#rihards

Vārdiem nevaru aprakstīt, cik priecīga esmu beidzot būt mājās un beeeeidzot vakarā apsēsties, iedzert to garšīgo persiku tēju, izēst pārpalikumus no Riharda vakardienas Lāču kēksa un ierakstīt te kādu rindu. Pilnai laimei tomēr vajag tieši tik maz - guļošu Martuku un pleisīti (Play Station) spēlējošu Tēti! :)

Tad nu tā - esam MĀJĀS. Un cerams uz palikšanu. Vismaz tā esam noskaņojuši sevi un tā gribētos domāt. Vasaru kārtīgi baudīsim, bet no septembra atpakaļ darbu un mācību gaitās! Gribas. :) Ļoti patīk doma, ka dzīvē viss rit uz priekšu, nekas neapstājas un ir vietas un lietas, kurās augt. Tāpat pēc 2 mēnešu ilgās ASV ekskursijas ir radusies stingra pārliecība, ka ārzemes - tikai un vienīgi izaugsmei, jaunām zināšanām un iespaidiem, ko vest mājās - uz Latviju. Lai gan algas lielākas, cilvēki laipnāki, kalni augstāki un zāle zaļāka, nekur nav Sigulda rudenī, Pāvilostas jūra vasarā, drauga plecs un sirsnīgais ģimenes atbalsts priekos un bēdās un Lido kartupeļu 'salmiņi'. :) Mājas ir TE! Tagad vel vairāk kā jebkad jūtu to ar visu savu sirdi.

Atgriešanās nesusi ne vien daudz prieka, pozitīvas emocijas, garšīgu ēdienu un jaukus laika apstākļus, bet arī pamatīgu kaudzīti darbu. Lai gan labu laiku jau guļam naktīs un nomodā esam dienās (laika maiņa), tā īsti apsēsties un BAUDĪT visu sanāk tikai tagad. Pagājis jau mēnesis! Neskatoties uz mīīīīīīzīgi lielo darbu, ko Riharda Māmiņa ar Juri ir paveikuši, lai mums būtu siltas, mīļas un skaistas mājas kur atgriezties (paldies!!), vel joprojām cīnāmies ar virtuves iekārtošanu (sāk parādīties aprises). Tāpat tikšanās, satikšanās, papīri, dakteri, grāmatu atklāšanas un veikali. Eh. Viss kā vāveres ritenī.:)) Bet šodien BAUDU! Ar tēju un kēksu. Biju pat pie friziera. Un vakar vannā! ;) Un kamēr vien tā - nebeigšu uzskatīt, ka dzīve mani ļoti, ļoti lutina! :)

Bet te sen, sen aizmirstas bildes no februāra mēneša, kad dzīvojāmies pie Riharda Māmiņas un gaidījām Amerikas braucienu.

Pats pirmais vakars un pirmais rīts. Laiks, kad Martuks mācēja vel tikai gulēt un smaidīt! :) Šo pozu sauc 'izgūlies kā kundziņš'! ;)

Ar Martuku pabijām Capital Clinic Riga. Saņēmāmies darbus Amerikai! :) Inguna, paldies Tev! Vienmēr prieks par iespējām darboties! :)

''Plēsējam'' (plēš manu šallīti) jaunās klīnikas telpas tīri labi patika! :)

Laiks, kad ''pēc darba'' vakaros jau bija tumšs. Te Index ar savām vakara maizēm, Zani un hepatīta klīnisko gadījumu! (visu ārpus kadra)

Gājām Balodīšos staigāties. Kad nebija ''mīnus miljons'' un gluži lietus sejā necirtās, gāju ar ratiem arī skriet. Baigi forši! Vel viens veids kā justies dzīvam. Iesaku!

''A-kuc-kuc-kuc'' Kā tas laiks skrien!! ''- 3 mēneši'' un vel guļamrati!

Rihardam bija vārda diena! Uzdāvināju ''Kinder Bueno'' no Baložu veikala! Tā, kur nevis pašapkalpojies, bet pārdevējai paprasi, ko vēlies nopirkt. ;) 1/2 kukuli baltmaizes un TIO plombīra saldējumu par ravēšanu laukos. Saldā bērnības garša!! :)

Laiks, kad Martuks vel īsti nesaprata, kas ir ēdiens. Laiks, kad bulciņas vel varēja apskatīt bez skandāla! :D Tagad, piemēram, ēdiens tiek pieprasīts! Un ja kāds no Skuju (ēdāju) ģimenes kaut ko (jebko) ēd, degustācija caur Martuli ir OGBLIGĀTA! ;) Šis fakts liek diezgan pamatīgi pārskatīt savu ikdienas ēdienkarti! :)

Laiks, kad Martuks pirms brauciena bija slimiņš. Un es biju gatava nošauties nedēļu sēžot mājās. Mazie dzīves pārbaudījumiņi. :) Padara mūs tikai stiprākus un tā. :)

Ak, jā, un tad es tā tīri netīšām vinnēju Buru sporta slēpes! :)) Labs atgādinājums par to, ka viss dzīvē ir līdzsvarā... ja vien neesi galēji ļauns un speciāli nedari citiem sliktu! :))

Vakar beidzot nomainīju savu miljons reižu zemē kritušo telefonu pret Riharda 'veco'. Un ko es tur atradu? Bildes no Parīzes! :))

Pats stāsts par to kā tur nokļuvām ir patiesi smieklīgs, bet bezgala romantisks.

Jau krietni labu laiku pirms sākām 'draudzēties' Rihards mani ķircināja un vilka uz zoba, ka 'ar mani jau gan esot jābrauc uz Parīzi!' Vienmēr smējos un teicu 'kuš!' :D 

Kuš, kuš līdz brīdim, kad bijām tikuši līdz mūsu pirmajam oficiālajam randiņam pagājušās vasaras vidū. Kad bijām paēduši vakariņas un bija laiks doties, Rihards ieminējās, ka 'esot jāizved laukā pastaigāties suns'. Tā kā vasarā braukājāmies ar riteņiem un Rihards dzīvoja pa ceļam uz manām mājām - sacīts, darīts, braucam izvest laukā suni! :) Suns izstaidzināts, bet uz mājām kaut kā vel negribas.

Protams, nevajadzēja ilgi gaidīt līdz Rihards jau atkal nāktu klajā ar savu ģeniālo domu 'Vita! Taču Parīze! Braucam! Es rezervēšu biļetes.Tagad!' :D Smejos ļoti. Vel tagad atceros, ka klusībā pie sevis domāju 'Šausmiņas, mēs pat vel bučojušies neesam, bet viņš mani vedīs uz Parīzi. Nu kas tā dara?' :D

Redz, ka daži no mums tomēr zin, ko dara! :* 

Pirmais vakars laukā ar saldējumiem, Elizejas laukiem un Triumfa arku saulrietā! :)

Starbucks foršās ledustējas.

Parīzes vakariņas. Šoreiz Eifeļa torņa apakšiņā.

Smoothies, muffins un latte. :D Pēc gadiem gan jau liksies smieklīgi.