Kāpēc Latvijas uzņēmumi atbalsta viltus ziņas un propagandas portālus?
Lai arī savu pirmo rakstu par interneta propagandu es publicēju pirms teju gada un kopš tā laika šī tēma regulāri ir bijusi mediju dienaskārtībā, savu eksistenci un mūsu smadzeņu piesārņošanu turpina virkne interneta lapu, kuras to var atļauties darīt arī tādēļ, ka tām ir pietiekoši stabila ienākumu plūsma no reklāmām. Reklāmām, kuras tajās izvieto ne tikai ierastie interneta parazīti - diētas brīnumlīdzekļu tirgoņi, locekli palielināt solītāji, piramīdshēmu slavinātāji un citi krāpnieki, bet arī labi pazīstami Latvijas uzņēmumi vai populāru ārzemju zīmolu pārstāvji.
Tad nu šodien vēlos apskatīt, kas ir šie uzņēmumi, un kāpēc to reklāmas varam ieraudzīt gan atklāti ar melīgu saturu cilvēkus tracinošos portālos, gan Krievijas propagandas resursos. Skaidrosim, vai finansiāls atbalsts smadzeņu skalotājiem ir mērķtiecīga darbība vai nejaušība, kā arī uzzināsim eksperta viedokli par to, vai un kā ar to iespējams cīnīties.
Portālu atlase izpētei
Gatavojot šo rakstu, mans mērķis nebija veikt visaptverošu Latvijas interneta reklāmu monitoringu. Lai pārliecinātos, kādu zīmolu reklāmas ieraugāmas dažos no pēdējā gada laikā gana plašu un visnotaļ negatīvu publicitāti guvušos interneta portālos, ar pāris nedēļu starpību pārstaigāju populārākos rakstus izpētei izvēlētajos resursos, izmantojot svaigi instalētu, īpaši konfigurētu pārlūkprogrammu, lai izslēgtu iespēju saņemt individualizēti mērķētas un retārgetētas reklāmas.
Vip-klubs.lv Raivim Raspopovam piederošs “izklaides” portāls, kurā daļa ziņu ir pilnīgi izdomātas un tiek radītas tikai, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk klikšķu un, paša vārdiem sakot, radītu iespēju Raivim apmeklēt frizieri bez maksas.
Redzams.lv Identiska rakstura vietne, kuras īpašnieks, Raspopova paziņa Niks Endziņš neslēpj, ka tās izveides mērķis ir viegla peļņa un satura kvalitāte viņam nav būtiska. Arī ētika nav Endziņa prioritāšu sarakstā, tādēļ starp izdomātām ziņām, ka Latvijā rīt ieradīsies Džastins Bībers, mēdz iespraukties arī viltus vēstis par pazudušiem bērniem.
Protesti.lv Latvijas ražīgākā žurnālista, bezmaksas bufešu cienītāja un politiskā aktīvista Igora Lukjanova jeb “Partybomža” virtuālā smilšukaste, kurā citu rakstītām ziņām tiek piekabināti tendenciozi virsraksti, tiek aicināts atlaist Saeimu, bet viss portāls pieder cilvēkam, kurš publiski aicinājis uz Saeimas apšaušanu.
Vesti.lv Krievu valodā rakstošs Latvijas portāls, kurš bieži nekautrējas ieņemt atklāti pret Latvijas valsti vērstu pozīciju. Žurnālisti atklājuši gan šīs vietnes lomu Krievijas propagandas izplatīšanā, gan saistību ar Rīgas Domi un no dažādām tās struktūrām saņemtu finansējumu.
RuBaltic.ru Salīdzinoši neliela, Imanuela Kanta Baltijas federālās universitātes Kaļiņingradā piesegā strādājoša interneta vietne, kura nodarbojas ar Krievijas propagandas izplatīšanu un kuru Latvijas Drošības policija oficiāli atzīst par “Krievijas informatīvās ietekmes platformu”.
Sputniknewslv.com Krievijas Federācijas valdības propagandas TV kanāla oficiālais ziņu portāls, kura darbību Latvijā oficiāli aizliedza. Domāju, ka šeit papildu komentāri ir lieki.
Šāda eklektiska izvēle nav nejauša – visi šie portāli pēdējā gada laikā ir nonākuši propagandu pētošo mediju redzeslokā. No izvēlētajiem sešiem resursiem, Vip-klubs.lv un Redzams.lv īpašnieki atklāti atzīst, ka nodarbojas ar viltus ziņu radīšanu peļņas nolūkos, Protesti.lv un Vesti.lv ir šķietami leģitīmi ziņu portāli, kuru politisko aganžētību publiskai apskatei ir izlicis gan šis blogs, gan citi mediji, savukārt Rubaltic.ru un Sputniknewslv.com piederību oficiālajai Krievijas propagandas mašīnai apliecina Drošības policijas pārskati. Varētu šķist, ka nevienam savu reputāciju cienošam uzņēmumam pat prātā nevarētu ienākt izvietot reklāmu interneta vietnēs ar šādu saturu, tomēr realitāte izrādās citādāka.
Neētisko klikšķu kārotāji - bankas, auto, apdrošinātāji...
Uzreiz jāteic, ka visos augšminētajos portālos reklāmu saturs lielā mērā pārklājās. Respektīvi, ja reklāmu izdevās ieraudzīt vienā lapā, tad nereti tā tika pamanīta arī citās. Reklāmdevēju klāsts izrādījās visnotaļ raibs – vairākas Latvijas bankas un apdrošinātāji, auto ražotāji, interneta veikali, datoru ražotāji, pārtikas veikalu ķēdes, un pat pašvaldībām un valstij piederoši uzņēmumi.
Lūk, eksperimenta laikā pamanīto reklāmu uzskaitījums, atmetot nelielos un mazpazīstamos zīmolus, acīmredzamus krāpniekus, kā arī reklāmas no uzņēmumiem, kuri Latvijā aktīvu komercdarbību nemaz neveic. Tas gan nepretendē uz pilnību, jo monitorings tika veikts periodiski. Visas uzskaitītās reklāmas varat aplūkot šajā albumā.
Vai tas nozīmē, ka šo uzņēmumu un iestāžu mārketinga nodaļās tiešām strādā cilvēki, kuri ar mierīgu sirdi pieņēma lēmumu izvietot reklāmu, piemēram, Sputnik portālā? Lielākajā daļā gadījumu atbilde ir – nē. Lūk, kā situāciju skaidro Aigars Armanovs, interneta mārketinga aģentūras “Infinitum” biznesa attīstības vadītājs:
"Šobrīd arī reklāmā savu dominanci pārliecinoši turpina automatizācija. Mediju plānošanā to sauc par viedpirkšanu (angliski "programmatic buying"). Ko tas nozīmē realitātē? Ja pirms kāda laika mediju plānotājs sazinājās ar katru mediju, vienojās par kampaņu izvietojumu, nosacījumiem, tad tagad tas notiek automatizēti ar dažādu reklāmas platformu palīdzību. Reklāmas platformas, pavisam vienkāršoti runājot, "mētā" reklāmas tur, kur ir uzņēmuma mērķauditorija vai jau esošie klienti, precīzi mērķējot uz tiem.
Gadījumā, ja uzņēmums negrib asociēt sevi ar kādu no portāliem un tā saturu, to ir iespēja acumirklī koriģēt, pašiem vai uzņēmuma mediju aģentūrai, kas apkalpo reklāmas kampaņas, norādot nevēlamos resursus, kuros reklāmas parādīšanas nav vēlama."
Tātad, speciālists atzīst, ka, par spīti automatizētai reklāmu izvietošanai, eksistē tehniska iespēja norādīt, kurā lapās jūs savu reklāmu noteikti nevēlaties ieraudzīt. Protams, ka būtu grūti prasīt, lai “melnajā sarakstā” tiktu ievietoti vakar radušies propagandas portāli, taču es apskatīju tikai resursus, kuri eksistē jau sen un ir guvuši plašu publicitāti, ko noteikti būtu jāpamana uzņēmumu un aģentūru mārketinga profesionāļiem. Tomēr izskatās, ka kaut kādu iemeslu dēļ virkne Latvijas uzņēmumu šādu iespēju ir izvēlējušies neizmantot un ar savu naudu turpina atbalstīt viltus un propagandas ziņu rašanos un izplatīšanos Latvijas internetā. Lūkosim noskaidrot, kādēļ.
Vienaldzība, hakeri un nepietiekama kontrole
Ar varu, protams, nevienam reklamēties neaizliegsi, tomēr man šķita interesanti noskaidrot, vai visi šie uzņēmumi tiešām vēlas, lai viņu logo parādās blakus stāstiem par genocīdu Latvijā, viltus solījumiem izlozēt iPhone, aicinājumiem atlaist Saeimu un citam saturam, ar kuru zīmoli parasti izvēlas neasociēties. Tādēļ es tiem uzņēmumiem, kuru PR cilvēku kontakti netika slēpti rūpīgāk par "čekas maisos" ierakstītajiem uzvārdiem, nosūtīju e-pastus ar īsu informāciju par šīm interneta vietnēm un dažiem vienkāršiem jautājumiem:
1) Vai jūsu uzņēmums ir informēts, ka jūsu reklāma ir (bija) redzama vietnē(s) X, Y, Z? Vai reklāmu izvietošana šajos resursos bija apzināta? 2) Vai jūsuprāt ir pieņemami, ka ar jūsu uzņēmuma reklāmas budžeta palīdzību tiek atbalstīta viltus ziņu un/vai politiskas propagandas radīšana un izplatīšana Latvijas interneta vidē? 3) Vai plānojat spert kādus soļus, lai turpmāk novērstu šādas situācijas atkārtošanos?Ja jā, tad kādus?
No izsūtītajiem vairākiem desmitiem e-pastu atbildes saņēmu tikai uz dažiem. Vai nu tie nesasniedza atbildīgos cilvēkus, vai arī uzņēmumi izvēlējās paklusēt. Lai kā arī nebūtu, šī raksta mērķis nav kādu piekārt pie lielā kauna zvana, bet gan saprast notiekošā cēloņus, tādēļ fokusēsimies uz tiem, kuri bija gatavi komentēt radušos situāciju.
Tā kā, jau laicīgi izziņojot šo rakstu, mazliet provokatīvi sociālajos medijos pieminēju Latvijas Banku, kura Vesti.lv izvēlējusies reklamēt mūsu valsts jubilejas un piemiņas monētas, tad no šīs iestādes komentāru saņēmu tviterī. Savdabīga, taču birokrātijai nereti raksturīga pozīcija - galvenais, lai papīri kārtībā. Tas, ka Vesti.lv regulāri publicē Latvijai nelabvēlīgi noskaņotas valsts propagandas materiālus, Latvijas Bankā nevienu neuztrauc. Turklāt, kur gan citur meklēt īstos patriotus, kurus interesē nacionālās vērtības sludinošu monētu iegāde? :)
Labi, ja valsts iestādei zīmola drošība' jeb "brand safety" ir svešs jēdziens, tad ko par to domā komercuzņēmumi?
Visizsmeļošāko atbildi ArDomu jautājumiem sniedza mobilo telekomunikāciju kompānija “Tele2″, kuras reklāmas identificēju trīs no sešiem monitorētajiem portāliem. Uzņēmums atbildē gan izskaidroja automātiskās reklāmu pirkšanas sistēmas darbību, gan uzskaitīja aktivitātes, kuras īsteno, lai izvairītos no savu reklāmu parādīšanās lapās ar nevēlamu saturu - piemēram, izmantojot trešo pušu piedāvātos satura filtrus, kā arī manuāli bloķējot individuālus domēnus.
"Katrā mūsu kampaņā (neatkarīgi vai mēs izmantojam drošības filtrus vai nē) mēs kopā ar partneriem un arī paši bloķējam noteiktus domēnus. Katru nedēļu vai katru otro nedēļu mēs manuāli apskatām 150 visvairāk lietotos domēnus, lai tajos atrastu aizdomīgu zīmolam nedrošu saturu un nekavējoties bloķētu tos," informē “Tele2″ sabiedrisko attiecību konsultante Jūlija Vasiljeva. Uzņēmums arī atzīst, ka, par spīti šiem aktivitātēm, pilnībā no situācijām, kurā “Tele2″ zīmola reklāmas parādās lapās ar aizdomīgu saturu, neizdodas, par iemeslu minot pašu mediju darbības - pievienošanos automatizētajām reklāmu pirkšanas/pārdošanas platformām ar cita medija nosaukumu vai vispār nesniedzot nekādu nosaukumu.
"Vēlamies akcentēt, ka neskatoties uz šādiem atsevišķiem abpusēji nepatīkamiem gadījumiem, mēs mērķtiecīgi neatbalstām saturu, kas ir saistīts ar noteiktu interešu grupu vai politisko propagandu, viltus ziņām vai jebkādus citus savādus medijus. Jāņem arī vērā,ka līdzās ar nebanku kreditētājiem (fin.sektoru kopumā) telekomunikācijas jomas uzņēmumi ir vieni no lielākiem reklāmdevējiem valstī, līdz ar to varbūtība, ka tieši mūsu reklāmas redzat attiecīgos portālos / medijos, ir daudz lielāka."
Par savu reklāmu parādīšanos viltus ziņu vietnē nepatīkami pārsteigta bija arī jaunizveidotā banka “Luminor”. Arī šis uzņēmums skaidro, ka izmanto automatizētu reklāmas pirkšanas platformu kombinācijā ar nevēlamo resursu sarakstu, kurā esot iekļauta arī vietne vip-klubs.lv. Bankas komunikācijas projektu vadītāja Lita Juberte-Krūmiņa: "Izpētot situāciju, secinām, ka šajā gadījumā veiktas mērķtiecīgas darbības no lapas īpašnieku vai uzturētāju puses, pielietojot uzlaušanas metodi un slēpjoties zem cita mediju nosaukuma, jo atskaites precīzi rāda, ka www.vip-klubs.lv šajā kampaņā netika sasniegts. Lai izslēgtu šādu situāciju atkārtošanos, esam apturējuši visas mūsu reklāmas Programmatic tīklā."
Latvenergo, kura zīmola "Elektrum" reklāmas pamanīju portālos Vesti.lv un Vip-klubs.lv, atbildē uzsver, ka: "Elektrum noteikti neatbalsta kanālus, kas veic viltus ziņu vai politiskās propagandas vairošanu Latvijas interneta vidē. Reklāmas izvietojumu veic mediju aģentūra, ņemot vērā sasniedzamās auditorijas lielumu un profilu, reklāmas ziņas atbilstību mērķauditorijai un attiecīgo kanālu piemērotību un tās tiek izvietotas vienīgi tajos interneta portālos, kuru darbība ir leģitīma un nav valstisku drošības apsvērumu vārdā aizliegta vai ierobežota, kā arī neatrodas mums zināmajos reklāmas tīklu melnajos sarakstos."
Arī mazumtirdzniecības ķēdes "Narvesen Baltija" mārketinga vadītāja Linda Sietiņa sarakstē ar ArDomu kategoriski norobežojās no atbalsta viltus ziņu un pretvalstiski noskaņotam saturam. Viņa norādīja, ka, lai arī uzņēmums sadarbībā ar mediju aģentūru izslēdzot no reklāmu izvietotāju vidus resursus, kuri atrodas kādos no zināmajiem "melnajiem sarakstiem", taču "diemžēl sarežģītāk ir ar medijiem, tai skaitā daļu no jūsu pieminētajiem, kas nav aizliegti vai ietverti kādos melnajos sarakstos. Tādējādi var gadīties, ka mediju plānotāji nav laikus tos atzīmējuši kā nevēlamus mūsu reklāmas komunikācijai." Uzņēmums sola turpmāk izvairīties no reklamēšanās pētījumā apskatītajās interneta lapās.
Savukārt apdrošināšanas kompānijas „Seesam Insurance AS” Latvijas filiāle savu nostāju skaidro lakoniski: "Mūsu reklāmas mērķis nav atbalstīt kādu portālu, bet gan konkrētās reklāmas kampaņas ietvaros sasniegt potenciālo auditoriju, kā rezultātā izvietojam reklāmu vairākos portālos, piemēram, tai skaitā delfi.lv un daudz citos" portālos, balstoties uz mediju plānotāju ieteikumiem. Turpmāk pastiprināti pievērsīsim šim uzmanību."
Secinājumi
Ja neskaitām Latvijas Banku, neviens no aptaujātajiem uzņēmumiem nebija gatavs atzīt, ka reklāmas augstākminētajos portālos izvietojis apzināti. Gluži pretēji, vairāki skaidroja, ka no savas puses ir izdarījuši visu iespējamo, lai no šādām situācijām izvairītos. Tajā pašā laikā var droši secināt, ka virkne no tiem reklāmdevējiem, kuru atbildes nesaņēmu, par šādas problēmas iespējamību līdz šim pat nenojauta, vai arī tiem gluži vienkārši ir vienalga - galvenais ir saņemt lētu klikšķi. Tāpat, ja ticam tādiem zīmoliem kā “Tele2″ un “Luminor” (un man nav iemeslu tiem neticēt), mūsu ciniskie "klikšķu biznesa" aktīvisti ir gudrāki par “Google” (šī uzņēmuma komentāru man pagaidām nav izdevies iegūt). Lūk tas šķiet vienlaikus neticami un biedējoši.
Lai kā arī nebūtu, noprotams, ka daudzi Latvijas uzņēmumi un to pārstāvošās mediju aģentūras ir tā nopriecājušies par jaunajām mārketinga nozares tehnoloģiskajām iespējām, ka ir piemirsuši iedziļināties to līdzi nestajos izaicinājumos. Tā nebūt nav tikai Latvijai unikāla problēma - vēl šī gada martā, pēc tam, kad žurnālisti vairākos terora aktus propagandējošos Youtube kanālos atklāja pasaules lielāko zīmolu reklāmas, kuras nesa tiešus ienākumus šo video autoriem, mārketinga pasauli pāršalca milzīgs skandāls. Tā rezultātā virkne globālo korporāciju pilnībā apturēja visas savas reklāmas kampaņas šajā video platformā un daudzi tajā nav atgriezušies joprojām.
Bet ko katrs varam darīt, lai arī Latvijas zīmoli vairāk aizdomātos par to, kāda satura radīšanu tie atbalsta ar savu reklāmas naudu un izdarītu lielāku spiedienu uz sevi apkalpojošajām mediju aģentūrām? Viens no veidiem ir pateikt šiem uzņēmumiem, ka tā darīt nav labi. Tieši šodien ir publiskota aktīvista Armanda Leimaņa veidotās kampaņas "Apturi viltus ziņas!" lapa, kurā reklāmdevēji var uzzināt par to, kā iekļaut viltus ziņu lapas savā "melnajā sarakstā", bet interneta lietotājiem tiek piedāvāts vienkāršs šablons, kuru izmantot, nosūtot ziņu šajās lapās pamanīto reklāmu īpašniekiem. Skaidrs, ka Sputnik reklāmdevēju skaita samazināšanās dēļ savu darbību nepārtrauks, taču tādiem censoņiem kā vip-klubs.lv, redzams.lv un protesti.lv īpašniekiem gan ātri varētu aptrūkties motivācija turpināt savu darbību.
Vēl, protams, varam vienkārši samesties Raspopova kunga friziera pakalpojumu abonementam mūža garumā. Ideja jaunai pūļa finansējuma kampaņai? :)
P.S. Ja pēc iepazīšanās ar šo materiālu vēl kāds tajā pieminēts uzņēmums vēlas sniegt savu komentāru, laipni lūdzu to nosūtīt uz [email protected].
P.P.S. Ja vēlaties pielikt roku, lai šie mani raksti izplatītos tālāk par mūsu - līdzīgi domājošo - loku, un sasniegtu tos, kurus interneta propaganda visvairāk ietekmē, varat finansiāli atbalstīt Facebook reklāmas kampaņu ArDomu pētījumu popularizēšanai.
Jānis Polis
Citadele banka, LV26PARX0007706550003
Norāde: Ziedojums kampaņai
