Ko tev nozīmē tavas smadzenes?
Tu zini, kas atrodas tavā paurī? Kas tas īsti ir par sačokurojušos gaļas gabalu, ko sauc par smadzenēm? Ja tev gadījumā ir zems pašvērtējums, tad izlasi:
-tavas smadzenes var salīdzināt ar 15000GHz procesoru (ar 1,5 miljardu dolāru investīcijām IBM 2010. gadā radīja 5,2Ghz procesoru)
- smadzenēs ir apmēram miljards neironu, kuri kats veido 1000 savienojumus ar pārējiem, kas veido triljonu savienojumu. Ja kats neirons noglabātu tikai vienu atmiņu, pastāv iespēja, ka tā varētu beigties, veidojot tikai pāris GB ietilpību. BET, neironi kombinējas un mainās ar informāciju, tādējādi veidojot tavu atmiņu aptuveni 25 000 TB (pašreiz tirgū pieejamie cietie diski ir ar 1-2TB ietilbību.
- ja pagrozi acis uz riņķi, tavas smadzenes uztver 580 megapikseļu bildi, kas būtu 24000x24000 pikseļu izšķirtspēja. Vai nav iespaidīga grafika? Nez, kā to komentētu Canon 20 megapikseļu kamera?
-Kā tad ir ar tavu ķermeni? Ja esi redzējis Brūsa Lī 1 collas sitienu vai kā Šaolinas mūki šķaida pagales pret galvām un stāv balstā uz rokas mazā pirkstiņa, tad cerams saproti, ar kādu mašīnu esi piedzimis, un varbūt jūties, ka esi palaidis kaut ko garām. Bet ir laba ziņa - tev nav jāšķaida pagales ar galvu. Pietiek savu mašīnu pabarot ar gaļu, dārzeņiem un ūdeni un regulāri izkustināt, lai no rīta pamostoties varētu justies, kā iekāpjot svaigā Audi R8, nevis Opel Kadett vai smagajā.
Tavs ķirbis ir jaudīgāks nekā superdators, kas spēj simulēt lielo sprādzienu un visuma rašanos ar 9 dimensijām, bet ko tu ar to dari? Lasi tualetes jokus, skaties zelta talantus un fantazē par Porsche, kas tev reāli nekāda hrena pēc nav vajadzīgs? Un savu dabas doto mašīnu baro ar ievesto degvielu no Krievijas un labprātāk turi uz dīvāna, nekā izmet kādu apli pa trasi?
Tev pašam ir jābūt galvenajam varonim savā filmā, kuru tu katru dienu izdzīvo. Ja tu tāds nejūties, tad sāc ar to, ka esi atklāts pret sevi. Nedirs pats sev, ka tu visu dari tieši tā, kā vēlētos, ja skaidri un gaiši redzi, ka tā nav. Esi atvērts jaunai, neatkarīgai un brīvai informācijai, jo neviens cits, izņemot tevi un tavus draugus, nav ieinteresēts, lai tu būtu sakārtots. Visi grib, lai tu būtu stulbs, tizls, neveiksmīgs un resns, lai varētu justies pārāki, un pastāvošajai ekonomikai tikai vajag, lai tu pērc sūdus, kas tev itkā liks justies laimīgam (doesn't happen), ja tava dzīve nestrādā. Tāpēc kā būtu, ja tu tomēr apzinātos savu potenciālu pats un sāktu to izmantot?
