Padušu askētiskais griezums

Nedaudz iereibušiem prātiem Ziemassvētki brauc zem grādiem Braukt uz Liepāju bij' kļūda Ziemeļvējš tos grāvī pūta

Puiši līgo vakarā sauc jaunkundzes uz deitu   Arī Jānis papardēs jau mīlē kādu meitu   Sola tai daudz bērnus dot, sola arī kāzas   Tik pa pālim neredz tas – ka tā viņa māsa  

//Ojārs V.

Šos svētkus vēlu labklājības pilnus Ar mirdzošu Eglīti (vai Feldmani) un aukstā salā biezu vilnu Arī Aldim sveicienus sūtu Lai jaunais gads viņam pēdējais būtu

Pasaule verās vaļā, bet tava sirds paliek ciet Pat ar covid sertifikātu, bez tevis man vairs nav kur iet Dod man Pfizer vai kaut sputnik, diez vai vairs atgūties spēšu Ik reiz, kad satieku tevi, pēc tam 14 dienu pašizolācijā sēžu Atceros tos laikus, kad agrāk biji mana Tagad vientuļos brīžos tikai SPKC man zvana Tavu balsi biežāk par Juriju Perevoščikovu sev galvā dzirdu Prom ejot teici, ka pēc dezinfekcijas līdzekļa es smirdu Vai tas otrais vilnis, trešais, vai vilnis no Daugavas vai Ņevas Pēc tevis blaknes jūtu vairāk kā pēc otrās Pfizer devas Divi metri un ziepes ir viss, ko tu man devi Vairs blakus neesi, jo Uga Dumpis man nocēla tevi

"Mes varam būt tikai draugi" vēl tagad atbalsīs man skani Kā Kariņš Viņķeli, no trolejbusa tu izsēdināji mani Tu biji man tikai tāda viena, bet bezbiļetnieki daudzi Ar kontrolieri Imantu, rokās sadevusies, uz galapunktu tu brauci

Sēžu pie Uzvaras pieminekļa viens pats Kabatā vien tukšas atmiņas un viens lats Kad esi man blakus un manas domas tev seko tad jūtos kā kaut kas starp čebureku un prosecco Kā valsts budžets ir tava mīlestība pret mani Tā vienmēr ir par maz, Jeļizaveta, lūdzu zvani! kā populistu partijas, saucu tevi balsī skaļā Kā Latvija no Ždanokas, vairs netikšu no tevis vaļā Kā radioaktīvas blusas, kas lēkā tev kažokā Tavs smaids mirdz kā zelta ķēde lombarda skatlogā Kā 15.trolejbuss, kas ved uz bezdibeni Tu cel mani augstāk par deviņstāveni Lai gan dzelteni dažreiz tavi zobi šķiet Siltos vakaros vējš tos tīra, kad saule riet Pāri rajonam, caur sniega kupenām un peļķēm Nākšu šovakar pie tevis ar etalonu un neļķēm Jelizaveta... Tu neesi Sveta... Vai tomēr Gaļa... Man nav vairs daļas...

Tavas acis melo kā Rīgas dome Mūsu mīla ir kā tirdzniecības centrs Dole Kā piketētāji aiz loga, tu galvā man skani Kā Pūce, Rīgas domi, tu atlaidi mani Tu biji man kā Kuzja, es tavs Muris Kā Nils žurnālistiem, tu parādīji man durvis Kad lidoji uz Briseli, aiz loga lietus lija Agrāk starp mums, reiz saskaņa bija Tagad taisnību meklēju šai pilsētā lielā Pieraudāju visas bedres Čaka ielā Blakus tev mana sirds bija kā belašs silts Mana ticība pret tevi sabrūk kā Brasas tilts Kā Bemhena ledusskapī tagad sirds man auksta Kā braucieni etalonā pietrūkst tava plauksta Kā lietus maijā devītā un pērkona dārdi Kā Ušakova akcentā tik sveši skan tavi vārdi Tu mani apzagi... un projām aizbēgi... Cigarete un odekolons... Tas būs kā maratons...

Vēl viena nakts, vēl viens rolltons Pa šķīvi tas lokās kā Maikls Džeksons Garšvielu smarža pie tevis mani sauc Dod kaut trīs reiz dienā, man nekad nebūs par daudz No Getliņu plašumiem, līdz Polijas stepēm Tavā garšā ir pasaule, kas gāž nost no trepēm Kas cits vēl tā barot spēj darba ļaudis Katrā porcijā stāsts, ko kāds vieds vīrs ir paudis No sen seniem laikiem ļaudis recepti min Kas rolltonu ēdis, tas īsto dzīvi zin Svētku vakars un balts galdauts klājās Rolltona garša sauc mani mājās Darbā, pie stūres, mājās vai ciemos Tu ģimenes, baro, lolo un vieno Par knorr, minivu un maggi es smīnu Kad vakaros ēdu tevi ar vīnu Dažreiz sapņoju par māju, pie tās rolltonu raudzētava Tikai Rolltons mani vēl pievīlis nekad nava Vēl viena nakts, vēl viens rolltons Aukstos vakaros man sirdi silda tavs buljons

Kamēr koalīcijas vienosies un šķelsies Kā gaismas pils augšām celsies No malu malām ļaudis elektrību smelsies Urāns 235 - šo atceries no rīta, kad celsies Nost ar vēja ģeneratoriem svešiem Nost ar Ķegumu un HESiem Es gaisā jūtu strāvojumu Ja vajag ņemsim aizdevumu Vienalga vai sauc tevi Vadims vai Ģirts Vienalga vai cieņā tev līme vai spirts Par reaktoru visiem acis mums mirdz Kā urāna izotopi sitās man sirds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ieklausieties, Salaspilī kodolreaktors reiz bija Energoefektivitāte mums drīz jau zels un plauks "Salaspils kodolreaktors" reiz visa tauta kopā sauks Ak, Salaspils kodolreaktors Es vakaros par tevi atceros Ak, Salaspils kodolreaktors Mīļš man tevī katrs kompresors

Tu teici, ka mūsu mīla ir kā strukturētais ūdens Tai pierādījumi nav vajadzīgi kā mednieku stāstam, kas sens Sauc mani par Pļaviņu un notici man Kā fizikas likumi, tavi vārdi sāpīgi skan Kas gan patiess šai pasaulē ir un kas nav Lietains rīts Purvciemā un fonā skan What is love Ieraksti manu vārdu Mendeļējeva tabulā Starp mums bija ķīmija, bet tagad vairs nav nekā Kā SOS strukturētā ūdens pudelē Okeāns izskalo manas jūtas renstelē Saucu tālumā, Jeļena, vai tu mani dzirdi Pat šis  ūdens vairs nedziedēs manu salauzto sirdi Tu teici, ka mūsu mīla ir kā strukturētais ūdens Es vairs neticu tai kā mednieku stāstam, kas sens

Dod roku pretī un notici man Kritušo balsis un dubļu šļaksti tālumā skan Zaudējumi šodien nebūs prātā Uzvara tik droša gan bei kases aparātā Pa akmeņiem lēkāt tev ir kā deja Pēc zobiem jau pakaļ steidz zobu feja Sainītis no mammas, gudrs padoms no tēva No puikas uz vīru, laiks atvadīties no dēla Kā dakša, kas iesprausta vientuļā sušī Tik nepareiza dažreiz šķiet spēle šī Likteņi un sapņi šajā spēlē lūzt Kā Korejas-Japānas attiecības, kas grūst Neskaties atpakaļ, skaties uz priekšu Tu cīnīsies tālāk, kamēr sevi dubļos triekšu Viņš krita un cēlās, salauzts un sists - viņam vienaldzīgs tavs stils Viņam mērķis bija tikai viens - Takeši pils

Piecēlos 3.naktī Mani sapņi dejo nba taktī Sākam reiz beidzot šo maču viņu dēvē par nba Guntaru Raču Viņa miljoni sievas makos Biedriņš laukumā tūlīt jau trakos vai kādreiz nāksi atpakaļ tu? lai vestu mūsu komandu uz uzvaru ar piespēli sasildi manu plaukstu un cel manu statistiku augstu tu esi manā sapņu komandā fani tev vienmēr būs parādā tikai nesaki nē kad būs jāspēlē izlasē tikai nesaki nē vēl mazliet mani izklaidē Tikai nesaki nē Manā slavas zālē tu iestūrē tikai neļauj, lai pretinieki mūs izmasē

Es aizbraucu uz Bolderāju pie tevis vakarā Es zvejnieka dēls, tu kundze ar stāju vēri durvis man vaļā Kad tev ledusskapī nav nekā Tu kūpinātas šprotes taisi Es tavu zvīņu apsegā No tavām šprotēm paliek baisi Aizved mani uz gaismas pili Lūdzies tu man reizes miljons Nebiju es domājis Ka tas zivju paviljons Es aizbraucu uz Bolderāju pie tevis vakarā Es divas stundas salu ķerot šprotes aukstumā Mans zvejas kuģis pazūd jūrā kaijas nodzied savu dziesmu Kopā nebūsim šajā avantūrā jo šprotes tu cep ar iesmu