlmi parÅ«pÄties par citiem. MÄs esam spÄcÄ«gi ÄrÄ. Jo iekÅ”Ä ir traki.Ā
MÄnijas epizode uznÄk klusi, pÄkÅ”Åi, negaidÄ«ti. TreÅ”dien viss ir bijis labi, tu esi priecÄjies, Ädis picu ar savu brÅ«tgÄnu, smÄjies lÄ«dz krampjiem. Ceturtdienas rÄ«tÄ aizej uz darbu, viss ir labi un tad - bam!- Tu vienkÄrÅ”i nespÄj un negribi vairs dzÄ«vot. Un paskaidrot Å”o savu drausmÄ«go stÄvokli nav iespÄjams. Viss, ko tu zini - tas pÄries. Tas vienmÄr pÄriet. TaÄu ar katru epizodi tu kļūsti arvien vÄjÄks un vÄjÄks. Un pienÄk brÄ«dis, kurÄ tu zini, ka pÄries, bet negribi vairs gaidÄ«t. Un tad jau nekas, nekÄdi apstÄkļi nevar cilvÄku izglÄbt paÅ”u no sevis. Un nevajag viÅu nicinÄt, lamÄt un saukt ļaunos vÄrdos. ViÅÅ” nevar bÅ«t tas, ko jÅ«s visi sagaidÄt. Mums katram ir savas cÄ«Åas jÄizcÄ«na. Un citreiz vienÄ«gÄ uzvara ir spÄjÄ izraut paÅ”am to sÄpi ÄrÄ. DzÄ«ve apkÄrt turpinÄs, un viÅam paÅ”am beidzot ir miers.Ā
tangentwithtanner
yousharknotpass
jbbartram-illu
dededos
annaxmalina
