Sirds mÅ«zikÄ s3e2? āEs atkal Å”eit?!ā
KopÅ” iepriekÅ”ÄjÄm āSirds mÅ«zikÄā epizodÄm, mana muzikÄlÄ gaume ir pamainÄ«jusies. TieÅ”i tÄdÄ ziÅÄ, kÄdus muzikÄlos žanrus, es Å”obrÄ«d paterÄju savÄ ikdienÄ un, kÄpÄc. Interesanti, ka Å”obrÄ«d lielÄko daļu mana atskaÅoÅ”anas saraksta, aizÅem dziesmas, kurÄs ir vÄlme saklausÄ«t vÄrdus. Saklausot vÄrdus, pavisam noteikti rodas Ŕī te sÄpes, pÄrdzÄ«vojuma un piedzÄ«vojuma izjÅ«ta. PiedzÄ«vojuma, sÄpes un pÄrdzÄ«vojuma izjÅ«ta, ne tikai ritmu dÄļ vai melodijas dÄļ, bet tieÅ”i tÄs saiknes, saskarsmes dÄļ, kas rodas mÅ«zikai savijoties ar vÄrdiem. Ak, kÄ es novÄrtÄju, labi un kvalitatÄ«vi uzrakstÄ«tus vÄrdus, kas patiesi tik ļoti savijas un sakļaujas kopÄ Å”ajÄ melodijÄ, ka pat nevara pamanÄ«t, vÄrds jau ir nomainÄ«jies, tiek stÄstÄ«ts stÄsts.Ā
Hiphops un reps ir citÄdÄks mÅ«zikas žanrs, tajÄ ir daudz teksta, ne vienmÄr reperi un hiphop mÄkslinieki, prot tekstu savÄ«t kopÄ, taÄu tas nemaina faktu, ka vajadzÄtu vÄrdiem savÄ«ties kopÄ, lai netiek traucÄta mÅ«zikas baudÄ«Å”anu. TÄ pavisam noteikti ir izdevies amerikas hiphop mÄksliniekam un izpildÄ«tÄjam NF, savÄ jaunÄkajÄ albumÄ, ko jau vairÄkkÄrt esmu noklausÄ«jusies. ViÅÅ” ir savijis kopÄ dzÄ«ves pÄrdzÄ«vojumus, ikdieniŔķÄs raizes ar bÄrnÄ«bas traumÄm, sevis labÄko versiju, ar sevis sliktÄko versiju.Ā
Dziesma āWho I wasā vai āKÄds es bijuā ir izdevies pÄrdomu mirklis, uzdodot visdažÄdÄkos eksistences jautÄjumus un mÄÄ£inot rast atbildes uz tiem, sevi netiesÄjot un neuzskatot par bezjÄdzÄ«gu personu. Interesanti, ka Ŕīs dziesmas sadarbÄ«bai, NF ir uzrunÄjis vienu mÅ«ziÄ·i, izpildÄ«tÄju, par kuru mÅ«zikas industrijÄ jau ir pietiekami viedokļi un spekulÄcijas, viens no cilvÄkiem, kas arÄ« ir izdzÄ«vojis dažÄdas bÄrnÄ«bas traumas un pÄrdzÄ«vojumus, mÄÄ£inot tos nenest sev lÄ«dzi tagad, kad paÅ”am ir meita. Tas ir Machine Gun Kelly.
Pelni un putekļi, tas, par ko tik ļoti rÅ«pÄjos, viss deg, no tÄ, kas es gribÄju bÅ«t, nav palicis nekas. IesprÅ«dis sastrÄgumÄ, dodoties uz mÄjÄm, kuras lÄ«dz Å”im neesmu zinÄjis, navigÄcija bez adreses, tÄpÄc sekoÅ”u savai sirdij, bet sirds ir izkaisÄ«ta. TÄpat kÄ mana tÄva pelni, Ä«rÄtajÄ maŔīnÄ, kad tos netÄ«Å”Äm izbÄru. Ä»oti iespÄjama metafora tam visam, ko iemÄcÄ«jos, piemÄram, ka vienÄ«gÄ mÄ«lestÄ«ba, ko esmu pazinis, tagad saŔķīdÄ«s un sadegs. KÄ esmu juties visnabagÄkais, pÄc lielÄkÄ algas Äeka, kas man ir bijis. LielÄkÄ nepatiesÄ«ba, kas ir izteikta, ka nav vÄrts satraukties. Ir jÄbÅ«t vÄl kÄdam ceļam, kas neved ellÄ, it kÄ zvaigzne, kas varÄtu nakts tumÅ”ÄkajÄ laikÄ mani pavadÄ«t. SlÄpos no Dieva divas dekÄdes, un, kad atgriezos atpakaļ pie gaismas, viÅÅ” man nejautÄja, vai vÄl aizvien esmu kristietis. ViÅÅ” viegli atvÄra Savas rokas un ieaicinÄja mani kÄ savu dÄlu, izdzÄÅ”ot visus cilvÄku arhitipus, kÄds esmu kļuvis. Jau no jaunÄ«bas mana personÄ«ba sadalÄ«jÄs, kÄ SÄtana mÄle, taÄu visa inde, kas manÄ Ä·ermenÄ« vÄl ir, tik un tÄ nepadara mani nejÅ«tÄ«gu.Ā Esmu satraucies, vajag ievilkt elpu un nomierinÄties. MÄÄ£inu visu regulÄt, tik nezinu, kÄ. MÄjÄs par to mÄs nerunÄjÄm, tagad savi bÄrni, es mÄÄ£inu salauzt Ŕīs važas. VÄroju viÅu smaidus un jÅ«tos bÄdÄ«gi. CerÄ«bÄ, ka nesekos tÄta pÄdas un nebÅ«s iesprÅ«duÅ”i Å”ajÄ aplÄ«.Ā Es tev zvanÄ«ju, tu man tÄ arÄ« neatzvanÄ«ji, pÄc visa, kam esam gÄjuÅ”i cauri - labÄ un sliktÄ. Esi gatavs to visu pamest un aizmirst it kÄ nekad nav bijis. Jo es it kÄ pÄrspÄ«lÄti reaÄ£Äju, mans raksturs bieži mani uzvar. Daļa no manis, ko vÄlÄtos izmainÄ«t un pazaudÄt, problÄmas, kas man ir, sakot, ka mÄ«lu tevi un mÄ«lÄÅ”u lÄ«dz pat nÄvei, bet tad pagriežÄs prom, aiziet un pret Tevi izturas, kÄ atkritumu tvertni, es zinu.Ā
Jau iepriekÅ”ÄjÄs āSirds mÅ«zikÄā sezonÄs, esmu stÄstÄ«jusi un runÄjusi par NF, tÄpÄc daudz vairs neieslÄ«gÅ”u tieÅ”i viÅa dzÄ«ves stÄstÄ. Pavisam noteikti, prieku rada tie mirkļi, kad sociÄlajos tÄ«klos manu viÅa vai viÅa sievas ierakstus, kur, cauri visÄm grÅ«tÄ«bÄm un bÄrnÄ«bas traumÄm, Å”obrÄ«d viÅi savu Ä£imeni ir nolikuÅ”i pirmajÄ vietÄ, viÅi Dievu un mÄ«lestÄ«bu uz Dievu, ir izvirzÄ«juÅ”i primÄri. TÄpÄc arÄ« nÄkamÄ dziesma, par to, ka bieži ir jÄatceras atvainoties mirkļos, kad zini, ka nemaz nebija taisnÄ«ba, bet aizvainojums tÄpat ir.Ā
Es pÄrkÄpu robežas un salauzu solÄ«jumu, es teicos, ka nelaidÄ«Å”u Tevi vaļÄ. Es Tevi vainoju pie notikumiem, kur nemaz nebiji vainÄ«ga, piedod, lÅ«dzu piedod. Tagad ceru, ka bÅ«tu vairÄk Tevi turÄjis pie sevis, devis to, ko esi pelnÄ«jusi, bet to vienmÄr saka tikai tad, kad visi tilti sabrucinÄti. GaidÄ«ju pie telefona, lÅ«dzot, ka atzvanÄ«si man atpakaļ, lai pateiktu, ka gribÄji palikt un atvainotos, ka neatvadÄ«jies no mums, es nemeklÄju strÄ«dus, es tikai gribu ar Tevi runÄt, un teikt, piedod, lÅ«dzu piedod. PatiesÄ«bu es izstiepu, salauzu tavu uzticÄ«bu, pret Tevi attiecos, it kÄ nebÅ«tu pietiekama, solÄ«ju, ka bÅ«Å”u klÄtesoÅ”s, bet nebiju, piedod, lÅ«dzu piedod.Ā
Lai gan, Ŕī epizode atkal iesÄkÄs tÄdÄ necerÄtÄ smeldzÄ«gumÄ, vÄlos to turpinÄt uz gaiÅ”Äkas nots. VienkÄrÅ”Äka, priecÄ«gÄka, gaiÅ”Äka. Labie kaimiÅi jeb grupa Good Neighbours, mani Å”odien pat patÄ«kami pÄrsteidza. Negaidot, Ä«paÅ”i nemeklÄjot, sociÄlajos tÄ«klos netÄ«Å”i uzgÄju video no viÅu koncertu. Ja noklausÄ«jies iepriekÅ”Äjo epizodi, tad noteikti zini, ka man ļoti patÄ«k apmeklÄt koncertus, un pievÄrst mÅ«ziÄ·iem uzmanÄ«bu - kÄ spÄlÄ, kÄ izjÅ«t mÅ«ziku, kÄ dzied, kÄda ir sadarbÄ«ba ar klausÄ«tÄjiem un saviem biedriem uz skatuves. Tad Å”ajÄ video parÄdÄ«jÄs dziesmas (ne tipiski), bet tÄda liriskÄ versija. Lai gan parasti koncertos mÄdz izvÄlÄties jautrÄkas, priecÄ«gÄkas, gaiÅ”Äkas dziesmu versijas, tad Å”eit puiÅ”i izdarÄ«ja pretÄjo. IkdieniÅ”Ä·Ä koncertÄ, atskaÅot dziesmu par mÄjÄm, liriskÄ versijÄ. TÄpÄc ieklausÄ«simies tÄs oriÄ£inÄlajÄ (ieraksta) versijÄ, hihi :D.Ā
MierÄ«gs atvieglojums no slikta paraduma - manas mammas gatavots Ädiens, kad nedrÄ«kstu to Äst. PÄdÄjais vilciens mÄjup, pÄc dienas, kad ceļots ir daudz. Vieta, kur dodos, kad sÄku slÄ«dÄt. MīļÄ, vai aizvedÄ«si mani mÄjas? SÅ«ti man drebuļus, par vietÄm, kur kÄdreiz esmu gÄjis. Manu vÄrdu ieliec savÄ mutÄ, kad savas jÅ«tas tev atklÄju, mīļÄ, aizved mani mÄjas. PastÄsti, vai tava mamma maz zina?! Tik un tÄ Tevi mÄ«lÄÅ”u no galvas lÄ«dz pirsktu galiÅiem, kÄ maŔīnas aizmugure saulainÄ dienÄ. Esi dziesma radio, kuru nekad nespÄlÄ, vÄrdi manÄ dvÄselÄ, ko gribu teikt, vai atļausi man tos teikt?Ā
Par mÄ«lestÄ«bu, par jaunÄ«bas maksimÄlismu, par naivumu un par to dzÄ«ves vieglo skatÄ«jumu. Å is gads pavisam noteikti ir iesÄcies ar to, ka es atkal un atkal sÄku ticÄt labajam Å”ajÄ pasaulÄ, ka es sÄku atkal ticÄt mÄ«lestÄ«bai?! Bija mirklis, kurÄ biju aizmirsusi, par ko tad ir Å”is viss, kur mÄs dzÄ«vojam un, kÄpÄc. TaÄuā¦ tad nÄk dzÄ«ves notikumi, tad nÄk cilvÄki, kas ļoti liek mainÄ«t uzskatus, lauzt stereotipus un vienkÄrÅ”i noticÄt labajam, iekÅ” tÄ visa, kas ir tik slikts, tik trausls, tik samaitÄts un baismÄ«gs. Pavisam noteikti Good Neighbours vieglais un naivais skanÄjums ir tas, kas, pat sniegotÄs un lietainÄs dienÄs, liek pasmaidÄ«t mentÄli (ne vienmÄr fiziski), liek paskatÄ«ties uz tumÅ”o ikdienu ar priecÄ«gÄm acÄ«m. Daudz tekstÄ neieejot, bet gan baudot to vieglumu, romantismu, mÄ«lestÄ«bu un vienkÄrÅ”o sajÅ«tu - kad ieiet pļavÄ, lai saplÅ«ktu margrietiÅas. Dziesma Daisies.
TurpinÄt vÄlos uz Ŕīs gaiÅ”Äs nots, ko esam uzÅÄmuÅ”i. :D
Par grupu Rend Collective arÄ« ir atseviŔķa epizode, tÄpÄc droÅ”i vari ierakstÄ«t google meklÄtÄjÄ un tev parÄdÄ«s. Å odien ne tik daudz par grupu, tÄs pirmssÄkumiem, bet par jaunÄko skaÅdarbu, dziesmu. PÄc ilgÄka laika, tieÅ”i Ŕīs dziesmas dÄļ, esmu atgriezusies atpakaļ pie Rend Collective, pie dziesmu pievienoÅ”anas manÄ dziesmu sarakstÄ. PirmkÄrt, mani ļoti uzrunÄja dziesmas attÄls, noformÄjums. Äetri cilvÄki, kas ir daļÄji apskÄvuÅ”ies, smaida, smejas. IzskatÄs pÄc brÄ«niŔķīgi interesanta un brÄ«niŔķīgi laba laika kopÄ, draugu kompÄnijÄ. IespÄjams kaut kas tÄds, kas man kÄdu brÄ«di ir pietrÅ«cis un tÄpÄc tik ļoti uzrunÄ. Tadā¦ izdomÄju paklausÄ«ties. Kas tad slikts varÄtu notikt?! TÄ arÄ« paklausÄ«jos un tas attÄla prieks, vieglums un dzÄ«ves gaiÅ”ums, brÄ«niŔķīgi parÄdÄ«jÄs dziesmÄ, melodijÄ un vÄrdos.Ā
Nevaru apsolÄ«t, ka nebÅ«s jÄiet cauri ugunij, nevaru apsolÄ«t, ka nebÅ«s jÄsastopas ar liesmu. GrÅ«ti laiki tuvosies, Tevi sakaut tad, kad neskaties. Ir viens apsolÄ«jums, ko varu teikt, tev nav tam jÄiet cauri vienatnÄ. Nevaru apsolÄ«t, ka vienmÄr atradÄ«si atbildes, nevaru apsolÄ«t, ka vienmÄr uzvarÄsi ciÅu, tumÅ”Äs naktÄ«s ir jÄturpina kustÄties, turoties pie dienas gaismas, kas nÄk, un ir viens solÄ«jums, ko varu teikt - tev tas nav jÄveic vienatnÄ. ViÅÅ” nevar pÄrstÄt, negrib apstÄties tevi turÄt, nevar pÄrstÄt, nevar apstÄties skriet pÄc tevis, nevar apstÄties, pÄrstÄt mÄ«lÄt Tevi, tev nav tas jÄdara vienatnÄ.Ā
TÄ patiesi arÄ« ir. Mums nav jÄbÅ«t vienatnÄ, mums nav jÄpÄrdzÄ«vo un visas sÄpes, skumjas, slimÄ«bas jÄnes vieniem. MÄs varam bÅ«t kopÄ«bÄ ar Dievu, mÄs varam atrast cilvÄkus, kas ir blakus, kuriem uzticamies un vienkÄrÅ”i bÅ«t kopÄ. TÄpat mÄs varam bÅ«t tie cilvÄki, kas ir blakus mirkļos, kad citiem vajag, atbalstot, pat varbÅ«t nerunÄjot un vienmÄr neizsakot savus ieteikumus, savas pÄrdomas, vienkÄrÅ”i esot kopÄ laikÄ un telpÄ.Ā
Å odien noslÄgumÄ viena dziesma, kas pÄc sava nosaukuma, varÄtu rosinÄt daudz jautÄjumu, bet tÄs vieglums un dzÄ«ves apjauta, liek aizdomÄties par citÄdÄka veida uguni, par to mÄ«lestÄ«bas, prieka un spÄka uguni?!
Mammu, tu bÅ«si lepna, jo es beidzot atradu patiesÄ«bu, izskatÄs, ka arÄ« visas tavas lÅ«gÅ”anas, jÄ, beidzot tÄs tika uzklausÄ«tas. Par daudz biju sadomÄjies, mÄÄ£inot cÄ«nÄ«ties ar deja vu, domÄju, ka esmu jau sasniedzis beigas, taÄu tikai tagad dzÄ«voju uz mÄness.Ā Zinu, Å”ai sirdij ir spÄks, Ŕīm acÄ«m ir spÄks, mÄ«lestÄ«bai ir spÄks, pieskÄrienam ir spÄks. Teicu jau, ka sirdij ir spÄks, acÄ«m ir spÄks, jÅ«tu to savÄs asinÄ«s, katru dienu dejoju.Ā Beidzot esmu dzÄ«vs, savu pasauli aizdegÅ”u, savu gaismu nenodzÄsÄ«Å”u, savu pasauli aizdegÅ”u. Å Ä« nav maÄ£ija, Å”is ir pa Ä«stam, bez plastmasas. Å Ä« nav maÄ£ija, domÄju, ka to nekad nesaÅemÅ”u.Ā Mammu, tu bÅ«si lepna, ka esmu beidzot uz viena viļÅa, jÅ«tos kÄ mazs bÄrns, it kÄ dzÄ«ve, kuru iepriekÅ” nepazinu, beidzot ir manÄ sirdÄ«. Ir miers, ko nevaru aprakstÄ«t, viÅi varÄtu manu gaismu mÄÄ£inÄt dzÄst, taÄu jau redzu Dievu Å”ajÄ liesmÄ. Å o mazo liesmiÅu, es vienmÄr sargÄÅ”u, lai tÄ spÄ«d, spÄ«d, spÄ«d, lai tÄ spÄ«d.Ā
