Domu paslēpes

Hailee Steinfeld - Rock Bottom ft. DNCE

Iemīlēties var daudz reizes. Tiešām daudz. Beigt mīlēt - nu, jau nedaudz retāk. Bet satikt tādu kā viņu šķiet vispār retums. Skatīties uz cilvēku un apzināties, ka viņa acīs redzi savu nākotni...jā, varbūt iepriekš gadījies, taču beigās viss tomēr viltots izvērties. Dzīvot ar sajūtu, ka cilvēks tavās acīs arī redz jūsu nākotni, nu, ziniet, tas gan ir neaprakstāmi. Īsti nezinu, ko es te cenšos izteikt, jo vārdi, lai aprakstītu šīs sajūtas, vēl nav izgudroti. Taču, jā, vienu gan es varu pateikt - es atkal esmu spējīga mīlēt un esmu arī iemīlējusies pie reizes, tikai šoreiz rozā brilles stāv matos iepītas un netraucē realitāti redzēt īstajās krāsās.

Ir visādi pagriezieni gadījušies un citādi pagriezieni vēl priekšā. Kas to lai zina, kas mūs sagaida. Vai klupsim un kritīsim, vai gaisā celsimies. Nē, nezina to neviens. Un īsti jau sagatavoties arī nevar. Sāpīgākie triecieni nāk pēkšņi un cērt līdz kaulam vai pat tālāk, ja vispār ir iespējams. Tomēr mēs varam sagatavot savu attieksmi. Jā, to gan mēs varam. Mēs varam atcerēties, kāpēc to visu darām, kāpēc tas vispār ir tā vērts…un vai vispār ir vērts. Visu varam atcerēties, un vajag arī. Katru dienu domāju, kāpēc tā un kāpēc šā, bet dienas beigās jau galvenais, lai ir vairāk kā šā un tā, un lai nākošajā rītā tomēr atkal atver acis un ievelc pirmo elpu it kā atdzimstot.

Zane Tomsone

Mani gribēja vecie un grib jaunie. Taču es nespēju, es nespēju viņiem atdoties tik ļoti, cik tev. Es nespēju atvērties, es nespēju uzticēties. Tomēr pats bēdīgākais - arī tev es vairs nespētu otrreiz atdoties. Tev, kuru es mīlēju vairāk nekā kādu citu jebkad iepriekš. Tev, kas biji manas mājas, šķiet, veselu mūžību. Ir interesanti būt sīkai, garām plūstošai upei kāda dzīvē, kamēr šis kāds tev ir visi pasaules ūdeņi apkopoti vienu viet. Taču, par laimi, es varu runāt pagātnes formā, jo, lai cik ļoti tu aizpludināji manu dzīvi, es uzbūvēju laivu un agrāk vai vēlāk atradīšu jaunus krastus arī bez tava kompasa palīdzības. Tikai lūdzu es tev vienu - pažēlo to nākošo, kuru aiznesīsi nepareizā virzienā un centīsies noslīcināt, beigās vainojot caurumu viņa pašdarinātajā laivā, kas īstenībā radies no taviem roku pieskārieniem.

Ir bēdīgi ilgoties pēc cilvēka, bet vēl bēdīgāk ir ilgoties pēc cilvēka, kurš vairs nepastāv. Un nepārprotiet mani, šis cilvēks nav miris burtiskā nozīmē, viņš ir miris iekšienē - mainījies līdz nepazīšanai. Visbēdīgāk ir ilgoties pēc tā, kas vairs nepastāv un pēc tā, kas vairs neatgriezīsies.

Zane Tomsone

“Tu lauz cilvēkus” “Nē, es nelaužu cilvēkus, es tos loku. Tu lauz cilvēkus. Redzi, ir atšķirība starp laušanu un locīšanu. To, ko tu salauz, labi gribēdams, nesaliksi atpakaļ. Neviens gabaliņš vairs negribēs turēties kopā. Bet to, ko tu saloki, tu tik pat ātri vari atlocīt atpakaļ. Un pat ne tu, visi var locīt, salocīt, atlocīt. Mēs cits citu varam salocīt, kā gribam, un tad viņi var atlocīties, ja nepatīk, vai salocītes vēl vairāk, ja patīk. Tu dod cilvēkam izvēli. Bet salaužot tu pat nepaprasi viņam atļauju un pēc tam brīnies, kāpēc visi tev cenšas lūzuma lauskas mugurā iedurt.”