#lessfucc

Kādēļ ir vērts runāt par šo debijas EP? Relīze izceļas uz pārējā Latvijas repa fona gan ar mūzikas izvēli, gan teksta pasniegšanas tehniku, turklāt uzstādot kvalitātes latiņu gana augstu. Jāpiebilst gan, ka ilvzija vairākkārt paudis viedokli, ka nepārstāv Latvijas repu un nevēlas, lai viņa mūziku censtos definēt un pabāztu zem kaut kādiem apzīmējumiem.

Klasiskus repa bītus ierakstā nav iespējams atrast, un labi, ka tā, jo gan EP konceptam, gan ilvzijas tehnikai tie nepiestāvētu. Tā vietā dzirdami eksperimentāli, elektroniski, krēslaini (tumši; nejauc ar mēbelēm) bīti (izņēmums – “Pulss”, kura mīnuss skan visnotaļ saulaini) ar augstāku bpm, nekā ierasts. Par muzikālo pavadījumu parūpējušies Oriole, Lessfucc, Antikvariāts un Pike Buzzin. Starp citu, ilvzija nebaidās arī no auto-tune, pitch’ota vokāla un citām balss transformācijām, pret kurām šad tad iebilst konservatīvākie repa cilvēki.

Repošanas tehnikas līmenis? Augsts; jāuzteic ilvzijas kvalitātes rečitēšanā un skaidrajā izrunā, kā arī spēja pat ļoti lielā ātrumā saglabāt ritmiskumu (paklausieties “1000-7”). Rezultātā teksts plūst veikli un ir viegli uztverams; šī īpašība diemžēl arvien biežāk pietrūkst daudziem jaunajiem un ne tik jaunajiem reperiem un mūziķiem vispār. Nedaudz novirzoties no EP, vēlos izteikt apgalvojumu, ka šo apstākli var mainīt muzikālā izglītība (ilvzijam tāda ir). Protams, ir reperi, kuriem ar turēšanos ritmā un izrunu viss ir kārtībā arī bez sēdēšanas mūzikas skolā, taču par ļaunu tas nenāks – paklausieties, piemēram, ahūnu un Mazo Zaļo. Noteikti ir vēl vairāki reperi ar muzikālo pamatu zem kājām, kuri uzreiz nenāk prātā, bet tas nav arī tik svarīgi – princips skaidrs, ne?

Runājot par relīzes vēstījumu, jāatzīst, ka tam nav vienota koncepta vai virzības. Dziesmās jūtama ilvzijas attieksme un (o)pozīcija pret “reperiem” un “scēnu”, galvenokārt par šīm parādībām ironiski pavīpsnājot (sk. 2. citātu). Ierakstā ilvzija norāda savu skatījumu uz pasauli, kurā viņš ir vīlies, bet spiests dzīvot:

Bliežu kāsi, bliežu kāsi, Jo man ļoti riebjas jūsu iekārta, Jo šī pasaule man šķiet tik vienkārša, Jo es jūtos garlaikots, kad mana diena sākas.

Dažreiz dzirdama arī bezcerības un nolemtības pārņemta persona, taču tā mēdz transformēties un spļaut pašpārliecinātības pilnus reprezentus par bohēmas pilnu dzīvi:

[..] Puikas saka: "Mazajam talants", nē tam Mazajam sakāpis. LV reps man attāls, bet tava Kuce man atkal blakām, reper’. Kur ir mans tronis, kur ir mans Kronis? Uztinam to, pēc tam Turpinām kost.

Un, lai gan relīze ir īsa, tas ir, nepilnas 13 minūtes, tēmu klāsts ar asprātīgiem reprezentiem un viedokli par repu un pasauli neaprobežojas.

No visa iepriekšteiktā izspiežot koncentrātu pāris teikumos, gribu apgalvot, ka šis albums Latvijas repa scēnā (kurā ilvzija, gribot viņam to vai negribot, vismaz daļēji ir iekšā) savā ziņā ir ledlauzis, jo šāda pieeja, lai gan jau pāris gadus gana populāra un izplatīta citviet pasaulē, pie mums ir kaut kas būtībā nebijis. Pieduršanās līmenī ko attāli līdzīgu esmu saklausījis pāris citās vietējā repa relīzēs, bet tas jau ir cits stāsts. Un, kas nav mazsvarīgi – albums praktiski visos tā aspektos ir kvalitatīvs, necenšoties izbraukt cauri tikai ar to vien, ka materiāls ir atšķirīgs. Man šķiet, ka šis ir no tiem ierakstiem, kas lielākoties vai nu riebjas, vai reāli patīk. Ir modē ierakstiem likt atzīmes, bet man tas nešķiet pārāk objektīvi; es albumus galvenokārt vērtēju trīs līmeņos: ir jādzird/var klausīties/nevajag tērēt laiku. Man šķiet, ka šo ir jādzird.

Jaunava by ilvzija

P.S. “Jaunava” par jums vēlamo cenu pieejama ŠEIT.

P.P.S. 6. decembrī iekš Space Dog būs iespējams paklausīties ilvziju pie mikrofona. Bītus liks Lessfucc un Corona, turklāt vakara nagla solās būt Orioles albuma “Revival” pirmatskaņojums.