Citi Zēni live @ Bauska TASTE Festival 

Tinteszoba podkāstā šoreiz iemēģinām "skaņu dēli", runājam par Tinteszoba konceptu un lasītāju ieteikumiem podkāsta attīstībai, kā arī par pēdējiem Tinteszoba rakstiem (vajadzību pēc hiphopa medijiem Latvijā, Arstarulsmirus koncertiem u.c.), Eirovīziju, latviešu humoru utt.

Podkāstā piedalās ansis, Edavārdi un Kristaps Ritms.

Saites: Pamatinstinkts — Tu esi vēl dzīvs; DJ Dween & Sabīne Berezina - “Dejo tā”; Pikaso — “To” (LIVE @ Eirovīzija).

Domāju, ka tikai retais Latvijas iedzīvotājs nav dzirdējis par Gustavu Buteli jeb Gustavo, jeb, kā tagad viņu sauc, Arstarulsmirus — Latvijas hiphopa kultūras pārstāvi (nu jau laikam precīzāk būtu teikt, ka bijušo pārstāvi) un leģendu. Mākslinieks, kas mūsu mazajai, bet ne mazāk skaistajai hiphopa kultūrai ir atstājis brangu mantojumu.

Kāpēc es pašlaik runāju par Gustavo? Tāpēc, ka, manuprāt, viņa izaugsme (pat nebaidos to tā saukt) netika nepamanīta un es nespēju nepamanīt cilvēku neapmierinātību ar to. Kad 2010. gadā pēc 4 gadu pārtraukuma Gustavs izdeva savu trešo relīzi “3.elpa”, sabiedrības viedoklis dalījās divās daļās — bija tādi, kas jūsmoja, un bija tādi, kas bļaustījās par to, ka Gustavo ir mainījies. Protams, vienmēr būs tādi, kam patiks, un tādi, kam riebsies. Tas ir tikai pašsaprotami, jo gaumes ir dažādas. 2011. gadā Gustavs uzstājās ar koncertprogrammu “Pilsētas portāls”, un pēc šīs pasākumu sērijas tika izdota relīze ar tādu pašu nosaukumu. Repa apvienošana ar intrumentālo mūziku daļai klausītāju nebija saprotama, un tam, protams, sekoja liela interneta piebārstīšana ar tādiem frāzēm, kā “Gustavo ir miris” un “R.I.P. Gustavo”. Tā, esmu devis nelielu ieskatu Gustava ceļam mūzikā pēdējo gadu laikā.

Manuprāt, Gustava “Pilsētās portāls” ir viens no lieliskākajiem albumiem un nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas hiphopa kultūrā. Kāpēc? Tāpēc, ka gan albums, gan šī koncertprogramma šo kultūru padarīja daudz krāšņāku. Un, ja mākslinieks spēj kultūrā atstāt ko tik paliekošu un tajā ielikt tik nozīmīgu komatu, tad tā ir ne tikai viņa pašizaugsmes pazīme, bet arī radošās darbības attīstība un izaugsme. Tagad tev jāiztēlojas Gustavs grupas Fact laikā un Gustavs “Pilsētas portāla” laikā. Domāju, ka tas krasais kontrasts nav nepamanāms. Un vai tas nav tikai loģiski, ka mākslinieks ir mainījies, un līdz ar to — arī viņa daiļrade? Arī bērni pieaug (protams, ir izņēmumi, un tam internetā var atrast labus piemērus), jo tā daba ir iekārtota – viss mainās un pārmaiņas ir tikai loģiskas.

Tātad, par to, kam es gribēju pievērst uzmanību, rakstot šo rakstu: Gustavs nav vienīgais Latvijas repa mākslinieks. Ir vēl daudzi, un tici man, lasītāj, arī viņu daiļrade nākotnē var mainīties (un daudzu jau ir mainījusies), taču nesatraucies, jo nekas jau sliktāks nepaliek. Tas, ka Gustavo pēdējie divi albumi skan citādi, nenozīmē, ka viņa mūzika ir drausmīga un neklausāma. Esmu ievērojis, ka jau tagad daudzu mākslinieku daiļrade ir krasi mainījusies. Piemēram, Artura Skuteļa pēdējo relīzi “Siltums” ir grūti likt blakus un salīdzināt ar “Manī mīt” vai “Degvīns un cīgas”. Arī Pikaso savās radošajās izpausmēs ir gājis krietni uz priekšu un arī tas ir saprotami. Mēs varam tikai priecāties, ka šī kultūra attīstās, un, ja jau lasi šo rakstu, tad noteikti zini, ka tā ir skaista un tai jāpalīdz parādīties arvien vairāk.