andasstuff

Kur apmesties Šampaņā un 10 šampanieša baušļi/Anselme Selosse: 10 rules about champagne

Teksts: Anda Kārkliņa, Kristaps Kārkliņš Anselms Seloss Viens no Šampaņas īpašākajiem vīndariem un kulta grower. Biodinamisko šampaniešu aizsācējs un iedrošinātājs veselai paauzei, kuru mēs tagad pazīstam kā grower champagne. Rada iespaidīgu šampanieti izmantojot Burgundijas metodes, lielākoties no chardonnay jeb Blanc de Blancs (pamēģiniet atrast viņa šampanieti un, iespējams, tas būs…

Aleksa Kapī Cīrihe/ Alex Capus: My Zurich

Šveiciešu rakstnieka Alekss Kapī (Alex Campus) vizuālais tēls kalpo kā amata ilustrācija: izpūris matu erkulis un vilnas žakete, kuras kabatā noslēpta veclaicīga tintes pilspalva. Viņa enerģija un harisma jūtama arī jaunākā darba Leons un Luīze lapaspusēs, kur uz vēsturisko 20 gs. notikumu fona savijas divu cilvēku likteņi, radot vienu no spilgtākajiem mūsdienu literatūras pāriem. Ikdienā autors…

Kopš vecā gada aizvadīšanas pagājis gandrīz mēnesis. Mēs katrs gadu mijā klusāk vai skaļāk visbiežāk sev apsolām daudzas apņemšanās – dzīvot piepildītāk, sportot vairāk, tvert mirkli vieglāk. Bet atliek tikai paskriet viltīgajam janvāra mēnesim, līdz šķiet, ka šīs apņemšanās pavilcis līdz virpulis un tās izelpotas no plaušām arā pārāk lielā stiegā. Tāpēc jo iedvesmojošāk bija atkal satikt Lauru…

Trīsstūris Slīteres Nacionālajā parkā jeb 56 km svaiga gaisa/ 2 daļa

Foto: Raimonds Bricis un no personīgā arhīva Modinātājs zvana nežēlīgajos 7.30. Kā gribas vēl pasnust, bet nevar – astoņos mūs jau gaidīs brokastis. Piespiežu sevi ieiet uzmundrinošā dušā un tad jau pēc apģērbšanās seko izaicinošākais mirklis – atkal iekāpt pārgājiena zābakos. “Auuuuu,” teju iegaudojos kā vilks. Potītes smeldz kā trakas un sapņo par vieglajām skriešanas kediņām. Bet nekā nebija,…

Trīsstūris Slīteres Nacionālajā parkā jeb 56 km svaiga gaisa

Foto: Raimonds Bricis un no personīgā arhīva Sestdiena iesākas ar miega aizlipušām acīm un mazu apjukumu. Kāpēc tik agri jāceļas? – galvā iešaujas pirmā doma, bet jau nākamajā mirklī lecam no siltajiem pēļiem ārā. Šodien priekšā došanās pārgājienā pa Slīteres mežiem un jūras piekrasti! Vakardien sagatavotās maizītes kārdinoši smaržo, termosā tiek ielieta fenheļa tēja un enerģijai paķeru līdz arī…

Reiz viņi bija jauni sirdīs, bērnišķīgi naivi vēl prāta, bet viņu dvēseles plosīja mīlestība. Nē, ne jau uz skuķiem, tas pats par sevi, bet gan uz kaut ko pamatīgāku, kas asinīm liek sakāpt galvā un pārējai pasaulē sašķīst lauskās, vismaz uz mirkli. Viņi bija matainie, autsaideri, kas cīnījās kaujās ar sevi, skrēja ar pierēm pret pašu uzceltām nedrošības sienām un drosmei rāva drosmīgi grādīgus…

Domājot par sviestu, uz mēlēs sajūtu vecmāmiņas gatavoto ievārījuma maizi. Kārtīga baltmaizes rika, labi daudz sviesta un virsū zemeņu ievārijums. Vai šīs atmiņas ieguvušas tik patīkamu gastronomisku noskaņu, tikai tāpēc, ka našķu bija maz? Kāpēc šodienas acīm skatoties, ievārījuma maize toreiz likās kā delikatese? Pēc pārdomām nonācu pie īstā iemesla – sviestu vismaz uz divām desmitgadēm domās…

Kas ir balts un kas ir melns?

Aiz loga rāmi snieg, bet man iekšā īsts putenis. Jo lasu Vizmas Belševicas Billi. Romānu triloģijas otrais turpinājums Bille un karš aizved vācu okupētās Latvijas ikdienā. Pie robežas klauvē krievi un ne tikai bērni, bet arī gudrie pieaugušie ir apjukuši – kā tad nu būs? Ko drīkst darīt un ko nē? Kas ir balts un kas ir melns? Bet Bille jau vēl ir bērns, lai arī stiepjas garumā un iet aizvien…

Vēl ilgi neatstāj satraukuma tirpas, kad esmu aizšķīrusi pēdējo lapaspusi. Gribas neelpot, ļaut sevī nostāties visam pa plauktiņiem, bet tas šķiet neiespējami – pēc Aleksa Kapī Leona un Luīzes. Grāmata – satricinājums, kādu esmu gaidījusi ilgi. Un te nu tā ir, nelaiž vaļā un velk kā magnēts atpakaļ, lai to atšķirtu vēlreiz un izdzīvotu Leona un Luīzes aizkustinošo mīlestības stāstu. Tieši tā –…

Tvert visu vieglāk! Lai šis kļūst par jūsu moto dodoties ieturēt maltīti. Jo sīkumiem piemīt tāda nepatīkama īpašība – no mušas uzpūsties zilonim un galu galā, sabojāt garstāvokli. Kā gūt vairāk prieka ēdot ārpus majās? Pavisam vienkārši: Neapvainoties uz viesmīli, ja viņš izsaka kādu piezīmi. Jā, iespējams, viņš ir pilnīgs nūģis, taču tikpat labi, staigājoša enciklopēdija, kam virtuve ir visa…

Tieši šos vārdus Laura Vanaga – Mickeviča ierakstījusi man iedotajā savas grāmatas eksemplārā. It kā vienkārši, bet vienlaicīgi tik pamatīgi vārdi, kuros ietverta spēcīga enerģija. Elpoju, domāju un lasu. Lai arī uzreiz godīgi atzīšos, ka pēc pašpalīdzības vai ezotērikas literatūrās mana roka ierasti grāmatveikalā nepastiepjas. Domāju, vārds “iedvesma”, kas raksturo manu blogu, kalpo par iemeslu,…

Bille ir jālasa, jāpārlasa un atkal jau jālasa. Bille it kaut kas tāds…. tik patiess, dziļš, sirdsilts. Bille ir bērnība. Bērnība tās īstajā garšā, nozīmē un dzīvošanā. Bille ir stāsts par bērnību bērna acīm. Bille pieķeras tev pie rokas un ved. Stāsta neatraudamies, brīžiem ar puņķiem, brīžiem ar bērnišķīgi skaļiem izsaucieniem, brīžiem ar brīnumu pilniem čukstiem. Bille tevi neatstāj ne uz…

Karaliste, kurā vienlaicīgi sadzīvo mūsdienas un gadsimtiem senas tradīcijas, kopā veidojot teju maģisku auru, kas ceļotājus pievelk un liek atgriezties vēl un vēl. No rosīgās Marrākešas, sekojot Ourika ielejai majestātisko Atlasu kalnu pakājē līdz nometnei tuksnesī – ceļojums pa Maroku līdzinās krāsainam un sarežģiti noaustam paklājam, kurā noslēpti patiesi dārgakmeņi. Iedvesmas meka Marrākeša…

Piedod, Reičela, bet tu mani pamatīgi nokaitināji. Es runāju par dižpārdokļa Meitene vilcienā galveno varoni, kuras dēļ man dažbrīd radās vēlme nolikt grāmatu malā. Grāmatas gan es vienmēr izlasu līdz beigām, jo gods un cieņa tomēr jebkuram, kas spēj uzrakstīt stāstu. Kur nu vēl, ja uz urrā to lasa visa pasaule. Lasot Meitene vilcienā neatstāj deja vu sajūta – liekas, līdzīga noskaņa kaut kur jau…

Attiecībās ar citiem mūs vij tik smalki pavedieni. Dažreiz tie nospriegojas kā stīgas, saasinot sajūtas. Dažkārt satinas mīļā kamolā, ļaujot pietuvoties vienam otra esībai, sajūtot siltumu, tik netveramu un neaprakstāmu, ko apzīmējot ar “mīlestība”, tas varbūt izklausītos pārāk banāli. Bet tas ir siltums, patvērums, kas pasargā. Mammas un meitas attiecības. Cik pavedienu, tik dažādu dzīvju. Kādām…

Blogeri uzsākuši jaunu stafeti un pateicoties Daiņa aicinājumam dalīties ar atmiņām par bibliotēkām, manī uzjundīja interesantas atmiņas. Un ziniet, vārds “bibliotēka”man joprojām izraisa  sirdsklauves! Gāju kādā no pirmajām klasītēm (neatklāšu rajonu, ja nu bibliotekāre joprojām ir tur!), kad ar draudzeni aizklejojām uz rajona bērnu bibliotēku. Tā šķita neliela, bet mājīga, radot vēlmi tajā…