Ko izvÄlamies - izlÄ«gumu vai eskalÄciju?
Vienu no maniem vectÄviem, Latvijas armijas virsnieku, atbruÅoja un likvidÄja padomju armija. Otrs, pÄc tautÄ«bas vÄcietis, karÄ cÄ«nÄ«jÄs padomju partizÄnu rindÄs un krita Krievijas teritorijÄ. ViÅa brÄlis krita kÄ VÄrmahta virsnieks. Mamma karu pÄrcieta bÄgļu gaitÄs KrievijÄ, tÄtis ā bÄgļu gaitÄs VÄcijÄ. TÄ ir mana, 21.gadsimta eiropieÅ”a vienÄ«gÄ saistÄ«ba ar septiÅdesmit gadu senajiem, asiÅainajiem notikumiem.
TomÄr ÄrÄji apstÄkļi traucÄ Å”os notikumus atstÄt tikai dzimtas albumam. KamÄr Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dervalstÄ« VÄcijÄ par 2.Pasaules karu vairs liecina tikai noŔķeltÄ baznÄ«ca galvaspilsÄtas rajonÄ Å arlotenburgÄ, mÄs katru pavasari turpinÄm nest upuri vispirms Hitlera, pÄc tam ā Staļina rÄgiem.
Bet tikmÄr impÄrisko ambÄ«ciju pÄrÅemtÄs Krievijas āmaigÄ varaā turpina savu gaitu. Etapu pÄc etapa. Gluži kÄ pÄc sabiedrisko attiecÄ«bu Äbeces, kas paredz ietekmes aÄ£entu atraÅ”anu vietÄjÄ elitÄ, mediju pÄrÅemÅ”anu,
NVO un fondu tÄ«kla radÄ«Å”anu, kÄ arÄ« finansÄjuma nodroÅ”inÄÅ”anu. BrÄ«dÄ« kad padomju mantinieces - kaimiÅvalsts ietekme populÄrajÄ kultÅ«rÄ un medijos jau sasniegusi savu apogeju, bet sarkanbaltsarkano lentÄ«ti uz atloka nÄsÄt tiecas pat tie, kas demonstratÄ«vi izvairÄs atzÄ«t Latvijas okupÄciju ā vienÄ«gais kas atlicis latvieÅ”iem vieniem paÅ”iem ir DziesmusvÄtki un latvieÅ”u leÄ£ionÄri, kuri sveÅ”as armijas sastÄvÄ reiz cÄ«nÄ«juÅ”ies par savas valsts brÄ«vÄ«bu. Un ar vienu no Ŕīm vÄrtÄ«bÄm mÄs nu vÄrÅ”amies pret Krievijas āmaigo varuā. It kÄ patiesÄ Latvijas brÄ«vÄ«ba no jauna bÅ«tu jÄizcÄ«na Waffen SS mundieros, nevis pÄrrunÄs ar tiem Latvijas valstspiederÄ«gajiem, kas tik ļoti vÄ«luÅ”ies, ka atzinuÅ”ies naidÄ paÅ”i pret savu valsti. Vai pametuÅ”i to miera laika bÄgļu gaitÄs. Un visticamÄk, konflikta eskalÄcijai turpinoties, valstÄ« vÄ«luÅ”os skaits tikai pieaugs. Jo nepievilcÄ«gÄ konfrontÄcija iznesta uz valsts redzamÄkÄs skatuves. TÄ nenotiek Å”im nolÅ«kam piemÄrotÄkÄs vietÄs ā LestenÄ un Uzvaras parkÄ RÄ«gÄ, bet gan pie Latvijas valstiskuma simbola ā BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. TaÄu Nirnbergas procesÄ notiesÄtÄ režīma algotÅu marÅ”s ir izdevÄ«gs tieÅ”i Krievijai, kura netiek galÄ pati ar savu neonacistu kustÄ«bu un meklÄ kÄdu, kas varÄtu palÄ«dzÄt novÄrst uzmanÄ«bu. SavukÄrt Eiropas acÄ«s vienÄ«gÄ atŔķirÄ«ba starp mums ir tÄ, ka Krievijas neonacisti izmanto nacistu simboliku, bet latvieÅ”u leÄ£ionÄri ā mÅ«su valsts oficiÄlo simboliku. TÄs paÅ”as Eiropas, no kuras fondiem LatvijÄ ieplÅ«st milzÄ«gi lÄ«dzekļi sabiedrÄ«bas integrÄcijai.
MÄs dzÄ«vojam 21.gadsimta EiropÄ. Latvija nav tikai latvieÅ”u valsts, un mums jÄsamierinÄs, ka pÄcokupÄcijas perioda imigranti projÄm vairs nebrauks. TomÄr nav pÄrliecÄ«bas, ka Latvijas politiÄ·iem ir reÄls izlÄ«guma plÄns. Vai ka tÄds bÅ«tu vismaz pusei, kuru uzskatÄm par āmumsā. Kaut dažu punktu veidÄ, ko āmÄsā vÄlÄtos piedÄvÄt kompromisa panÄkÅ”anai ar āviÅiemā ā okupÄcijas fakta atzÄ«Å”ana apmaiÅÄ pret sociÄlo garantiju saglabÄÅ”anu lÄ«dzÅ”inÄjÄ apjomÄ, bezmaksas valodas kursi visiem apmaiÅÄ pret darba garantijÄm, nacionÄlÄs simbolikas godÄÅ”ana apmaiÅÄ pret mazÄkumtautÄ«bu kultÅ«ras respektÄÅ”anu utt..
AtŔķirÄ«bÄ no kara uzvarÄtÄjiem un zaudÄtÄjiem, Latvija tajÄ nav nedz uzvarÄjusi nedz zaudÄjusi. Un mÄs joprojÄm neesam saÅÄmuÅ”i atbildes par to, kas ir noticis. AcÄ«mredzot mÅ«su nacionÄlajai apziÅai nepiecieÅ”ams to izrunÄt un pÄrvarÄt geÅ”taltus. IesaistÄ«to puÅ”u personÄ nepiecieÅ”ams iziet visus dialoga etapus no atzÄ«Å”anas lÄ«dz izlÄ«gumam. Un tad puÅ”u izlÄ«gumu izspÄlÄt kÄ galveno kÄrti pret Krievijas āmaigo varuā.
Un pirmais solis pretÄ« izlÄ«gumam varÄtu bÅ«t nevis konflikta eskalÄcija karstasinÄ«go palestÄ«nieÅ”u stilÄ. Nevis mÄÄ£inÄjums 9.maijÄ pie Uzvaras pieminekļa pÄrspÄt āantifaÅ”istuā nodemonstrÄtos decibelus pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Bet gan Å”oka terapija pragmatisko vÄcieÅ”u stilÄ, noliecot galvu krituÅ”o padomju karavÄ«ru priekÅ”Ä, tÄdÄjÄdi izrÄdot cieÅu cienÄ«jamiem pretiniekiem.1 Noliecot galvu septiÅdesmit gadus pÄc pasaules kara, kurÅ” ieies vÄsturÄ kÄ pÄdÄjais. LaikÄ, kad Eiropa jau sen izvÄlÄjusies sadarbÄ«bas un savstarpÄjas palÄ«dzÄ«bas ceļu.
1 http://foto.rg.ru/photos/9f66a5aa/index.html
