I COLLECT

Pēdējās sacensības atkal iedeva pa pieri ar lāpstu, atgādinot kāpēc es skrienu. Es skrienu, lai būtu pārāks par citiem, lai skrietu uz rezultātu, sasniegtu mērķi, lai savu vārdu redzētu tabulas augšgalā, lai izdzīvotu zombiju apokalipsē. Katrās sacensībās izvirzītie mērķi, noskriet konkrētā laikā, mainās. Ar katrām sacensībām ir tieksme uzlabot rezultātu. Jap, tā ir mana motivācija kustēties arī plus mīnus septiņos grādos pēc celsija.

Kāpēc skrien citi?

Pēdējās sacensības no manas "To Do" listes 2014.gadā. Līdz šim vissmagākais un grūtākais skrējiens kur nācies piedalīties. 24km pa pampakiem iztukšoja visu manu enerģiju, rezultātā vienīgā vēlme bija atrasties guļus stāvoklī un nekad vairs necelties. Bet tagad, kad nekas vairs nesāp, ir vēlme piedalīties atkal un uzlabot savu sniegumu.

Savu sāpju cenu es norakstu uz pieredzes trūkumu - sasteigts starts, viss spēks izšauts pirmajos apļos, nepārdomāta stratēģija attiecībā uz enerģijas iegūšanu skrējiena laikā, tempa neievērošana.

Kopumā distance pievarēta 2 stundās 23 minūtēs un 3 sekundēs. Trases kopējais kāpums sasniedza 920m un atsaucoties uz 'sportacentrs.com' informāciju - 24km distances veicējiem 3 reizes sanāca "uzskriet Gaiziņkalnā".* Kopvērtējumā 23 vieta no 88 dalībniekiem - savā grupā 15. 24km = 4apļi. 1aplis = 6km.

Bilde labajā augšējā stūrī ar "killer" pampaku, kurā pēc pirmā apļa vairs nevarēja uzskriet.